Mobilā versija
+3.1°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
12. augusts, 2014
Drukāt

Biedē ar ārkārtas akreditāciju
 (2)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Pērnajā rudenī ETA (toreiz EIHSEBA) gaiteņos bija garas studētgribētāju rindas. Vai šogad atkal būs jaunieši, kas būs gatavi stāties neakreditētā augstskolā?

Kaut arī lēni un tikpat kā nemanāmi, tomēr pamazām tiek novērsta studiju programmu dublēšanās, nekvalitatīvu studiju programmu īstenošana un aizvien jaunu augstskolu dibināšana. Iespējams, ka divas augstskolas drīzumā tiks pakļautas ārkārtas akreditācijai, kas var novest pie to slēgšanas.

Tomēr Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) strādājošā Augstākās izglītības studiju virzienu akreditācijas komisija kritizēta par to, ka ir pārāk pieļāvīga, akreditējot augstskolu īstenotos studiju virzienus. Līdz ar to komisijas darbības laikā augstākās izglītības institūcijās īstenoto studiju programmu skaits nav būtiski samazinājies. Studiju programmu sarakstā ir 846 programmas, kas sadalītas 256 dažādu augstskolu īstenotos studiju virzienos. Akreditācija liegta vien diviem virzieniem, vēl ap desmit nav akreditāciju saņēmuši, jo pat nav pieteikti akreditācijai. 46 studiju programmas akreditētas uz diviem gadiem, nevis uz pilnu sešu gadu termiņu. Tikai uz diviem gadiem akreditētajām programmām atklāti trūkumi, kas jānovērš, citādi akreditācija vairs netiks piešķirta. Lielākā daļa tikai uz diviem gadiem akreditēto studiju virzienu ir ekonomikā un vadības zinātnē. Kritiski novērtēti ne tikai privāto, bet arī valsts augstskolu piedāvātie studiju virzieni.

Kādu iemeslu dēļ augstskolu studiju virzieniem liegta akreditācija vai arī tie akreditēti tikai uz diviem gadiem? IZM Augstākās izglītības, inovāciju un tehnoloģiju departamenta direktora vietniece un Studiju akreditācijas komisijas vadītāja Inese Stūre min akadēmiskā personāla un zinātniskās darbības trūkumu, nepilnīgu studijām nepieciešamās literatūras klāstu, nepietiekami attīstītu sadarbību ar citām augstskolām un darba devējiem.

Iesaista pat tiesu


Nesen beidzies tiesas process Rīgas administratīvajā apgabaltiesā, kur lēma, vai komisijas lēmums atteikt Starptautiskās praktiskās psiholoģijas augstskolas (SPPA) īstenoto studiju virzienu “Psiholoģija” un “Mākslas” akreditāciju bijis pamatots. Tiesa, izskatot lietu rakstveida procesā, tātad vadoties tikai pēc iesniegtajiem dokumentiem, nostājās komisijas pusē un piekrita ekspertu viedoklim, ka SPPA rīcībā esošie resursi neļaus kvalitatīvi īstenot šādus studiju virzienus, un neatzina par pamatotu SPPA viedokli, ka eksperti neesot bijuši pietiekami kompetenti.

SPPA pārstāvji nevēlas publiski komentēt tiesas lemto, taču skaidrs, ka augstskolai spriedums ir patiesi sāpīgs, tāpēc ka atteikums akreditēt šos studiju virzienus var novest pie augstskolas ārkārtas akreditācijas. Lai augstskola saglabātu akreditāciju, ne mazāk kā pusei tās studiju virzienu jābūt akreditētiem, bet SPPA šobrīd nav akreditēti divi no trijiem studiju virzieniem. Tāpēc IZM iecerējusi aicināt Izglītības kvalitātes valsts dienestu (IKVD) pārbaudīt augstskolas darbības atbilstību Augstskolu likumam un citiem normatīvajiem aktiem. IKVD būs jānoskaidro, vai augstskolā ir pietiekams skaits akadēmiskā personāla, vai nepieciešamajam daudzumam mācībspēku ir doktora grāds u. tml.

Jau pieņemts lēmums par IKVD pārbaudes veikšanu arī Valsts sociālā darba augstskolā “Attīstība”, par kuras kvalitāti šaubas bija izteikusi Augstākās izglītības padome (AIP). Patlaban nav akreditēts neviens šīs augstskolas īstenotais studiju virziens, jo “Attīstības” iesniegtie dokumenti ir nepilnīgi, līdz ar to komisija nevar pieņemt lēmumu. “Arī tā ir pazīme, ka augstskolas kapacitāte nav pietiekama, lai šādus materiālus sagatavotu,” spriež I. Stūre.

AIP priekšsēdētājs Jānis Vētra uzskata, ka attiecībā uz “Attīstību” IZM pārāk ilgi nav reaģējusi. AIP jau pirms diviem gadiem aicināja lemt par augstskolas ārkārtas akreditāciju. Tā vietā uz “Attīstību” vairākkārt sūtīts IKVD, bet augstskola turpinājusi uzņemt studentus. J. Vētra uzskata, ka IZM vilcinās tāpēc, ka nav skaidrības, kurš maksās par ekspertu darbu, kam būtu jāizvētī augstskola pirms ārkārtas akreditācijas.

Novērš 
maldinošu reklāmu


Vai minētās augstskolas ir vienīgās, kuras derētu papurināt ārkārtas akreditācijas procesā? Pirms gada jau rakstīju par Eiropas Tālmācības augstskolu (ETA) (tobrīd EISHEBA), kas ar agresīvām reklāmām pievilina studētgribētājus neakreditētām studiju programmām. Šobrīd no ETA četriem studiju virzieniem akreditēta ir puse un tikai uz diviem gadiem. Pārējiem diviem virzieniem – “Tiesību zinātnes” un “Datorzinātnes” – augstskola neiesniedza dokumentus akreditācijai, līdz ar to zaudēja arī licenci studiju programmām, kas ietilpst šajos virzienos. Šajos virzienos studentus vairs nedrīkst uzņemt, taču augstskola šomēnes joprojām aicināja tajos studēt, savā mājas lapā apgalvojot, ka neakreditēto programmu absolventi kļūšot par starptautiski pieprasītiem speciālistiem. I. Stūre stāstīja, ka akreditācijas komisija arī esot pētījusi ETA mājas lapu, apspriedusi augstskolas rīcību, bet IKVD speciālisti teikuši, ka ETA rīcība nav pārkāpums Augstskolu likuma izpratnē. Mājas lapā teiktais esot tikai reklāma, kaut arī tā varot būt maldinoša. IKVD var iesaistīties tad, ja pierādīsies, ka ETA šajās programmās tiešām uzņem, ne tikai tās reklamē. Turklāt uzņemtajam vēl jāsūdzas IKVD, lai būtu cietušais, bez kura nav pārkāpuma.

Dažas dienas pēc mūsu sarunas IZM gan izplatīja preses relīzi, kurā tomēr laikus publiski brīdināja potenciālos studentus, ka ETA programmām atņemta licence. Pagaidām akreditāciju nav saņēmusi arī pati augstskola, līdz ar to tai nav tiesību izsniegt valsts atzītus diplomus. Pēc IZM brīdinājuma izplatīšana ETA no mājas lapas izņēma informāciju, ka notiek uzņemšana nelicencētajās studiju programmās.

Kas notiks ar jau uzņemtajiem studentiem? I. Stūre skaidro, ka augstskolai jābūt noslēgtam līgumam ar kādu citu augstskolu, kam ir radniecīgas programmas un kas šādā situācijā varētu pārņemt šos studentus. Cita augstskola gan studentus nepārņems automātiski, katram atsevišķi būs jāiet un jānokārto pāriešana uz citu augstskolu.

“Mēs loti cenšamies “izķert” tos gadījumus, kas grauj mūsu augstākas izglītības reputāciju,” apgalvo I. Stūre. J. Vētra piebilst, ka šobrīd svarīgākais uzdevums ir tikt galā ar “viskritiskāko galu”.

Aizvien jaunas 
programmas


Laikā, kad notika studiju virzienu starptautiskā izvērtēšana un arī IZM pauda nostāju, ka studiju programmu Latvijā ir par daudz, augstskolas bija rimušās veidot jaunas studiju programmas, taču nu tās šajā ziņā atkal ir aktīvas. I. Stūre spriež, ka veidot jaunas studiju programmas augstākās izglītības iestādes spiež asā konkurence par studentiem. Novērots, ka jaunās studiju programmās vērojams lielāks studentu pieplūdums.

Šogad licence izsniegta jau 18 jaunām studiju programmām, bet tā pieprasīta vēl 11. Parādījusies jauna tendence: augstskolas veido kopīgas studiju programmas ar citām augstskolām gan Latvijā, gan Lietuvā. Taču, kaut arī valstī joprojām trūkst eksakto zinātņu speciālistu, lielākā daļa jauno studiju programmu ir sociālo zinātņu jomā. Redzams, ka jaunas studiju programmas veido arī studentu maldinātāja ETA un tai radniecīgā Latvijas Biznesa koledža.

Kopš normatīvajos aktos noteikts, ka par katra jauna studiju virziena atvēršanu kādā augstskolā un līdz ar to arī par jaunas augstskolas izveidošanu jālemj valdībā, ir pamats cerēt, ka jaunas augstākās izglītības iestādes, kuru vienīgais mērķis ir peļņas gūšana, veidojot pieprasītas studiju programmas, piemēram, ekonomikā, vairs neradīsies. Maijā valdība atteica studiju virziena “Vadība, administrēšana un nekustamo īpašumu pārvaldība” atvēršanu jaunā augstskolā, kas pat nebija papūlējusies izdomāt nosaukumu latviešu valodā un tika saukta par sabiedrību ar ierobežotu atbildību “International College of Business and Finance”. Tā kā augstskola bez studiju virzieniem nevar pastāvēt, netiks atvērta arī šī koledža.

Atteikumu dot licenci studiju virzienam valdība pamatoja ar to, ka šādu studiju virzienu jau īsteno 32 Latvijas augstākās izglītības iestādēs Latvijā.

studiju_programmas_tab

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Lai sagrabinātu kaut cik profesorus savai augstskolai, viņus par 50,- eirām noformē par pētniekiem šajā augstskolā un tā sanāk vismaz daži profesori. Faktiski šie profesori ir pensionāri un FAKTISKI NEKĀDAS LEKCIJAS STUDENTIEM NELASA. TĀ IR ACĪMREDZAMA KRĀPŠANA.

  2. Tas ir mazajā valstiņā ar vājiem IM ministriem jau no Piebalga laikiem – cik augstskolās var studēt kaut vai medicīnu ( un cik profesoru, lektoru un studiju bāzes). Studiju aprīkojums jau ir dārgs un mazā valstiņa var to atļauties vairākās augstskolās vai ir tik bagāta vai … pilnīgs izglītības sistēmas sviests.

Draugiem Facebook Twitter Google+