Mobilā versija
-4.3°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Otrdiena, 6. decembris, 2016
17. septembris, 2015
Drukāt

Bija deputāts, tagad noziedznieks. Vai Jaunkļaviņš “iekritis” pretrunīgu likumu dēļ? (7)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja
Fakti

Pēc Krimināllikuma 318. panta, kas paredz sodu par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, notiesāti:

2010. g. – 4 (2 – nosacīts sods, 1 – naudas sods, 
1 – piespiedu darbs)

2011. g. – 9 (6 – nosacīts sods, 1 – naudas sods, 
2 – piespiedu darbs)

2012. g. – 16 (3 – naudas sods, 13 – piespiedu darbs)

2013. g. – 9 (5 – nosacīts sods, 2 – naudas sods, 
2 – piespiedu darbs)

2014. g. – 2 (1 – piespiedu darbs, 1 – naudas sods)

Dati: Tiesu administrācijas statistika

Bijušajam Augstākās Padomes deputātam Agrim Jaunkļaviņam pēdējie pieci gadi pagājuši tiesājoties. Šogad viņš atzīts par naudas izšķērdētāju, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantotāju un kriminālnoziedznieku. Pie viņa īpašuma grib ķerties tiesu izpildītāji, bet pats A. Jaunkļaviņš sakās Eiropas tiesā cīnīties pret valsti, par kuras neatkarības atjaunošanu savulaik balsojis, par ko arī saņēmis Triju zvaigžņu ordeni.

Kas tad ir noticis? Kā godājams cilvēks, kurš bijis arī pašvaldības deputāts un ilggadējs Tukuma rajona padomes izpilddirektors, nokļuva uz apsūdzēto sola?

Iekritis pretrunīgu likumu dēļ?

2009. gads pašvaldībās bija trauksmains. Ekonomiskās krīzes, taupības apstākļos bija jāpabeidz administratīvi teritoriālā reforma: jālikvidē rajonu padomes un jānodod to funkcijas, arī īpašumi un finanses jaunizveidotajām novadu domēm. No rajonu padomēm bija jāatlaiž darbinieki, kuriem neatradās darbs novada domē. Gatavojoties atlaišanai, rajonu padomēs strādājošie vienojās par koplīgumiem, kas paredzēja dāsnus atlaišanas pabalstus. Tāds bija arī Tukuma rajona padomē. Taču Saeima pieņēma likumu “Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009. gadā”, kas noteica, ka atlaišanas pabalsti nedrīkst būt lielāki par viena mēneša algu. Kad A. Jaunkļaviņam kā rajona padomes izpilddirektoram nācās atlaist nevajadzīgos darbiniekus, viņš nolēma izmaksāt pabalstus saskaņā ar koplīgumu. Tie sanāca gana dāsni – no 3036,16 līdz 7979,98 latiem pirms nodokļu nomaksas.

Kāpēc nav ņēmis vērā likumu par atlīdzības ierobežošanu? A. Jaunkļaviņš atsaucas uz citiem likumiem. Piemēram, likumu “Par pašvaldībām”, kurā teikts, ka atlaišanas pabalstus, kas iestrādāti koplīgumā un darba līgumos, drīkst grozīt tikai pašvaldības deputāti. Lēmumu par pabalstu samazināšanu deputāti nebija pieņēmuši, un spēkā bija arī noteikumi par pašvaldības budžetu, kas paredzēja atlaišanas pabalstiem atvēlēt lielu summu. Turklāt likums par pašvaldību reorganizāciju noteica, ka izpilddirektoram jāņem vērā pašvaldības deputātu lēmumi.

“Domāju: ja neņemšu vērā koplīgumu, būšu rīkojies prettiesiski,” apgalvo A. Jaunkļaviņš.

Tajā pašā laikā viņš neslēpj: pirms lēmuma pieņemšanas konsultējies gan ar Saeimas Juridisko biroju, gan ar vairākām ministrijām. Visur atbildēts: pabalsti nedrīkst būt lielāki par vienu mēnešalgu. “Taču darbinieki uzstāja: mums ir koplīgums un tur teikts, ka jāizmaksā vairāk,” atceras A. Jaunkļaviņš. “Mani notiesā par ļaunprātīgu rīcību, taču neko ļaunprātīgu savās darbībās nesaskatu. Sev šos pabalstus taču neizmaksāju.” Tiesas spriedumā toties teikts: vainas noliegšana bijušajam izpilddirektoram esot tikai taktika, kā mazināt savu vainu.

Eiropas Cilvēktiesību tiesā A. Jaunkļaviņš grasās tiesāties par pretrunīgiem likumiem, kuru dēļ tagad jācieš. Vēl viņš plāno vērsties tiesā ar civilprasību, prasot kompensāciju par nepatiesas informācijas sniegšanu krimināllietā. Visticamāk, civilprasība būs vērsta pret Tukuma novada domi un/vai tās bijušo priekšsēdētāju, tagad Saeimas deputātu “Vienotības” frakcijā Juri Šulcu. Varbūt arī vērsīsies pret prokuroru, kurš esot taisījis nepatiesu apsūdzību.

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. Agri,par kādu tiesisku valsti mēs varam runāt,ja Tukuma policijā strādā darbinieki,kuri paši piedalās noziedzīgā darījumā.Prokurors tos piesedz un Tukuma Domes juridiskās daļas vadītāja ir prokuroram Bičušam sieva.Turklāt virsprokurors Mālmanis domājams,ka visas šīs pārsūdzības nelasa gluži tāpat kā Kalnmeiers.Tie ir automātiskie atbildētāji.Lēmums ir galīgs un nepārsūdzams.

  2. TURIES , AGRI !!! LAI DIEVS PALĪDZ !!!

  3. krizes laika sada riciba butu izcelusies ka manami izskerdiga.

  4. Latvija arvien vairāk pārvēršas par absurdistānu, kurā tiek noniecināti Atmodas laika ideāli, kurā viss, ieskaitot pašu valsti, ir pērkams un pārdodams: tiesas, žurnālisti, deputātu un ministru vietas un to balsojumi.
    Sevišķi tas uzņem apgriezienus pēdējā laika ‘Vienotības’ dominētajās Saeimās un valdībās. Tāpēc arī Šulcs ir tur, un par to, ka viņš var būt zemiski atriebīgs, nav šaubu. Tomēr pārsteidz augstākā līmeņa tiesu varas neobjektivitāte.
    Piedevām šodien laikam Straujumas valdība slepenā sēdē atvērs slūžas uz Latvijas islamizācijas sākumu. Bet liekas, ka 90% mūsējo tas diemžēl nemaz nesatrauc.

  5. Smieklīgi, atraduši”noziedznieku”, kamēr īsto valsts apzadzēju- Ventspils hūti- nav spējīgi notiesāt.

  6. Dīvaini gan! Kad Saeimas deputātiem beidzas pilnvaru laiks, viņi saņem milzīgus atlaišanas pabalstus. Kaut gan viņiem pabalsti vispār nepienāktos, jo viņiem ir terminētie darba līgumi. Arī citur dzird par milzīgiem atlaišanas pabalstiem, tā sauktajiem zelta izpletņiem. Bet te sakarā ar štatu samazināšanu atlaistiem darbiniekiem izmaksā pabalstus un uzreiz tiesa?
    Tad kāpēc, piemēram, Saeimas vadība šāda pat iemesla dēļ vēl nav notiesāta?

  7. Turies, Agri! Tā ir atriebība par tavu pagātnes veikumu. Daudzi ierēdņi izputina miljonus, bet viņiem pat santīmu neliek atmaksāt. Tev iztīra kabatas. Tava kļūda bija tā, ka tu – ar politiku saistīts cilvēks – veici konkrētu ierēdņa darbu. Tad ja vienmēr var atrast lietu, ko “piešūt”, lai atriebtos par politisko darbību. Šajā gadījumā par darbību Tautas frontē un Kompartijas, arī Šulca, sarkanās varas sagraušanu..

Draugiem Facebook Twitter Google+