Mobilā versija
-3.8°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
14. oktobris, 2012
Drukāt

Bičkovičs: nepieciešama tiesu noslodzes pārdalīšana

Foto-LETAFoto-LETA

Aktuālākais trūkums Latvijas tiesu sistēmā patlaban ir neizskatīto lietu uzkrājums un pārlieku garā lietu izskatīšana tiesās, sevišķi civillietās, tāpēc viens no risinājumiem tam ir tiesu noslodzes pārdalīšana, tādu viedokli par valsts tiesu sistēmas sakārtošanu aģentūrai LETA pauda Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs (attēlā).

“Aritmētiski lietu skaits tiesās un izskatāmo lietu skaits uz vienu tiesu kopumā ir visai liels, tomēr pa atsevišķām tiesām un instancēm tas ir atšķirīgs,” skaidro AT priekšsēdētājs. Bičkovičs norāda, ka pašlaik visnoslogotākās ir Rīgas pilsētas pirmās instances tiesas un Rīgas apgabaltiesa, savukārt salīdzinoši mazāk noslogotas ir tiesas, kuru darbības teritorijā nav lielu pilsētu, starptautisko autoceļu, lielu ražotņu, līdz ar to ir mazāks arī iedzīvotāju skaits.

Tomēr Bičkovičs secina, ka jautājums par tiesu noslogotību pēc būtības būs jāskata Tieslietu ministrijai (TM) un Tiesu administrācijai (TA).

Jau ziņots, ka tieslietu ministrs Jānis Bordāns (VL-TB/LNNK) tiesu noslogojuma izlīdzināšanai rosina apgabaltiesas teritorijā esošās rajonu tiesas pārveidot tiesu namos, tādā veidā pārdalot lietas no vienas apgabaltiesas darbības teritorijas uz citu, vērtējot tajās esošo lietu skaitu. Ministrs tikšanās laikā ar tiesu priekšsēdētājiem norādīja, ka tiesu noslodze ir nevienmērīga, ne tikai salīdzinot dažādu apgabaltiesu darbības teritorijas, bet arī vienas apgabaltiesas darbības teritorijā esošo rajonu tiesu ietvaros tā atšķiras pat vairāk nekā divas reizes.

Tāpat Bičkovičs pozitīvi vērtē mediācijas likuma potenciālo ieviešanu Latvijas tiesu sistēmā, jo tas varētu kļūt par vienu no instrumentiem tiesu atslogošanai un lietu izskatīšanas paātrināšanai.

Tomēr uzsverot tiesu sistēmas veiksmīgos aspektus, Bičkovičs norādīja, ka Latvijas tiesu sistēma ir sevi apliecinājusi un ir atzīta kā mūsdienu demokrātiskas valsts standartiem atbilstoša, nodrošinot arī tādas cilvēka pamattiesības kā vienlīdzību likuma un tiesas priekšā.

“Uzņemot Latviju Eiropas Savienībā (ES), mūsu tiesu sistēma, tiesnešu organizācijas un tiesu institūcijas ir iesaistījušās ES un pasaules mēroga aktivitātēs, apliecinot savu atbilstību demokrātiskas valsts standartiem, kurā ikvienam ir iespēja aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā,” skaidro Bičkovičs.

Savukārt jautāts par AT budžetu nākamajam gadam, Bičkovičs pauda lielu gandarījumu, jo budžeta pieprasījumā 2013.gadam paredzēts atjaunot kopš 2008.gada apturēto finansējumu tiesu prakses pētījumiem. Tāpat ir piešķirts finansējums Tieslietu padomes darbības nodrošinājumam.

“AT ir gandarīta par finansējuma palielinājumu šajās pozīcijās, jo tas nav tikai AT, bet visas Latvijas tiesu sistēmas vajadzībām,” uzsver Bičkovičs.

Lūgts paust savu viedokli pašlaik arvien aktuālajā jautājumā par tiesnešiem Ziedoni Strazdu un Skaidrīti Buividi, AT priekšsēdētājs Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) publiskoto informāciju par tiesnešu iespējamajiem likumpārkāpumiem atteicās komentēt.

“Gan Latvijas Satversmē, gan likumā Par tiesu varu, kā arī Kriminālprocesa likumā ir deklarēta viena no cilvēka pamattiesībām – nevainīguma prezumpcija. Nevienu personu nevar atzīt vai uzskatīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kamēr viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu,” secina Bičkovičs.

Arī tiesneša Strazda vēršanos Tieslietu padomē ar lūgumu iniciēt Saeimai viņa atbrīvošanu no amata Bičkovičs komentē kā Strazda subjektīvās tiesības, kas nav vērtējamas šādas rīcības ētiskuma kontekstā.

Kā ziņots, 7.augustā KNAB izmeklētāji tiesnesi Strazdu aizturēja uz aizdomu pamata par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā saistībā ar iespējamu fiktīvu tiesas darbinieku nodarbināšanu un viņu kontos ieskaitīto finanšu līdzekļu izmantošanu. Šajā kriminālprocesā par aizdomās turēto tika atzīta arī Rīgas apgabaltiesas tiesnese Skaidrīte Buivide.

Savukārt pret tiesnesi Strazdu tieslietu ministrs 20.augustā ierosināja disciplinārlietu.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+