Foto – Valdis Semjonovs

“Bijām šokēti, lasot par krieviskajiem Jaunā gada sagaidīšanas svētkiem Rīgas Latviešu biedrībā (RLB),” saka jūrmalnieki Edmunds un Ruta Grēviņi, izlasījuši Ģirta Vikmaņa rakstu “Med-
vedeva apsveikums “Māmuļā”?” (28.12.2011.) Viņiem tas jo īpaši ķēries pie sirds, jo divtūkstošo gadu sākumā RLB namā pāris nodejojis trīs skaistas latviskas Jaungada balles pēc kārtas.

Lasītākie

“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa,” plāno aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri 382

TV24

Uzņēmējs nosauc visbirokrātiskākās valsts iestādes, kuras būtu likvidējamas: Šādi es, protams, varu sev audzēt ienaidniekus 30

Māte ar šausmām atklāj, ka jaundzimušais bērns, par kuru viņa rūpējās slimnīcā, nav viņas bērns 19

Lasīt citas ziņas

Trijās zālēs spēlējuši orķestri un pulcējusies visa latviešu inteliģence, liekot namam sanēt kā pilnam bišu stropam. Smalki tērpti kungi un dāmas dziedājuši dziesmas un dejojuši gan mierīgas senās mūzikas, gan mūsdienīgu ritmu un latviešu tautas mūzikas pavadījumā, vērojuši salūtu un noklausījušies Latvijas valsts vadītāju svētku uzrunas. Grēviņu pāris uz deju grīdas pavadījuši visu nakti no deviņiem vakarā līdz pusčetriem no rīta. Balles viesi viens otru mīļi sveikuši, valdījusi līksmība un ārkārtīga vienotības sajūta gluži kā RLB dibināšanas laikos. Svarīga Grēviņiem ir arī RLB vēsturiskā nozīme, jo tā daudz devusi gan latviskuma, gan Latvijas saimniecības attīstībā. Tieši tādai, viņuprāt, arī būtu jāpaliek biedrības un tās nama sūtībai. “Ēkas iznomāšana par grašiem katram, kurš gatavs maksāt, vienalga, kādiem mērķiem, mums ir pilnīgi nepieņemama. Tomēr prieks, ka laikraksts “Latvijas Avīze” pamana šādas nejēdzības, reaģē uz notiekošo un to atspoguļo kritiski, parādot, kas ir kas,” saka E. Grēviņš. “Latvijas Avīzi” izvēlas, jo tā nav pakļauta politiskām ietekmēm un vienmēr pauž stingru latvisku nostāju. Jautājumu par to, iet vai neiet parakstīties pret krievu valodu kā otru valsts valodu Latvijā, E. Grēviņš pat uzskata par nepieklājīgu. Ikviena pilsoņa pienākums ir būt politiski aktīvam un paust savu nostāju valstij svarīgos jautājumos. Pat tad, ja juridiski “pret” parakstījušos skaits neko neizšķirs, politiski un emocionāli tam būs milzīga nozīme.

“Mums, latviešiem, jāpierāda, ka varam būt vienoti un kaut ko paveikt kopā. To varam izdarīt, tikai ejot uz referendumu un atklāti paužot savu nostāju,” viņš saka.

“Vienotības” tumšās aizkulises: Kampars mudinājis viltot partijas 2014. gada Saeimas vēlēšanu rezultātus par labu Āboltiņai

Latviju šķērso ciklons. Ceturtdienas gaitā laikapstākļi nemainīsies

Uz laiku pārtraukta latviešu valodā iznākušā “Forbes” žurnāla izdošana

Vēl “Latvijas Avīzē” E. Grēviņš guvis dažu labu praktisku padomu un tehniskas idejas. Vēl pavisam nesen pirmajā stāvā bija jāremontē griesti, un, izlasījis laikrakstā par kokšķiedras plāksnēm, viņš nolēmis tās izmantot. Ne reizi vien varējis pārliecināties, ka speciālisti, kuri dod padomus avīzes lapās, ir zinoši, bet viņu sniegtā informācija atspoguļota tā, lai būtu noderīga no pirmās līdz pēdējai rindiņai.

Savukārt R. Grēviņai no laika, kad viņa vēl strādāja par pasniedzēju Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultātē, par ieradumu kļuvusi laikraksta izgriezumu, kur lasāms par ievērojamiem Latvijas ļaudīm, kolekcionēšana. Savulaik publikācijas viņa rādīja studentiem kā liecību, ka Latvijā ir talantīgi cilvēki, kuri iedvesmo, jo raduši iespējas lieliem darbiem un panākumiem gan paši savā zemē, gan ārvalstīs. Viņa glabā arī Ērika Oša un Gata Šļūkas karikatūras, veidojot sev pārskatu par Latvijas pēdējo gadu vēsturi. Asprātīgi zīmētie tēli ļauj tūlīt atminēties būtiskākos notikumus, kas mainījuši dzīvi un politiku.

Ekonomists ir arī E. Grēviņš. Ilgus gadus strādāts par galveno speciālistu projektu ekonomikas jautājumos AS “Pilsētprojekts”. Sekojot valstī notiekošajam, Grēviņi domā, ka šogad ikvienam Latvijā ir pamats būt optimistam. Iepriekšējo gadu ekonomiskās grūtības daudz cilvēku vedušas pie prāta, ir nodibināti jauni, labi uzņēmumi. Žēl vienīgi, ka no dzimtenes izceļojuši daudz labu speciālistu. Tomēr labklājība Latvijā augs, jo vairosies darba efektivitāte un tautsaimniecība atkopsies. Viņi vēlētos vien, lai Latvijas ļaudis vairāk domā līdzi un izdara atbildīgākas politiskās izvēles. Turpretī personīgajā dzīvē abi, jau “pilna laika pensionāri”, cer jauno gadu nodzīvot bez lielām pārmaiņām, paliekot tikpat dzīvespriecīgi un darbīgi. Viņu lielākā vēlēšanās ir, lai nav pārlieku bieži jāmeklē dakteris. Taču jau tagad viņi ir droši, ka 2012. gads viņu dzīvē būs prieka piepildīts, jo aizvadītā gada 22. decembrī pasaulē nācis pirmais mazdēliņš.