Mobilā versija
Brīdinājums +1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
14. decembris, 2012
Drukāt

Biedrība: nebūšana eiro zonā rada papildu administratīvo slogu

Foto - LETAFoto - LETA

Latvijas neesamība eiro zonā lauksaimniecības uzņēmējiem rada tikai papildu administratīvo slogu un reālas izmaksas konvertācijām, aģentūrai BNS pavēstīja biedrības “Zemnieku saeima” (ZSA) priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Viņš informēja, ka šonedēļ ZSA padome lēma par eiro ieviešanas atbalstīšanu, par ko sabiedrībā viedokļi atšķiras.

ZSA vadītājs atzina, ka lauksaimniecība pašlaik ir viena no eksportspējīgākajām nozarēm valstī un norēķini ar ārvalstu partneriem, pakalpojumi ārējos tirgos patlaban notiek eiro. “Tāpat izejvielas galvenokārt tiek iepirktas eiro. Lauksaimniecības sektora kredītsaistības vairāk nekā 70% ir eiro. Ražojošajiem lauksaimniekiem, strādājot ārējos tirgos, attīstot saimniecības (investējot līdzekļus), galvenā valūta pašlaik ir eiro. Latvijas valsts neesamība eiro zonā lauksaimniecības uzņēmējiem rada tikai papildu administratīvo slogu un reālas izmaksas konvertācijām,” uzsvēra Lazdiņš.

Vienlaikus viņš norādīja, ka valūtu konvertācijas dēļ radušies zaudējumi ir ļoti lieli. “Būtiski, ka, realizējot projektus lauksaimniecībā, modernizācijas programmu, piemēram, aptuveni 1% no projekta kopējā budžeta jārēķina tieši konvertēšanas un ar to saistītās izmaksas, kas kopumā viedo lielas summas. Ja sarēķinātu zaudējumus, konvertējot valūtas no 2004.gada, proti, no iestāšanās Eiropas Savienībā (ES), summas būtu milzīgas. Līdz ar to no uzņēmumu saimnieciskā viedokļa Latvijas lauksaimniecības sektors, iestājoties eiro zonā, būtu ieguvēji, proti, spētu samazināt savas administratīvās izmaksas un izmaksas, kas rodas, tieši konvertējot valūtas. Lai arī patlaban nerimst publiskās diskusijas par eiro zonas stabilitāti, lauksaimnieku sektora saimnieciskais ieguvums būtu viennozīmīgs. Mūsuprāt, būtu ļoti būtiski iespējami ātri zināt, vai 2014. gadā strādāsim eiro valūtā,” sacīja ZSA priekšsēdētājs.

ZSA biroja vadītāja Ilze Meržvinska aģentūru BNS informēja, ka biedrības padome arī diskutēja par jaunajiem priekšlikumiem no nacionālajām subsīdijām atbalstīt lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības, biškopības nozari un veterināro ekspertīžu veikšanu.

Šos priekšlikumus ZSA padome pārrunāja ar Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētāju Induli Jansonu, Latvijas Biškopības biedrības valdes locekli Jāni Vainovski un Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pārstāvjiem un pēc sarunas ar sektora pārstāvjiem ZSA padome nolēma atbalstīt kooperācijas turpmāku attīstību, lai kooperatīvi varētu nodrošināt veiksmīgu kooperatīva darbu un piesaistīt speciālistus kooperatīva pārvaldībā. Kopējā atbalsta summa, kas paredzēta šim pasākumam, ir 200 tūkstoši latu, ko savā starpā sadalīs vairāk nekā 50 lauksaimniecības kooperatīvu.

ZSA atbalstīja arī valsts atbalstu 2013.gadam piešķiršanu biškopības nozarē. Atbalstu plānots piešķirt tikai tiem biškopjiem, kuriem Lauksaimniecības datu centrā uz 2012.gadu būs reģistrētas vismaz 30 bišu saimes un ieņēmums no katras saimes nebūs mazāks par 50 latiem.

Tāpat ZSA pēc diskusijas ar PVD atbalstīja 200 tūkstošu novirzīšanu kautuvēm blakusproduktu utilizācijai, subsīdijas maksājot par nokautajiem dzīvniekiem, un subsīdiju lielumu par dzīvnieku variējot atkarībā no kautuvju jaudas.

Jau vēstīts, ka Latvija plāno pievienoties eiro zonai no 2014.gada 1.janvāra.

ZSA biedri ir vairāk nekā 900 aktīvāko Latvijas zemnieku no visām lauksaimniecības nozarēm. Organizācijas mērķis ir aizstāvēt biedru intereses, aktīvi iesaistoties likumdošanas veidošanas un pilnveidošanas procesos, veidot ilgtspējīgu uz attīstību orientētu lauksaimniecības politiku Latvijā.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+