Mobilā versija
Brīdinājums -0.6°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
19. janvāris, 2012
Drukāt

Bibliotēkas satrauktas par VKKF finansējumu

Foto - LETAFoto - LETA

Grāmatniecības un literatūras nozares pārstāvji pauž satraukumu, ka, par spīti palielinātajam Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) budžetam, kas 2012.gadā līdz ar valsts kapitālsabiedrības “Latvijas valsts meži” (LVM) ziedojumu ir 2,9 miljoni latu, nav atjaunota neviena no literatūras nozares mērķprogrammām, ceturtdien vēsta laikraksts “Diena”.

Īpašas bažas ir par grāmatu iepirkuma publiskajām bibliotēkām un lasīšanas veicināšanas finansējumu, jo pētījumi liecina – bērni lasa daudz mazāk. “Līdzekļu trūkums grāmatu iegādei ir katastrofāls, līdz ar to krītas lasītāju skaits,” norāda Latvijas Bibliotekāru biedrības priekšsēdētāja Silvija Tretjakova.

VKKF pārstāvji norāda – fonda pienākums nav lāpīt caurumus bibliotēku darbības nodrošināšanā, finansējums būtu jārod valsts budžetā, savukārt Kultūras ministrija (KM) publisko bibliotēku iepirkumu sauc par pašvaldību atbildību.

Bibliotēkām ir jāpiešķir budžeta nauda, par ko iepirkt grāmatas, VKKF finansēta iepirkuma programma ir tikai budžeta lāpīšana, atzīst VKKF direktors Edgars Vērpe. Līdzīgi spriež arī VKKF Literatūras ekspertu komisijas priekšsēdētājs Arno Jundze: “VKKF nevar uzlikt valsts lāpīšanas funkciju, šobrīd mēs darām to, kam nav nekāda sakara ar radošumu.”

Jundze norāda, ka grāmatu iepirkumi būtu jāatbalsta valstij, kā arī piebilst, ka fondam tiek uzkrauts viss, ko KM nevar vai negrib izdarīt. Vērpe skaidro – par mērķprogrammas jaunu grāmatu iegādei publiskajām bibliotēkām atjaunošanu jāspriež VKKF padomei, tāpat par naudas sadalījumu katrai nozarei. Sēde par budžeta sadalīšanu starp nozarēm paredzēta 26.janvārī.

2011.gadā VKKF grāmatu iepirkumam piešķīra 4000 latu, par kurām kopumā iepirkti 644 eksemplāri visā Latvijā, salīdzinoši – 2008.gadā šī summa bija 130 tūkstoši latu un 25 tūkstoši grāmatu eksemplāru.

KM bibliotēku nozaru speciālists Jānis Turlajs gan norāda – VKKF atbalsta mērķis nekad nav bijis nodrošināt krājumu publiskajām bibliotēkām, kas saskaņā ar Bibliotēku likumu ir to dibinātāju – pašvaldību – atbildība, bet gan atbalstīt īpaši vērtīgu grāmatu iegādi, to skaitā īpašu bērniem adresētu grāmatu komplektu iegādi Bērnu žūrijas un lasīšanas veicināšanas pasākumiem, ko izvērtē eksperti.

Turlajs uzsver – KM budžeta līdzekļi tiek izmantoti valsts bibliotēku, arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Latvijas Neredzīgo biedrības bibliotēkas, krājumu papildināšanai, savukārt Izglītības un zinātnes ministrija finansē grāmatu iegādi izglītības iestādēm.

LVM ziedojums kultūrai 800 tūkstošu latu apmērā sadalīts starp piecām jomām – valstiski svarīgu pasākumu, arī Dziesmu un deju svētku, organizēšanai, spēlfilmu un dokumentālo filmu radīšanai, koru un tautas deju tradīcijas attīstībai, teātru un koncertorganizāciju darbībai, kā arī vizuālās mākslas attīstībai.

LVM pārstāvis Tomass Kotovičs laikrakstam paskaidrojis, ka konkrētās atbalstāmās jomas izvēlētas saskaņā ar LVM ziedošanas pamatnostādnēm un saskaņotas ar Zemkopības ministriju, KM un VKKF. Nākamajos finanšu periodos, iespējams, ziedojums tiks arī literatūras programmām, taču šajā gadā izmaiņas vairs nav paredzētas.

Tretjakova gan pauž neizpratni, kāpēc LVM, kas ir lielākais papīra izejvielu nodrošinātājs, sadalot līdzekļus, nolēmis ignorēt grāmatniecības nozari. Literatūras un grāmatniecības nozares pārstāvji atklātā vēstulē lūdz valsts amatpersonas rast finansējumu grāmatu iepirkumiem vismaz 100 000 latu apmērā un atbalstu lasīšanas veicināšanai ar vismaz 50 000 latu lielu finansējumu.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+