Biedrības, centri, fondi. Kam valsts maks? 0
Man šķiet, ka “Latvijas Avīzes” lasītāji ir ne vien pamanījuši publiskajā telpā izplatītos pārmetumus un kritiku par valdības saimniecisko politiku, bet dažs labs ar vēstulēm un telefona zvaniem to pat atbalsta. Par ko tā neapmierinātība un kas to pauž?
Spriežot kaut pēc avīžu rakstu un interviju virsrakstiem un to autoriem, kritiķi ir no augšējām ekonomiskām aprindām. Ko viņi saka? Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš: “Kur vējš pūš, tur arī peldam.” Smaržu lielražotāja “Dzintara” ģenerāldirektors Iļja Gerčikovs, viņš arī doktors un profesors: “Latviju pārvalda gadījuma ļaudis…” “LMT” vadītājs Juris Binde: “Dombrovska valdība nedomāja par attīstību.” Latvijas ZA locekle, ekonomiste Raita Karnīte: “Ja pateikšu, ko domāju par Dombrovski, mani iesēdinās cietumā.” Valdošās “Vienotības” biedrs, ekonomists G. Kokins: “Ja gribam iespraukties eirozonā, tad jāšauj sev kājā.”
Kritika nāk, jā, varētu teikt, no ekonomikas augstākajām aprindām. Tāpēc vien nebūtu gar ausīm laižama, kaut gan pazīstamais politiķis, patlaban eksdeputāts Jānis Lagzdiņš no Liepājas sauc, ka “Dombrovskis ir nodrošinājis to, kas mums un viņam (Lagzdiņam. – V. K.) personīgi visu laiku esot trūcis – stabilitātes un miera sajūtas.” J. Lagzdiņa k-gs piebilst, ka “protams, pietrūkst ārējā spožuma, interesantas politiskas retorikas, riska”. (“Diena”, 2. aprīlī) Vecās politikas vilka Lagzdiņa k-ga piebilde nāk prātā patlaban, kad vai katru nedēļu izsludinās kāds jauns nodibinājums, kas solās rūpēties par Latvijas pareizo saimniecisko attīstību un vispārēju sekojošu labklājību. Repšes k-ga Attīstības biedrība, Olšteina/Siliņas brīvi demokrātiskais nodibinājums, citi nodibinājumi ārpus Rīgas.
Pateicoties vien TV3 svētdien izraisītajam blīkšķim ar uzņēmēja un arī profesora A. Deniņa retoriku par Krievijas cerībām un interesēm Latvijā, uzmanīgāk papētīju krievvalodīgajā “Telegrāfā” pa vairākām lappusēm izvērsto publikāciju, ka nupat nodibināts vēl viens nodibinājums, kas nosaukts par Stratēģisko pētījumu un pārvaldes centru ar valdi un izpildītāju direktoru priekšgalā.
Minētais Centrs, kura valdes priekšsēdētājs Andris Deniņš savu nodibinājumu nosaucis par Latvijas intelektuālo izlasi, patiešām sastāv no ļoti bagātiem, titulētiem un bagātiem ļaudīm. Tie ir J. Ekimanis, I. Kalviņš, L. Ribickis, I. Muižnieks, J. Bērziņš, T. Volkova – rektori, akadēmiķi un profesori; K. Lipmans, G. Rāvis, S. Zaharjins, A. Avotiņš – bez tituliem pazīstami ļaudis; atv. pulkv. R. Rublovskis un Centra direktors A. Grīnbergs.
Spriežot pēc šīs izlases izteikumiem, tai netrūkst ne ambīciju, ne plaša vēriena plānu, kam nu būs jāseko.
Bet tagad par pašu galveno. Ja būšu labticīgs, lai neteiktu – vientiesīgs, tad gan noticēšu, ka šie un citi publiskie ļaudis neiesaistīšoties politiskās lietās. Visa šī patlaban it kā mīkstā apiešanās ar Valda Dombrovska k-ga valdību kopumā – jau skrubinot atsevišķus ministrus – nevar būt ilglaicīga. Kaut vai tāpēc, ka dažādo nodibinājumu mērķi un intereses pavisam tieši vai ne tik tieši saistās ar valdības maku. Tas ir – politiku.
Bet tas ir mūsu kopīgais maks, tāpēc pieskatāms. Vai drīz nenomainīs Sudrabas k-dzi?
