Mobilā versija
+2.3°C
Krišs, Ksenija, Eglons
Otrdiena, 24. janvāris, 2017
25. novembris, 2015
Drukāt

Egils Līcītis: Mūrnieces sacītais bija aromātisks un vairumam ­­gāja pie dūšas (25)

Foto - LETAFoto - LETA

Tērpusies krēmbaltā kā dūja, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece Latvijas valsts gadadienā teica biezu, bet savaldīgu runu. Atgādināja par latviešu paaudžu piepildīto sapni 1918. gada 18. novembrī. Graša vērtiem politiķiem piekodināja būt paškritiskiem, ja nezina atbildes uz jautājumiem, ko esmu darījis valsts un tās drošības labā. Aicināja pēc tīrām rokām politikā, pauda vēlmi demilitarizēt naida attiecības starp varaskārām partijām. Sacīja asu, nesaudzīgu patiesību par Krievijas impēriskā revanšisma tieksmēm. Nav brīnums, ka vienam otram šķita, ka vietām runa iet pāri kā zāģis. Dažiem zālē sēdētājiem dzalkstīja acis, viņi sprauslāja, jutās kā verdoša ūdens aplieti, un “Saskaņas” velniem šaudījās aste. Daudz netrūka, ka šie politiskie degunradži, pakavus rībinādami un ragus saslējuši, topašubrīd nestos virsū tribīnei (viņu dēļ būs jābūvē starpnožogojums), bet aiztaupīto sašutumu dedzīgākie elksniņi, age­šini nekavējās paust vēlāk, kad atguvās niknuma pusparalizēti. Re, Mūrnieces runu caurstrāvojusi partijiska pozīcija, tā aizvainojusi un bijusi kremliniem grūti sagremojama barība! Gados vecākie saskaņieši būtu piemetinājuši blēšanu par “atkāpšanos no ļeņinisma”, un – šoreiz jāpiekrīt.

Mūrnieces svētku reizēs teiktais stipri atšķiras no citu runu vērpēju klišejiskuma un par sīknaudu sagramstītiem, pusbalsī nomūjinātiem tekstiem. Viņu tukšvārdība sauc atmiņā šlāgerīti “vecās liktens dzirnas atkal klipklap maļ”. No Ināras atskan proaktīva pozīcija, sapogāts redzējums un iedarbīgums, kas dažam nudien ir pienaglojošs, kā ar jājampātagu uzplīkšķinošs. Valstiskai personai nav jābūt popzvaigznei visiem izpatikt. Svētku uzrunām piedienas himnisks skanējums, bet tām jānāk no sirds dziļumiem un ar lietas būtību, ka teicējs sēdies stellēs, lai noaustu sakāmo tieši Latvijai, tieši šim laikam un vietai. Ka – “es te stāvu un citādi nevaru”. Un – kāda nu kuram gaume un garša. Atsauksmēs par priekšsēdētājas deklamāciju vienam tā likusies noplūcama apaļa kā ķirsītis, otrs jutis svaigas piparmētras niansi, trešais skurinājās, ka sagaršojis čili piparus uz mēles. Katrā ziņā runa bija aromātiska, un vairumam pilsoņu gāja pie dūšas, jo vēstījums pārstāvēja mūsu lielāko valstisko virzienu, kas darbojas nacionālo interešu labā, un pamatvērtības, kas balstās uz nacionālo atveseļošanos. Aizkustinoši, ka Saeimas zālē svētsvinīgākos brīžos deputāts Augusts, omīte un citi sirmgalvji slaucīja acis, bet valdības locekļi sēdēja taisni kā miets, juzdamies Mūrnieces modināti jaunai dzīvei. Saviļņojoši, ka man zvanīja sabiedroto valstu vēstnieki, Eiropas viedokļu līderi, reprezentatīvākie baznīcas pārstāvji, un klausulē bija arī nosvērta, atzinīga balss no Vašingtonas – Madame Mūrniecei respect! Amerikas palīdzība būs vairāk! Tur nav ko atņemt un nav ko pielikt, ja spīkere aicina pēc politiķu atbildības tautas priekšā, pēc prasmes uzklausīt cilvēku vēlmes.

Ļautiņiem, kuri sūdzas, ka priekšsēdētājas sacītais valsts svētkos ietekmējis viņu psihi, kam pēc tam nav garšojuši šķovēti kāposti ar desiņām un kam bijis grūtāk ar pateiktā uztveri, diezin vai jācerē, ka turpmāk baltās Ināras runu pinamais materiāls būs stingrāk nosiets. Labākai saprašanai viņiem jāalgo personālās izaugsmes treneri vai jāapmeklē semināri, kur palīdz filtrēt, ko saka.

Pievienot komentāru

Komentāri (25)

  1. Runa laba, tikai ne Saeimas spīkerei valsts jubilejā, izrēķinoties ar politiskajiem pretiniekiem. Tā iederētos NA kongresā. “LA” sāk zaudēt objektivitāti bezkritiski, siekalaini slavējot NA līdzīgi kā savā laikā bezkritiski slavējāt Andri Šķēli. Citus kritizējot, neesat pamanījuši, ka reklamējot savu žurnālisti (kaut arī bijušo) Mūrnieci esat nonākušu interešu konfliktā?

  2. Bravo, Ināra! Bravo Egil!
    Bet Solvitai Saeimā nekas nav darāms, viņa tur netika ievēlēta.

  3. Paldies Inārai Mūrniecei par patieso runu!

  4. Man patika,vienreiz kautkas reāli tika pateikts ! Paldies ,ka šoreiz mums neiespļāva sejā un nepūta miglu acīs!To var redzēt tagad uz kuru pusi mūsu valdība skatās!PALDIES ,MĒS AR JUMS !

  5. lai dzīvo Ināra Mūrniece ! šodien ziņās pauda , ka Ināru gribot izēst no amata. Ir apvienojušies vienā ordā kremlini ar solvitas klanu.
    Bet iedomīgajai babenei solvitai uzdāviniet normālu skropstu tušu , nu tādu, kas tik traki nesaķepina skropstas!

  6. Bija tajā runā partijiska pozīcija, bija, bet,ja tā apdomā, partijiska pozīcija bija arī rudās Solvitas runās tukšā frāžainība, aptuvenums un nekonkrētums. Tāds nu ir tas politiskais spēks, ko viņa pārstāv, bet patreizējā Saeimas priekšsēdētāja nepārstāv.

  7. Āboltiņai Mūrnieces lieliskā, trāpīgā un patriotiskā runa bija kā ar zāģi pa nierēm…

  8. Kā kulaks uz acs.

  9. Trāpīgs rakstnieka Otto Ozola tvīts par tēmu, ko savā runā aizskāra Mūrniece, un kas tik ļoti saniknoja Āboltiņu un Agešinu: Cittautiešiem, lai strādātu Vācijā ir jāzina vācu valodu. Latviešiem, lai strādātu Latvijā ir jāzina cittautiešu valodu.

    • Tā nu tas ir.Un manuprāt stulbi izdomāja tie cilvēki, kas izdo.āja krievu valodu latviešu skolās vairs nemācīt ar saukli, ka tā ir tikai reģionāla valoda un lasīt šampinjonus Īrijā var arī bez krievu valodas zināšanām.

  10. Ināŗas rakstus “Latvijas Avizē” aizvien izlasīju pirmos un bēdājos ,kad viņa no avīzes aizgāja.Taču tagad tās sāpes ir pārgājušas,jo viens no vispareizākajiem cilvēkiem ir vienā no savām spējām visatbilstošākā amatā.

  11. Ir gandarijums,ka Saeima ir cilveks ,kurs spej atklati runat par Latvijas sasapejusajam problemam.Visu cienu Inarai Murniecei! Tikai suni atkal rej,vienam aizmugure sedosajam pat klepus lekme piemetas.

  12. Paldies Mūrniecei par runu, kurā patiešām ir vērts ieklausīties. Tā īpaši izceļas uz Vējoņa, Straujumas, Āboltiņas tukšvārdības fona. Paldies – Mūrniece runāja cilvēkiem no sirds!

    Sevišķi augsti vērtēju to, ka viņa pieminēja Vienotības un ZZS noklusēto latviešu diskrimināciju pašu zemē, kas it sevišķi skar jaunatni. Mēs vairs negribam savam zemē runāt krieviski, pat tad, ja protam šo valodu. 25 gadus pēc padomju kolonizācijas beigām varam taču beidzot atgriezties pie savas valodas, un ne tikai ģimen un valsts iestādēs, bet arī darba vietās, kur pavadām vismaz trešdaļu savas dzives. Es vēl protu krieviski, taču gribu savā darba vietā runāt latviski, un uz to man ir visas tiesības, un tādēļ es nedrīkstu tikt diskriminēta. Tā ir problēma, kas jārisina.

  13. Paldies Mūrniecei, Āboltiņa ir visprastākā sieva mūsu valsts Saeimā.

  14. Ne velti bijusī žurnaliste,kurai pēc patiesa vārda kabatā nav jāmeklēCepuri nost!

  15. Paldies par rakstu! Diemžēl ,tādi kā Mūrniece ir vadībā mazākumā. Vēlu viņai veiksmi!

  16. Tautu vajag pieradinat patiesibas ,jo esam bijusi liekulibas tirgum paklauti. Nekur nav zvanits,ka letinam obligati jabut vientiesim. Malacis Inara!

  17. Kā var publicēt tik naidīgu rakstu?

  18. stulba āriešu pārākuma Atbildēt

    piesātināta reklāmruna, kas patikt var tik tādiem pat nacistiem

  19. Šoreiz Egīla Līcīša raksts patīkami pārsteidza.

  20. Varbūt būs kārtīga Valstssieva un ne tikai kāda lidmašinās sapinusies tante?

  21. Aizraujoša, skaista, nacionāli barojoša, runa no sirds!
    Vidvuds

Tramps spiests taisnoties: Man nav nekā kopīga ar Krieviju (14)Draudzības ordeni nāksies sūtīt atpakaļ
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Gribam automašīnu kā darba kabinetu!

Auto kā darba kabinets

Pēc “LA” 19. janvāra publikācijas “Lembergs gāž ar visiem cilindriem”, kurā vēstīts, ka Ventspils brīvostas pārvalde pērn par 156 tūkstošiem eiro nopirkusi luksusautomašīnu, kuras vienīgais zināmais pasažieris ir formāli no amata atstādinātais un smagos noziegumos apsūdzētais Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs, redakcija saņēma Ventspils brīvostas pārvaldnieka Imanta Sarmuļa vēstuli. Tajā citstarp teikts, ka “automašīna ir ne vien pārvietošanās līdzeklis, bet arī darba kabinets 6 stundas dienā, kas jāpavada ceļā uz dažādām sanāksmēm galvaspilsētā”. A. Lembergs ar brīvostas pārvaldei piederošu auto braukā arī uz tiesas sēdēm Rīgas apgabaltiesā.

Uldis Šmits: Janvāra nozīmība (3)Baltiešu iespējas šodien ir plašākas nekā politiski tālajā 1991. gada janvārī.
Lasītāju aptauja
Vai Ventspils mūzikas skolai nepieciešamas 1,6 miljonus vērtas ērģeles?
Draugiem Facebook Twitter Google+