Egils Līcītis: Viesuļvētra, vārdā Donalds Tramps 5
Šis vīrs nemēdz nodurtu galvu aplūkot kurpju purngalus, un viņam nav jāmeklē pēc vārda kabatā. Olrait, nebūs iebildumu, ja pie pirmās pazīšanās gribēsiet viņu familiāri saukt par Donaldu. Taču šo puisi ar vienkāršo nepaplašināto domāšanu un īpato matu segu (miljardieri pašrocīgi veido griezumu) puse Amerikas uzskata par katastrofu, jo nepavisam nebūtu okei, ja Donalds nokļūtu pasaules superlielvalsts prezidenta krēslā. Tomēr ir miljoniem amerikāņu diametrāli pretējās domās – ka Baltais nams taisni vai ilgojas pēc stipra varoņa, kurš ierastos ar attīroša gaisa viesuļvētras efektu, lai Ameriku atkal darītu varenu. Tikām Eiropā akmeņi brēc – WTF, kas notiks ar zemeslodi, ja ASV prezidents būs karikatūra Donalds klibā pīle Tramps!
Iepazīsimies ar nekustamā īpašuma magnātu, golfa spēlētāju, naudasmaisu, ņujorkieti, kurš konkurējošos konservatīvo partijas prezidenta kandidātus grilējošās, nereti zem jostas vietas slīdošās debatēs uzcep kā Kentukī cāļus. Iespējams, ģenerālais bārbekjū cepiens par augstvērtīgāko balvu uz planētas krampīgajam Donaldam priekšā pret pirmo lēdiju Hilariju Klintoni.
Misters Tramps 2000. gadā dzīrās virzīties uz prezidentūru, bet secināja – esmu pārāk tiešs, tāpēc nevaru kļūt par prezidentu. Pirms atkāpties, viņš grūti nopūtās, ka orientēties biznesa laukā tomēr nav tas pats, kas izprast pasaules politisko situāciju. Taču debijas reizē Tramps lika manīt, ka ziņkārīgs, ar ambīcijām apveltīts cilvēks arvien gribēs pamēģināt ko jaunu. ASV raksturīgi darbīgiem džentlmeņiem spēka gados sapelnīt miljonus, lai uz vecuma pusi lūkotu pēc, teiksim, senatora čībām. Un miljardieris Tramps meties avantūrā, pēc republikāņu partijas vietvalžu domām, nesankcionētā un nelegālā iznācienā, lai pārbaudītu riskus un esošo informāciju, ka bigmaku ēdāju tauta varētu iebalsot vareno “Cepļa kungu” par nācijas līderi. Tramps izskaitļojis, ka pienācis brīdis, kad bumbu iesist tieši vārtos. Vai žurnāli velti rakstījuši par luksusa dzīvojamo namu karali – “viss, kam viņš pieskaras, pārvēršas par zeltu”.
Ļaunvēļi šausminās, cik Tramps neregulējams populists un zigzaga uzskatu mutesbajārs. Bet biznesmenis zina, kā jāuzvedas mērķauditorijā, un atzīmējis: mans publiskais tēls nepasaka par mani visu. Viņa mīļš citāts no Einšteina: “Izdoma ir svarīgāka par zināšanām.” Dzīvē šo to sasniedzis, Donalds raksta: “Vārds Tramps kļuvis par lielisku zīmolu, jo es atbalstu visaugstākos dizaina un kvalitātes standartus. Daudziem patīk “Rolls-Royce” mašīnas, es uzskatu, ka mani projekti ir tikpat elitāri.”
Kur makšķerāķis un “trumpja” pievilcības spēks, lai darbaļaudis iemīļotu miljardieri? Mākslā saprasties! Bez šaubām, Tramps ir lielīgs un pārliecināts, ka kautrība un atturība ir piemērota mūķenēm. Tomēr radījis veselu “fluīdu zinātni”, lai meklētu kopīgu saskarsmi ar publiku un to izklaidētu jaukā saskaņā, kā uz skatuves mācējis rokstārs Elviss. Tramps nebaidās uzstāties tūkstošu priekšā, kur 99% klātesošo gribētu plātīzeri notiesāt uz elektriskā krēsla. Kaut par sevi pārliecināts vīrietis, Tramps intensīvi domā, kas klausītājiem šķistu interesants. Un jāiztiek bez negatīvisma! “Mēs uzcelsim žogu uz Meksikas robežas! Kas par to maksās? Meksika!”
Vēlētāji nav jābaro ar sasmalcinātu putriņu. Tramps teicis: izvairīšanās no tiešas atbildes liecina, ka neesi pārliecināts par sevi un savu darbu. Tā mēdz rīkoties politiķi, bet pret cilvēkiem tas ir nepieņemami, aizvainojoši.
Lai viņš ir vīrs, kas pastāvīgi barojas no ego, bez mitas uzsverot “es” un “mans”, lai dzīvo septītajās debesīs “Trump Towers”, tomēr grib visiem patikt kā dolārs, uzrunā vidusšķiru un tos, kuri treileru parkā uzauguši, latviski sakot – bomžatņikā, bet nav mierā ar zemas klases piedāvājumu, kādu rada politiķi, kas nevīžo lakkurpēs nokāpt no parketa, tiekoties ar “pūli”.
Latvijas politikā bijusi tikai viena Saule, ap kuru jāriņķo planetārai sistēmai, bet viņš neuzausa augstāk par vicepremjeru. Tiesa, esot bijis Donalda pieņemamajās telpās un, atgriezies mājās, stāstīja, ka varenais, bagātais amerikānis investēšot, celšot torņus Lucavsalā. Tā nenotika, Trampa kungu pazīstam vien no aizokeāna tālienes. Arī te radies iespaids, ka viņš liela dzīvsvara vīrs, kam vate uz galvas un vate galvā iekšā. Taču, ja Vējonim vai Kučinskim iešāvies prātā pajautāt konsultantiem: “Who is Mr. Trump?” gadījumam, ja sanāk tikties Ovālajā kabinetā, diez vai mūsu līderi saņēmuši izsmeļošāku atbildi par paša rollsroisa Trampa teikto – es neesmu mierīgs cilvēks, es virzos uz priekšu ļoti ātri.
