Monika Zīle: Mulsina VID vadītāja kandidātu vērtēšanas komisijas darba stils 5
To, kas īsti konkursā uz Valsts ieņēmumu dienesta vadītāja krēslu par vislabāko atzītā Māra Skujiņa iepriekšējās gaitās izrādījās nesavienojams ar nolūkoto amatu vai bija vien dziļāk papētāms, iespējams, detaļās zina tikai valdības vadītājs Māris Kučinskis. Ja pat finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, saglabādama ierasto dzīvespriecīgi līdzsvarotu izteiksmi, atsaucās uz Valsts kancelejas direktora Jāņa Citskovska vadītās šī konkursa komisijas slēdzieniem, tad ierindas pilsoņa skatījumā VID “ģenerāļa” nolūkošanas “čiks” ir tumša bilde. Bija ģenerāldirektora amata pretendents rokaspuisis skandalozam uzņēmējam – tikai pa gabalu savulaik stāvējis vai tomēr pieskatījis “rebes”?… Ej nu saproti, kuru kāds bīdīja, neiebīdīja vai noraka.
Ka konkursa izgāšanās plosīs jau tā stipri caurumoto valsts varas reitinga deķīti un dos svaigākus argumentus nākamās Saeimas deputātu vietas nolūkojušajiem valdošās koalīcijas kritizētājiem, tas ir skaidrs. Pagaidām grūti saprast, kādu atzīmi par savu darbību saņēmusi VID vadītāja kandidātu atlasei izveidotā komisija, un māc aizdomas, ka tajā iesaistītie slikti apzinājās pašu dotā slēdziena svaru. Pēc skaļās vērtēšanas dzirnavās pamatīgi skrotētā Māra Skujiņa publiskās atsacīšanās turpināt ceļu uz pieteikumā izraudzīto mērķi ir dzirdēts viedoklis, ka izstāšanās bijusi pāragra un vajadzējis cīnīties līdz galam. Tomēr ekonomikas un finanšu jomu eksperti ir vienisprātis: konkursa komisija izturējusies pavirši pret bez piepūles saskatāmajiem riskiem Māra Skujiņa biogrāfijā. Tā vietā, lai darbībai atvēlētajā mēnesī dziļāk ielūkotos pretendenta darba gaitu šaubīgākajos posmos un izvilktu gaismā ar dokumentiem apstiprinātu skaistu vai nejauku patiesību, komisija acīmredzot uzskatīja, ka pēc izvirzīšanas amatam M. Skujiņam nu pašam jāpierāda sava neaptraipītā reputācija. Vai daudzi šādās debatēs iepriekš nenorūdītie izturētu spiedienu – cits jautājums, tagad jau otršķirīgs. Nu valdības darba kārtībā jauns VID ģenerāldirektora izvēles konkurss, kurā atkal meklēs augsta līmeņa profesionāli bez skapī piemirstiem vai kāda «labvēļa” tur iebīdītiem “skeletiem”.
Pa skuju taku svaigi aizsoļojošā konkursa priekšvakarā finanšu ministre īpaši izsvēra VID augstajā amatā nepieciešamo labo reputāciju. Pazīstamajai britu detektīvu rakstniecei Agatai Kristi pieder par spārnotu kļuvis teiciens, ka “augsta reputācija ir pirmās nepieciešamības manta blēdim”. Tas diemžēl guvis apstiprinājumu pasauli satricinājušās afērās, tādēļ prasīguma slieksnim ar plašām pilnvarām apveltītu amatpersonu atlasē jābūt augstam.
Visbeidzot, par reputāciju jeb kāda novērtējumu ļaužu apziņā. Reputācija var būt augsta vai zema. Arī šaubīga, daloties vērtētāju domām. Tiesa, reputācijas jēdziens mūsdienās pamatīgi izpludināts. Ar politiķu svētību: teiksim, partijas piederību pirms vēlēšanām nomainījušajam nesenie cīņu biedri pielīmē pašlabuma meklētāja birku, bet jaunie piepulcētajā saskata augstas reputācijas personību un idejisko karognesēju. Kā te lai neapjūk? Mans ieteikums – nomainīt svešvārdu “reputācija” ar latvisko “slavu”. Tuvāks būtībai, gan amatpersonas, gan politiķus vērtējot.
