Biežs traumatologu pacients – ceļgals 0
Ceļa locītava ir no tām, kas visbiežāk tiek traumēta vai sagādā citādas problēmas, atzīst traumatologs ortopēds Romāns Prozorovičs. “Ceļa locītavas ārstējam bieži, jo, tiklīdz cilvēks nevar paiet vai tas jādara ar grūtībām, palīdzību meklēt daudz agrāk nekā, teiksim, ja vaina plecā vai elkonī,” salīdzina ārsts.
Ceļa locītava ir diezgan komplicēts un nopietns mehānisms. Tajā savienojas augšstilba kauls un lielais lielakauls, bet priekšpusē novietots aizsargājošs disks – ceļa kauls. Svarīgas šīs locītavas struktūras ir arī saites (sānu saites un krusteniskās, kas ir locītavas iekšpusē) un skrimšļi – meniski (katrā locītavā pa diviem), kas nodrošina stabilitāti.
Daļa pacientu ir gados jauni un sportiski cilvēki, kuri aizraujas ar ekstrēmiem sporta veidiem. “Manā uztverē tiem jāpieskaita arī basketbols, jo ar ceļa locītavas problēmām pacientu vidū basketbolistu ir ļoti daudz. Ir arī futbolisti, hokejisti, slēpotāji, skrituļotāji, arī veikotāji – visi šie sporta veidi atstāj negatīvu iespaidu uz ceļa locītavu. Kas tajos bīstams? Kontakts!” Celī visbiežākā problēma ir meniska plīsums (ap 70%), saišu bojājumi – ap 30%. Teorētiski
sievietēm pacientu vidū vajadzētu dominēt, jo sievišķā hormona estrogēna ietekmē audi ir maigāki, vieglāk plīst, līdz ar to profesionālās sportistes, kas nodarbojas ar basketbolu, regbiju, hokeju un tamlīdzīgiem sporta veidiem, riskam pakļautas vairāk nekā vīrieši. Tomēr sportā sieviešu īpatsvars nav lielāks kā sportistu vīriešu skaits, līdz ar to pacientu attiecība ir 50:50.
Bojāts menisks
Ja plīst menisks (visbiežāk – iekšējais), simptomi ir tūska (locītavu piepilda papildus saražotais locītavas šķidrums), lokālas sāpes un kustību ierobežojums. Raksturīga pazīme ir krakšķis, it kā locītavas iekšienē kaut kas pārlēktu, bet pati locītava atrodas pussaliektā stāvoklī – kāju neizdodas ne līdz galam iztaisnot, ne saliekt. Ieteicamā rīcība – nepār-
slogot locītavu (pēc iespējas mazāk jāstaigā), jālieto fiksējošs pārsējs, jāpieliek aukstums, jālieto kāds no lokālajiem pretsāpju un pretiekaisuma geliem. Pēc divām trim dienām, kad akūtais periods pagājis, tūkums noplacis, bet sāpes un raksturīgais krakšķis nepāriet, ieteicams vērsties pie ārsta, lai noskaidrotu, vai tiešām runa ir par bojātu menisku.
kuri savukārt menisku traumē galvenokārt sadzīviskās situācijās: pietupstoties, nesot smagumus, ko bieži vien papildina arī ķermeņa liekais svars, u.tml. Skrimslis nav apasiņots, tas barojas no locītavas šķidruma, kura ar laiku kļūst mazāk.
