Bija deputāts, tagad noziedznieks. Vai Jaunkļaviņš “iekritis” pretrunīgu likumu dēļ? 8
Bijušajam Augstākās Padomes deputātam Agrim Jaunkļaviņam pēdējie pieci gadi pagājuši tiesājoties. Šogad viņš atzīts par naudas izšķērdētāju, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantotāju un kriminālnoziedznieku. Pie viņa īpašuma grib ķerties tiesu izpildītāji, bet pats A. Jaunkļaviņš sakās Eiropas tiesā cīnīties pret valsti, par kuras neatkarības atjaunošanu savulaik balsojis, par ko arī saņēmis Triju zvaigžņu ordeni.
Kas tad ir noticis? Kā godājams cilvēks, kurš bijis arī pašvaldības deputāts un ilggadējs Tukuma rajona padomes izpilddirektors, nokļuva uz apsūdzēto sola?
Iekritis pretrunīgu likumu dēļ?
2009. gads pašvaldībās bija trauksmains. Ekonomiskās krīzes, taupības apstākļos bija jāpabeidz administratīvi teritoriālā reforma: jālikvidē rajonu padomes un jānodod to funkcijas, arī īpašumi un finanses jaunizveidotajām novadu domēm. No rajonu padomēm bija jāatlaiž darbinieki, kuriem neatradās darbs novada domē. Gatavojoties atlaišanai, rajonu padomēs strādājošie vienojās par koplīgumiem, kas paredzēja dāsnus atlaišanas pabalstus. Tāds bija arī Tukuma rajona padomē. Taču Saeima pieņēma likumu “Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009. gadā”, kas noteica, ka atlaišanas pabalsti nedrīkst būt lielāki par viena mēneša algu. Kad A. Jaunkļaviņam kā rajona padomes izpilddirektoram nācās atlaist nevajadzīgos darbiniekus, viņš nolēma izmaksāt pabalstus saskaņā ar koplīgumu. Tie sanāca gana dāsni – no 3036,16 līdz 7979,98 latiem pirms nodokļu nomaksas.
Kāpēc nav ņēmis vērā likumu par atlīdzības ierobežošanu? A. Jaunkļaviņš atsaucas uz citiem likumiem. Piemēram, likumu “Par pašvaldībām”, kurā teikts, ka atlaišanas pabalstus, kas iestrādāti koplīgumā un darba līgumos, drīkst grozīt tikai pašvaldības deputāti. Lēmumu par pabalstu samazināšanu deputāti nebija pieņēmuši, un spēkā bija arī noteikumi par pašvaldības budžetu, kas paredzēja atlaišanas pabalstiem atvēlēt lielu summu. Turklāt likums par pašvaldību reorganizāciju noteica, ka izpilddirektoram jāņem vērā pašvaldības deputātu lēmumi.
“Domāju: ja neņemšu vērā koplīgumu, būšu rīkojies prettiesiski,” apgalvo A. Jaunkļaviņš.
Tajā pašā laikā viņš neslēpj: pirms lēmuma pieņemšanas konsultējies gan ar Saeimas Juridisko biroju, gan ar vairākām ministrijām. Visur atbildēts: pabalsti nedrīkst būt lielāki par vienu mēnešalgu. “Taču darbinieki uzstāja: mums ir koplīgums un tur teikts, ka jāizmaksā vairāk,” atceras A. Jaunkļaviņš. “Mani notiesā par ļaunprātīgu rīcību, taču neko ļaunprātīgu savās darbībās nesaskatu. Sev šos pabalstus taču neizmaksāju.” Tiesas spriedumā toties teikts: vainas noliegšana bijušajam izpilddirektoram esot tikai taktika, kā mazināt savu vainu.
Eiropas Cilvēktiesību tiesā A. Jaunkļaviņš grasās tiesāties par pretrunīgiem likumiem, kuru dēļ tagad jācieš. Vēl viņš plāno vērsties tiesā ar civilprasību, prasot kompensāciju par nepatiesas informācijas sniegšanu krimināllietā. Visticamāk, civilprasība būs vērsta pret Tukuma novada domi un/vai tās bijušo priekšsēdētāju, tagad Saeimas deputātu “Vienotības” frakcijā Juri Šulcu. Varbūt arī vērsīsies pret prokuroru, kurš esot taisījis nepatiesu apsūdzību.
