Mobilā versija
Brīdinājums -1.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Sestdiena, 10. decembris, 2016
25. marts, 2015
Drukāt

Deportācijās cietusī: Bija spēks pārdzīvot, jābūt spēkam atcerēties (2)

Foto - LETAFoto - LETA

Kad atnāk šīs marta dienas ar spožu sauli, katrreiz no jauna pārdzīvotais sāpīgi dur sirdī. Atmiņas mums ir tik dārgas. Likteņbiedru tikšanās arvien ir dvēseles svētki. Nekas nav aizmirsts.

Lauku bērniem interesanti

Ārā spoža saule un pirmie strazdu sveicieni, iekšā vagonā tumsa, aukstums un raudas. Tikai lauku sētā augušiem bērniem interesanti: Urālu nogāzēs citādas egles, sādžās mazas mājiņas, stepē skraida vilku bari. Tad ir galapunkts Asino. Barakas. To iekārtojums atkal tāds pats, kā bija vagonā – divstāvu nāras un vidū muca kurināšanai. Bet ārpus barakas atkal tik daudz interesantu jaunumu. Zirgu vietā ar buļļiem pēc izsūtītajiem brauc kolhozu priekšnieki. Buļļiem saku vietā dēļu režģi. Pātagas garas, īsos kātos. Bullis, ja grib, velk platās ragavas, ja piekusis un vēl neēdis, guļ zemē, sit vai nesit to. Vienu pēc otras no barakām aizved ģimenes, kurās ir vīrieši vai jauni zēni, mūs – mammu un divas meitenes – neņem. Līdz ar daudziem citiem paliekam vēl ilgi karagūstekņu barakās. Gūstekņi apmiruši vai izklīduši Sibīrijas plašumos. Viņu vietā palikušas izsalkušas blaktis, kas rāpo pa sienām, bet naktī no griestiem krīt uz gulētājiem un nežēlīgi kož. No rītiem atbrauc daži vīri buļļu pajūgā, atved lielus vairākkārt lietojamus rupja auduma maisus, sabāž tajos naktī mirušos un kaut kur aizved. Tas gan vairs nav interesanti. Un tomēr Smiltenes skolotājs Ķīlis vakarā aicina visus ārā no barakām uz upes krastu – dziedāt. Dienā tur sakrauts liels ugunskurs. Tam degot, pret tumšajām debesīm un spožajām zvaigznēm lido dzirksteļu spieti. Un pāri taigai skan latviešu dziesmas. Dziedātājiem rimst sāpe. Sajūtot likteņbiedru klātbūtni, viņi iztaisno muguru. Un dzied.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Jā, pareizs virsraksts. Bija jums spēks izturēt, bijāt izgājuši visu to komunistu radīto elli, bet…4.maija to pašu komunistu kliķe jūs viegli un bez pūlēm salauza… Pie tam bez aukstuma, bez bada un bez represijām – tik ļoti viegli, ka pat neticās! Ja vien skaidri nezinātu, ka tieši jūs, visi represētie, kuriem neko vairs nevarētu padarīt šie valdošie salašņas amatos, esat vislielākie noklusētāji, vispazemīgākie visu melu un stulbību uzklausītāji visās jūsu sanākšanās, svētku reizēs no treknajiem un paēdušajiem varasvīriem – liekuļiem.
    Nekad ne protesta vārdiņa par nožēlojamo iztikas minimumu, klusējāt par dubultajām – idiotiskajām pensijām krievijas penžiem uz visu latviešu pensionāru rēķina, ne vārda par 9.maija okupantu dzīrēm, nemaz nerunājot par likumīgu prasību pēc okupantu dekolonizācijas. Arī 16.martā jūsējie izliekas par beigtiem. Un nav tam nekāda attaisnojuma, jo nekas jums par to nedraudētu un politiskie kampēji un mankurti valdībā nemaz neiedrīkstētos jums ko pārmest! Esmu runājis ar jums publiski un arī individuāli, un sapulcē valdīja pilnīgs klusums atbildes vietā. Vienīgi jūsu vadonis G.Resnais bija spiests man piekrist, to jāatzīst. Arī privātās sarunās to vien dzirdēju – taisnība jau jums ir, bet…nu ko ta mēs, mēs jau esam noguruši, mums nav vairs spēka, lai jau citi, lai jau tie jaunie nu cīnās utt.
    Es teicu: nevajag jūsu cīņu, savā vārdā pasakiet savas domas, pasakiet man, es atstāstīšu ar vārdiem, uzvārdiem – kā apsūdzību, kāliecību, pasakiet radio “Merkuram” – to liels tautas daudzums dzirdēs un to mēs pasniegsim medijos, internetā, varēsim pamatoti protestēt, apsūdzēt .Bet tā arī neviens nesadūšojās: anonīmi – jā, publiski – nekā… čušš!

  2. Atceros, kā šajā 25. marta dienā bez elpas skrēju no skolas uz mājām 7 km , kad beidzot aiz meža ieraudzīju, ka no vecāku mājas skursteņa kūp dūmi, pārņēma tāda atvieglojuma un laimes sajūta, ka atceros to vēl šodien. Mīļie, saprotiet beidzot- kas darīts pāri mūsu tautai, tas darīts pāri katram no mums!

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholisms (60)Parasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (13)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+