Kā tikt galā ar biešu lapu slimībām 0
“Kas vainas sarkanajām bietēm? Jau vairākus gadus sadīgst labi, bet, tiklīdz izaug ceturtā un piektā lapa, parādās brūni plankumi, lapas nokalst, vietā aug jaunas. Sējot bietes, vadziņās iekaisu Kemiru, bet, pamanot brūnos plankumus, dodu kalcija nitrātu. Varbūt es bietes nepareizi mēsloju, un tām pietrūkst kādu barības vielu?” VELGA LIMBAŽU NOVADĀ
SIA ”IR” agronome Lolita Presnikova ir pārliecināta: – Bietes cieš no lapu plankumainībām. Zūd barošanās vieta, un ar laiku, slimībām attīstoties, lapas nokalst. Mazdārznieki šīm kaitēm parasti nepievērš uzmanību, jo rekordraža nav galvenais mērķis. Lielražošanā, pamanot slimību pirmās pazīmes, sējumus apsmidzina ar fungicīdiem, piemēram, Score 250 (deva 0,4 l/ha). Sarkanās bietes ir jutīgas pret vairāku barības elementu deficītu augsnē, tāpēc augi saslimst. Piemēram, bora trūkums ierosina biešu serdes un sausās puves attīstību, bet biešu kraupja izplatību veicina svaigi kūtsmēsli, skābas augsnes, karsts, sauss laiks. Ir novērots, ka, pietiekami nodrošinot mikroelementus, lapas mazāk inficējas ar plankumainībām.
Bietes nav ļoti izvēlīgas, tomēr vislabāk aug smilšmāla vai mālsmilts augsnēs ar pH 6–6,5. Smilšainās augsnēs bieži trūkst magnija. Smagā mālā, it īpaši retāk iesētiem sakņaugiem, bieži vien trūkst mikroelementu, pārsvarā bora, veidojas tukšas serdes. Bietes var sēt tikai 1–2 gadus pēc augsnes kaļķošanas un kūtsmēslu iestrādes. Labākie priekšaugi ir kartupeļi, sīpoli, pupas, puravi, kukurūza. Lai nesavairotos slimības, jāievēro augseka. Vienā un tajā pašā vietā galda bietes ieteicams audzēt tikai pēc 4–5 gadiem.
Optimāls ir šāds barības elementu daudzums: 70–90 mg/l slāpekļa, 115–160 mg/l fosfora, 210–300 mg/l kālija, 1400–2800 mg/l kalcija. Mēslo galvenokārt ar kompleksajiem minerālmēsliem, vismaz 50 g/m2, kuros ir mikroelementi, tostarp bors.
Dārzeņkope iesaka izmantot drošus, pārbaudītus, pret slimībām izturīgus apaļo biešu hibrīdus ‘Boro F1’, ‘Pablo F1’, ‘Belushi F1’, ‘Zeppo F1’ un citus.
