Biezākam reklāmu slānim – lielākas pastkastes 2
“Mani mājās sagaida pārsteigums – kāpņu telpā jaunas pastkastītes. Vecās bija daudz stilīgākas, tiesa, nedaudz ielocītas, bet tādas kā nevienam. Tagad šitādi kantaini mēsli, piedodiet, ar lieliem caurumiem, kur labi salien bezmaksas avīzes. Jūs domājat, ka kāds viņiem lūdza mainīt? Neviens no mājas. Atnāca, izurba sienā caurumu un salika šitādus mēslus. Es domāju, ka es kādu vakaru pastkastītes noņemšu un nevienam neko neteikšu,” “facebook.com” raksta žurnāliste Dace Stirāne.
Ticami, ka pastkastes top lielākas, lai tajās būtu vairāk vietas bezmaksas reklāmu lapām, avīzēm, bukletiem… Kaut gan Satiksmes ministrija ir fiksējusi, ka pastkastīšu īpašnieki pauž neapmierinātību par situāciju, kad viņu pastkastēs tiek ievietoti neadresētās reklāmas materiāli, ka netiek nodrošināta adresēto pasta sūtījumu aizsardzība, jo tie kļūst brīvi pieejami un jebkurš tos var viegli izņemt no pastkastītes kopā ar reklāmu, tomēr pagaidām nekādi uzlabojumi par labu pastkastīšu īpašniekiem nav gaidāmi. Divas ministrijas – Satiksmes ministrija un Ekonomikas ministrija – nespēj vienoties, kuras pienākums būtu ar tiesību aktu palīdzību cīnīties pret reklāmu piebāztajām mēstuvēm. Satiksmes ministrija, kuras pārziņā ir pasta jautājumi, izstrādājusi grozījumus pasta politikas pamatnostādnēs 2011. – 2017. gadam, kur šis dokuments papildināts ar norādi, ka trūkst tiesiskā regulējuma, lai novērstu neadresētās reklāmas izdevumu ievietošanu pastkastītēs pret pastkastes īpašnieka gribu un ka Ministru kabinetam ir jāpieņem lēmums par neadresētās reklāmas izplatīšanas problēmas risināšanas veidu un turpmāko rīcību. Pamatnostādņu grozījumos ir iekļauts uzdevums Ekonomikas ministrijai izstrādāt konceptuālu risinājumu neadresētās reklāmas izplatīšanas ierobežošanai. Pati Satiksmes ministrija nevēlas ar šo jautājumu nodarboties, jo uzskata, ka neadresēto reklāmu ievietoto reklāmu izplatītāji nav pasta komersanti, tādēļ problēma neesot risināma pasta nozares regulējumā. “Satiksmes ministrija ir vērsusi Ekonomikas ministrijas uzmanību uz neadresētās reklāmas normatīvā regulējuma pilnveidošanas nepieciešamību un apliecinājusi gatavību sadarboties,” man raksta ministrijas komunikācijas nodaļa. Savukārt Ekonomikas ministrijas sabiedrisko attiecību nodaļa atbild, ka Reklāmas likuma grozījumu izstrāde, kas ir ministrijas kompetencē, nerisinās konstatētās problēmas. “Jāņem vērā, ka Reklāmas likuma ievērošanu uzraugošo iestāžu rīcībā nav tādu mehānismu, lai panāktu prasību izpildi, ja nav iespējams noskaidrot reklāmas izplatītāju. Piemēram, gadījumos, kad reklāmu pastkastītē no savējās pārsviedīs kaimiņš, problēma netiks atrisināta. Uzskatām, ka koordinatora loma šā jautājuma risināšanā un atbilstošākā risinājuma izstrādē ir jāuzņemas Satiksmes ministrijai. (..) Jautājums jārisina kontekstā ar Vides un reģionālās attīstības ministrijas izstrādāto Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu 2013. – 2020. gadam, izvērtējot iespēju neadresētus reklāmas sūtījumus aplikt ar dabas resursa nodokli,” norāda Ekonomikas ministrijas sabiedrisko attiecību nodaļa.
Satiksmes ministrijā noskaidroju, ka ministrija strādā pie pasta politikas pamatnostādņu aktualizēšanas un apsver iespēju virzīt priekšlikumu par šīs problēmas izskatīšanu Ministru kabinetā, lai tas pieņemtu lēmumu par turpmāko rīcību reklāmas izplatīšanā.
Laika un naudas nelietderīga tērēšana ierēdņu neauglīgam darbam mūsu valstī ir ierasta lieta. Pēc ministriju sniegtajām atbildēm secināms, ka futbola spēle no vienas ministrijas uz otru tuvāko gadu laikā nebeigsies. Toties tiks imitēts darbs, ka mēs, lūk, ar šo jautājumu nodarbojamies.
Ilgās diskusijas par to, kurai ministrijai pienāktos pielikt punktu piebāzto pastkastīšu jautājumam, man atgādina ieilgušās apspriedes par atskurbtuvēm. Arī tur joprojām nevar atrast atbildīgo ministriju – strīdi turpinās un neviens nevēlas uzņemties atbildību. Valdībā nav neviena, kas stingri pateiktu, kuram tas jādara.
