×
Mobilā versija
Brīdinājums +21.6°C
Rasma, Rasa, Maira
Trešdiena, 20. jūnijs, 2018
15. jūnijs, 2018
Drukāt

Monika Zīle: Mulsina VID vadītāja kandidātu vērtēšanas komisijas darba stils (5)

Foto - Matīss MarkovskisFoto - Matīss Markovskis

Monika Zīle

To, kas īsti konkursā uz Valsts ieņēmumu dienesta vadītāja krēslu par vislabāko atzītā Māra Skujiņa iepriekšējās gaitās izrādījās nesavienojams ar nolūkoto amatu vai bija vien dziļāk papētāms, iespējams, detaļās zina tikai valdības vadītājs Māris Kučinskis. Ja pat finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, saglabādama ierasto dzīvespriecīgi līdzsvarotu izteiksmi, atsaucās uz Valsts kancelejas direktora Jāņa Citskovska vadītās šī konkursa komisijas slēdzieniem, tad ierindas pilsoņa skatījumā VID “ģenerāļa” nolūkošanas “čiks” ir tumša bilde. Bija ģenerāldirektora amata pretendents rokaspuisis skandalozam uzņēmējam – tikai pa gabalu savulaik stāvējis vai tomēr pieskatījis “rebes”?… Ej nu saproti, kuru kāds bīdīja, neiebīdīja vai noraka.

Ka konkursa izgāšanās plosīs jau tā stipri caurumoto valsts varas reitinga deķīti un dos svaigākus argumentus nākamās Saeimas deputātu vietas nolūkojušajiem valdošās koalīcijas kritizētājiem, tas ir skaidrs. Pagaidām grūti saprast, kādu atzīmi par savu darbību saņēmusi VID vadītāja kandidātu atlasei izveidotā komisija, un māc aizdomas, ka tajā iesaistītie slikti apzinājās pašu dotā slēdziena svaru. Pēc skaļās vērtēšanas dzirnavās pamatīgi skrotētā Māra Skujiņa publiskās atsacīšanās turpināt ceļu uz pieteikumā izraudzīto mērķi ir dzirdēts viedoklis, ka izstāšanās bijusi pāragra un vajadzējis cīnīties līdz galam. Tomēr ekonomikas un finanšu jomu eksperti ir vienisprātis: konkursa komisija izturējusies pavirši pret bez piepūles saskatāmajiem riskiem Māra Skujiņa biogrāfijā. Tā vietā, lai darbībai atvēlētajā mēnesī dziļāk ielūkotos pretendenta darba gaitu šaubīgākajos posmos un izvilktu gaismā ar dokumentiem apstiprinātu skaistu vai nejauku patiesību, komisija acīmredzot uzskatīja, ka pēc izvirzīšanas amatam M. Skujiņam nu pašam jāpierāda sava neaptraipītā reputācija. Vai daudzi šādās debatēs iepriekš nenorūdītie izturētu spiedienu – cits jautājums, tagad jau otršķirīgs. Nu valdības darba kārtībā jauns VID ģenerāldirektora izvēles konkurss, kurā atkal meklēs augsta līmeņa profesionāli bez skapī piemirstiem vai kāda «labvēļa” tur iebīdītiem “skeletiem”.

Pa skuju taku svaigi aizsoļojošā konkursa priekšvakarā finanšu ministre īpaši izsvēra VID augstajā amatā nepieciešamo labo reputāciju. Pazīstamajai britu detektīvu rakstniecei Agatai Kristi pieder par spārnotu kļuvis teiciens, ka “augsta reputācija ir pirmās nepieciešamības manta blēdim”. Tas diemžēl guvis apstiprinājumu pasauli satricinājušās afērās, tādēļ prasīguma slieksnim ar plašām pilnvarām apveltītu amatpersonu atlasē jābūt augstam.

Visbeidzot, par reputāciju jeb kāda novērtējumu ļaužu apziņā. Reputācija var būt augsta vai zema. Arī šaubīga, daloties vērtētāju domām. Tiesa, reputācijas jēdziens mūsdienās pamatīgi izpludināts. Ar politiķu svētību: teiksim, partijas piederību pirms vēlēšanām nomainījušajam nesenie cīņu biedri pielīmē pašlabuma meklētāja birku, bet jaunie piepulcētajā saskata augstas reputācijas personību un idejisko karognesēju. Kā te lai neapjūk? Mans ieteikums – nomainīt svešvārdu “reputācija” ar latvisko “slavu”. Tuvāks būtībai, gan amatpersonas, gan politiķus vērtējot.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Vai tiešām 2000 lielā darbinieku kolektīvā nav neviena VID vadītspējīga cilvēka?? Tas izskatās vairāk kā dīvaini. Tiek tērēts laiks un līdzekļi bez jēgas. Man, pagājušā gadsimta cilvēkam to nesaprast. Vai tāds ir mērķis – visu sarežģīt un samudžināt,lai bauri nesaprot??

  2. Nu jau sasnieguši četrdesmit gadus tie, kas vairs nevar taisnoties- sak, tādi laiki bija, režīms piespieda. Ja nu kāds vēl pionieros paspēja iestāties, pierunāts vai piespiests. Vēl ilgi jāgaida, līdz reputācijas jautājums nonāks tiktāl kā ASV, kur viceprezidenta amata kandidāts izstājās no cīņas, kad nāca gaismā, ka viņš pirms pusgadsimta, 1942 gadā, kopā ar čomiem skolas havajā niekojies ar marihuānu. Vai Zviedrijas ministre, kas atkāpās, kad atklājās, ka auklei maksājusi ķepā. No savas kabatas, ne no kopējās. Un jebkura saimnieciskā darbība ir pārbaudāma, ne kā puķu ansim, kas bija sakrājis pirmo miljonu krievu laikos, lai gan zirgam bija skaidrs, ka tas nevar būt, ņemot vērā, cik tūkstoši rubļi bija kādreiz jāsakasa, lai sanāktu vienam latam.

  3. Iz "Ontūna Mazpusāna© arChīva" Atbildēt

    ;))))))

    “Kas arī bija jāpierāda”, kā ir sacīts. Tātad – šajā pašreizējā MUĻĶU zemes SILES “de(R)mokrātiskās valsts” parodijā “eurolatv(ĀN)ijā” un tās pa lēto angažētajos “lojālpatrEJotiskajos” masmēdekļos klaji PRETLIKUMĪGA un nožēlojami prasta C_E_N_Z_Ū_R_A rullē, vēl joprojām?!? ;)))

    “Jo vairāk (lumpen)sabiedrība attālinās no patiesības, jo vairāk (un lopiski trulāk) tā neieredz tos (normālos cilvēkus), kuri to vēsta.”
    / apt.cit.aut. – Džordžs Orvels /

    =======

    Ir sacīts: “Pretinieks (galvenokārt – tikai šķietamais jeb tendenciozi iedomātais “pretinieks”), kurš atklāj mūsu kļūdas, ir pat nesalīdzināmi vērtīgāks nekā šķietamais “draugs”, kurš vēlas tās noslēpt.”

    Un, arī: “Gudrs ir NEVIS tas, kas pa glupo “kaujas uz dzīvību un nāvi” ar stipr(āk)u pretinieku (vai pat iedomātu “ienaidnieku”), BET GAN – tas, kuram pietiek jēgas, vēlmes un varēšanas šādu iedomātu “pretinieku / ienaidnieku” padarīt par savu sabiedroto.”

    =======

    Mediju ziņa (2014. gads): “Kā zināms, pēcpadomju Latvijā sabiedrības uzticēšanās žurnālistiem ir drūma problēma. Laiku pa laikam medijos parādās publikācijas par mūsu atsevišķu žurnālistu negodīgo rīcību gan informācijas iegūšanas laikā, gan informācijas tendenciozajā izmantošanā. Mūsu žurnālistikai nav laba morālā slava. Slikti ir tas, ka mūsu žurnālistikā nav konstatējams profesionālais korporatīvisms, aizsargājot savas profesionāli korporatīvās intereses un tajā skaitā savā kontingentā veicot paškritisku vietējās žurnālistikas analīzi, kā arī vajadzības gadījumā nosodot profesionālo normu pārkāpējus. Bet tagad (…) no tā būtiski cieš ne tikai mūsu žurnālistikas ja tā gaužām necilais profesionālais “mundieris”, bet arī visas valsts reputācija.” … ( cit.vied.aut. – zinātnieks un publicists Arturs Priedītis, publikācija “Vai nelietis var būt parlamenta priekšsēdētājs?” )
    ——-
    .
    “Muļķu Zemē – TĀ vi’š i’!…”
    ( …[p]ar MZ SILES “valsts” angažētajiem ‘masmēdekļiem’ )
    ( ‘tekošā momenta aktualizējums’ – iz “O.M.© arChīva” )
    .
    “Caur to ar’ esam slaveni, ka…”
    Šīs “valsts” ‘masu mēdekļi’,
    Pirms “glupo pūli” NOZOMBĒ ~
    Šos pašCENZŪRA izkastrē:
    .
    Ja Saimnieks pauž, ka “melns ir balts” ~
    Top “žurnālistiem” ‘feiss’ tik “salds”,
    Ka pašiem “dūša apšķiebjas” ~
    Dēļ ANGAŽĒTAS …(mel)šanas:
    .
    “Šai Muļķu Zemes “valstī” VISS,
    Ir tā, kā Saimnieks CENZĒJIS ~
    Ja “melns ir balts”, tad – tā vi’š i’,
    Mums ‘nespīd’ citi “viedokļi”!
    .
    Ja Saimnieks pavēl “nospārdīt” ~
    Pa “masmēdekļiem” iz..(gānīt),
    Jebko, kas “nelojāls” vai “svešs”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – paknaps “kešs”)!
    .
    Ja Saimnieks rukšķ (pēc Orvela),
    Ka “četras kājas” = “vērtība”,
    Bet “divas kājas” = “nerullē”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – kretinē)!
    .
    Ja Saimnieks kviec, ka “Krievi nāk!!!”
    Un gvelž, ka “MZ “valstij” VĀKS,
    Bez rietum-OKUPANTIEM ‘briest’!!!”
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – totāls “sviests”)!
    .
    Ja Sainieks ķērc: “Wooow – “hibrīdkarš”,
    JAU grauj šo “valsti”, gadiem garš!!!”
    Kā maitas putns, ap …(‘jūdzies’),
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – “bauri” smies)!
    .
    Ja Saimnieks grib, lai “stukačiem”,
    No “skapja” gļēvi smirdošiem,
    Tiek “cieņa” ZOMBĒTA un “gods”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – pelnīts sods)!
    .
    Ja Saimnieks “prezentē”, ka šis,
    Ir “balts un pūkains” kustonis,
    Ne trekni rijošs SILES lops,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – “profīts” skops)!
    .
    Ja Saimnieks uzdod samelot,
    Un “masmēdekļos” publiskot,
    Par SILES ‘rebēm’ “leģendas”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – BLEFS ir tas)!
    .
    Ja Saimnieks glaimus pieprasa,
    Iekš ANGAŽĒTA “mēdekļa” ~
    ‘Pūš’ “žurnālists”, lai “pūlis” dzird:
    “Yesss – tā vi’š i’!…” (kaut – šķērmi smird)…”

    Ja ZOMBĒTĀJS šķiet “goda vīrs”,
    Kam medijs der kā “mušpapīrs”,
    Pie kura ‘salīp’ VIENTIEŠI,
    Tad – MUĻĶU Zemē tā ‘vi’š i’!
    .
    Bet – tie, kas “nelien” (…) Saimniekiem,
    Tiek “CENZĒTI” no “mēdekļiem”:
    “Kam riebjas VERGOT “lojāli” ~
    Lai lasās… (dillēs), TĀ vi’š i’!…”

    =====

    Oriģinālversijas = “O.M.© blogā”:
    [ CENZĒTS ]
    u.c.

    MUĻĶU, totāli nozombētu LUMPEŅU, bezcerīgi aprobežotu “lojālpatrEJotu”, patoloģiski defektīvu “SILEI pietuvinātu lielāko kretīnu”, “proāmurikāniski orientētu gejropedālisku deRmoliberastu” rasistiski militārhistēriskās propagandas skarbi traumētu “biogaļas izstrādājumu”, demonstratīvi kriminālrecidīva “ķēķa tiesiskuma” SISTĒMĀ parazitējošu “(ekskre)mentu”, “prok(tologu)”, “(bez)godību” u.c. taml. šinderu, klaji PRETLIKUMĪGAS “revolucionārās pārliecības” lopiski trulu zombijfanu, derdzīgi glumu “(p)(ie)līdēju” un nožēlojami gļēvu “kluso mīzēju” zeme SILES “valsts” parodija “eurolatv(ĀN)ija”, XXI gadsimts.

    P.S. Visi “O.M.© arChīvā” fiksētie notikumi ir ienākušies vienīgi Lielp!sānu Pilsoniski Suverēnajā Republikā (LPSR), Ontūna Mazpusāna jurisdikcijā. Visas tēmas, pieminētie personāži, apstākļi u.t.t. ir visīstākie izdomājumi. Interesentiem (t.sk. – privāti) & lietišķai saziņai: ontuns.mazpusans(et)inbox. lv .

  4. Ko Zile vai atkāl sataisījies kadai partijai pievienoties?

  5. Komisijas vadītājam ir jāatkāpjas no komisijas vadības un, iespējam, no amata

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Rēķinu par ūdeni nesamaksājāt?

Latvijas lauksaimniekiem problēmas sagādājis ilgstošais sausums. Izdegušas ganības, tāpēc lopiem nav ko ēst. Lietus trūkums radījis negatīvu ietekmi arī graudu un augļu audzētājiem. Pērn daudziem lauksaimniekiem zaudējumus radīja rudens lielās lietavas. Latvijas lauksaimniekiem problēmas sagādājis ilgstošais sausums. Izdegušas ganības, tāpēc lopiem nav ko ēst. Lietus trūkums radījis negatīvu ietekmi arī graudu un augļu audzētājiem. Pērn daudziem lauksaimniekiem zaudējumus radīja rudens lielās lietavas.

Kā vērtējat Saeimas deputāta Artusa Kaimiņa aizturēšanu?
Draugiem Facebook Twitter Google+