×
Mobilā versija
+20.3°C
Mirta, Ziedīte
Piektdiena, 20. aprīlis, 2018
3. augusts, 2015
Drukāt

Bieriņgrāvi iekrāso aļģes

Foto-LETAFoto-LETA

Mārupīte.

Mārupītes pieteka, ko tagad sauc par Bieriņgrāvi, sākas aiz Igauņu skolas Atgāzenes ielā netālu no Vienības gatves un ietek Mārupītē pie Bieriņmuižas. Tagad upītes iztekas rajonā iekārtojusies firma, un, cik noprotams, upītes izteka ir bloķēta, varbūt aizbērta, varbūt novadīta kanalizācijā. Tātad palikusi sausa un piegružota.  Dīķu ielā ir upītes caurteka, kura vienā pusē jau ir aizbērta, bet caurtekas otrā ielas pusē tek ārā smirdīgs zaļgans šķidrums. Varbūt kāds ievada kanalizāciju?  Kāpēc nevienam nav daļas par šo kādreiz skaisto dabas objektu? Juris Kante

Sazinājos ar Rīgas domes gaisa un ūdens aizsardzības nodaļas galveno speciālisti Elēnu Kāpostiņu, kura pastāstīja, ka Bieriņgrāvja stāvoklis ir nesen novērtēts: “Protams, grāvis un caurtekas ir jātīra, bet sadzīves kanalizācija tur noteikti nav ieplūdināta. Visas apkārtesošās mājas ir pieslēgtas centralizētajai kanalizācijai un tā iet uz Vienības gatves pusi. Ūdenstilpē ir stāvošs ūdens un saaugušas aļģes, tāpēc ūdens ir zaļš. Esam izsūtījuši vairākām firmām piedāvājumu veikt grāvja skalošanu, tagad gaidām atbildes par ekonomiski labāko piedāvājumu. Darbi notiks rudenī. Katru gadu tiek iedalīta nauda mazo upju pamatīgākai kopšanai un atjaunošanai, taču šogad Bieriņgrāvja šajā sarakstā nav.”

Pievienot komentāru

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Likumprojekts “LELB – vienīgie īstie luterāņi”

Vairāki Saeimas deputāti iesnieguši likuma labojumus, lai noteiktu, ka valsts atzīst Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) darbības nepārtrauktību Latvijā un ka LELB ir vienīgā tiesību pārmantotāja luteriskajai baznīcai, kas darbojās Latvijā līdz 1940. gadam.

Pašlaik spēkā esošo LELB likumu plānots papildināt ar preambulu, kurā būtu noteikts gan augstāk minētais, gan tas, ka LELB izveidojusies luteriskās reformācijas kustības ietvaros 16. gadsimtā, darbību sākusi pirms Latvijas dibināšanas un nepārtraukti darbojusies Latvijā arī okupāciju laikā. Grozījumi likumā paredz vēl vairākas citas izmaiņas. Likumprojektu sagatavojusi LELB Tiesību komisija un apstiprinājusi baznīcas Bīskapu kolēģija. LELB pārstāvji vērsušies pie 12. Saeimas deputātiem ar lūgumu parakstīt šo likumprojektu.

Taču Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca ārpus Latvijas (LELBĀL) pauž uzskatu, ka piedāvātie grozījumi nepamatoti ierobežo baznīcas draudžu pašnoteikšanās tiesības. Likumprojekts esot izstrādāts bez konsultācijām ar citām luterāņu baznīcām Latvijā. LELBĀL norādīja, ka patlaban Latvijas teritorijā un ārpus tās darbojas trīs luterāņu baznīcas un to draudzes kā tās LELB pēcteces, kuras darbību pārtrauca Otrais pasaules karš un sekojošā okupācija. Līdz ar to būtu pareizi vienoties par baznīcu līdzvērtīgu sadarbību, nevis netaisni izcelt vienas absolūtu prioritāti, uzskata LELBĀL.

Vai ir pareizi Likteņdārza zemi nodot valsts īpašumā?
Draugiem Facebook Twitter Google+