Nacionālajai bibliotēkai – vienkāršas mēbeles 1
Pēc Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) grīdas ieklāšanas ar Kanādas kļavas dēļiem Kultūras ministrijas izsludinātajā iepirkuma konkursā LNB aprīkošana ar mēbelēm izmaksās 3,5 miljonus latu.
No trim pretendentiem par izdevīgāko atzīts apvienības – SIA “Coppa LTD”, SIA “Kate”, SIA “Daiļrade koks”, SIA “Pinus E” – piedāvājums. Šo uzņēmēju piedāvātā līgumcena ir gandrīz par vienu miljonu latu zemāka nekā prognozētā līgumcena – 4,44 miljoni latu.
Vai uzvara konkursā par iespēju gatavot mēbeles LNB mēbeļu ražotājiem sola krietnu uzrāvienu, asociācijas “Latvijas mēbeles” izpilddirektors An- dris Plezers piekrīt, ka pienesums tas, bez šaubām, būs, taču par uzrāvienu to nosaukt nevarot: “Latvijā gadā saražo mēbeles par 120 – 130 miljoniem latu. Summa, par kādu mēbeļu ražotāji apņēmušies apmēbelēt bibliotēku – 3,5 miljoni latu –, ir četri procenti no gada apjoma. Tas nav maz, taču milzīgu ietekmi uz nozari tas neatstās.”
Vai tas, ka mūsu ražotājiem izdevās uzvarēt konkursā, nosolot pasūtījumu par gandrīz miljonu latu lētāk, nekā paredzēja tāme, nozīmē, ka bibliotēkā būs lētas mēbeles? A. Plezers tam piekrīt: “Mēbeles nebūs sarežģītas, tās būs ļoti vienkāršas, fun- kcionālas, bez greznības.”
Mēbeļnieki pie darba ķeršoties tūlīt, taču šobrīd galvenais jautājums – kur to visu nolikt, jo bibliotēka, kas vēl nav gatava, mēbeles pretim paņemt nevar, tāpēc vajadzīga apmēram 3000 kvadrātmetru liela noliktava.
Vēl lielāka problēma – kur ņemt dēļus mēbelēm? Asociācijas “Latvijas mēbeles” izpilddirektors Andris Plezers atzīst, ka šī problēma ir ļoti smaga – vairāki uzņēmēji dēļus pērk ne tikai Igaunijā, Lietuvā un Polijā, bet arī Somijā. Tas tāpēc, ka mūsu lielās zāģētavas strādā eksportam un orientējas uz lieliem pasūtītājiem, bet ar vietējiem, maza apjoma pircējiem, krāmēties negribot.
“Zāģmateriālu sagāde ir liela problēma. Meža nozares eksports šā gada astoņos mēnešos audzis par 60 miljoniem, bet mēbeļniekiem tas nedaudz kritis. Iemesli tam dažādi, tajā skaitā Vācijā notikušās vēlēšanas, kuru rezultātus gaidot, vācieši savu naudiņu pietaupīja,” skaidro A. Plezers.
Ražošanas apvienības “Daiļrade koks” valdes priekšsēdētājs Andris Jansons to apstiprina – žāvētie dēļi braucot uz Tālajiem Austrumiem, Ķīnu, Koreju, kur pasūtītāji par materiāliem veicot priekšapmaksu. Tāpēc pasūtīt tos mūsu zāģētavās tik vienkārši neesot. Uzņēmums ar to saskāries, meklējot bērza dēļus.
