Biedē ar niecīgu pensiju vecumdienās 0
“Šodien vidējā pensija valstī ir 185 lati, kas ir aptuveni 40% no darbspējīgo iedzīvotāju rīcībā esošajiem vidējiem ienākumiem. Diemžēl šodienas strādājošie neapzinās, ka, paļaujoties tikai uz valsts pensiju sistēmu, vecumdienās viņu ienākumi var sarukt uz pusi,” saka Harijs Švarcs, “Swedbank” Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītājs.
Pašlaik pensijas, kas nepārsniedz 200 latus, saņem 75% pensionāru, bet 8% no viņiem turpina strādāt arī pēc 64 gadu vecuma sasniegšanas.
Demogrāfiskās tendences nav iepriecinošas – strādājošo skaits uz vienu pensionāru samazinās. 2008. gadā pensiju vienam pensionāram pelnīja vidēji divarpus strādājošo, pēc trim gadiem – vairs tikai divi darbspējīgie. Tikmēr pēdējo 20 gadu laikā pensionāru skaits pieaudzis par 100 tūkstošiem.
Valsts garantētā pensija nepārsniegs 50% no pirmspensijas ienākumiem. Sevišķi tas attiecas uz cilvēkiem, kas strādā vai uzrāda tikai minimālo darba algu. Viņiem pensijas apmērs būs katastrofa, brīdina H. Švarcs.
Viņš iesaka pašiem parūpēties par labklājīgām vecumdienām, proti, krāt pensiju arī privātajā jeb 3. pensiju līmenī. Ja to sāk darīt laikus, pensijas apmēru iespējams palielināt par 25%. Tad vecumdienās ienākumus veidotu izmaksas no visiem trim pensiju līmeņiem.
“Swedbank” veiktajā pētījumā noskaidrots, ka šodien strādājošie visvairāk tērē pārtikas un mājsaimniecības preču iegādei, maksājumiem par mājokli, transportam, kā arī veselības aprūpei un kredīta vai līzinga apmaksai.
Savukārt pensionāriem vissvarīgākais ir apmaksāt komunālos pakalpojumus, tiem seko veselības aprūpe un medikamenti. Pārtika tēriņu struktūrā ierindojas trešajā vietā, tādējādi apliecinot, ka uz tās rēķina pensionāri cenšas ietaupīt. Interesanti, ka gados vecākie cilvēki atvēl naudu arī sevis izglītošanai un jaunu prasmju apgūšanai. Samērā lielu daļu izdevumu bilancē veido arī transporta izdevumi.
Ko tagadējie pensionāri darītu, ja viņu ikmēneša ienākumi palielinātos divas reizes? Vairākums veidotu uzkrājumus “labākai rītdienai”, dotos ceļojumā, biežāk apmeklētu kultūras pasākumus un ļautos vaļaspriekiem, ieguldītu izglītībā un jaunu prasmju apguvē.
Pašreizējo pensionāru izdevumi liecina, ka pēc rēķinu apmaksas naudas ceļojumiem un hobijiem vairs neatliek. Vēl pētījuma autori secina, ka šā brīža darbspējīgie iedzīvotāji dzīvo ilūzijās par labklājīgām vecumdienām.
Lai noskaidrotu, vai jaunieši spētu pielāgoties šodienas pensionāru situācijai, “Swedbank” sāk projektu “Pensijas eksperiments”. Tajā strādājošs jaunietis Jānis Jakobs un pensionāre Skaidrīte Kralliša vienu mēnesi apmainīsies ar ienākumiem – Jānis mācīsies iztikt ar vidējo pensiju – 180 latiem, savukārt Skaidrītes rīcībā būs 400 lati. Tā ir vidējā summa, ko būtu iespējams saņemt pensijā, apvienojot ienākumus no valsts garantētās pensijas un iemaksām 3. pensiju līmenī.
Fakti Eksperimenta dalībnieku ikdienai var sekot līdzi mājas lapā nopietnapensija.lv, kā arī Skaidrītes un Jāņa profilos Twitter un Facebook. |
