Pasaulē
Citur

Bijušais Armēnijas prezidents stājas tiesas priekšā0


Ilustratīvs attēls.
Ilustratīvs attēls.
Foto: Gatis Dieziņš/LETA

Bijušais Armēnijas prezidents Roberts Kočarjans pirmdien stājās tiesas priekšā apsūdzībās par apvērsumu, kura rezultātā notika vardarbīgi protesti, lai gan apsūdzētais uzstāj, ka lieta ir politiski motivēta.

Prokrieviskais politiķis Kočarjans bija Armēnijas prezidents no 1998. līdz 2008.gadam, kad par viņa pēcteci kļuva paša izraudzītais Seržs Sargsjans.

Kočarjanam tiesas priekšā stājās apsūdzībās par vēlēšanu krāpniecību, kas esot notikusi prezidenta vēlēšanās 2008.gadā un ko izmeklētāji klasificējuši kā konstitucionālās iekārtas gāšanu.

Desmitiem Kočarjana atbalstītāju pirmdien piedalījās mītiņā pie Erevānas pilsētas tiesas nama, rokās turot plakātus ar uzrakstiem “Kočarjans ir politieslodzītais” un “Politiskā atriebība”.

64 gadus vecais politiķis izskatījās mierīgs un uzsmaidīja atbalstītājiem tiesas zālē. Sarunā ar ziņu aģentūru AFP viņš sacīja, ka lietu pret viņu virza jaunie valsts līderi, kas pie varas nāca pēc tam, kad tautas nemieros pērn gāza viņa pēcteci.

“Pašreizējie Armēnijas politiskie līderi ir pasludinājuši mani par vainīgu, un tiesu sistēma tagad pakalpo šim politiskajam saimniekam,” norādīja Kočarjans, kuram draud līdz 15 gadiem ilgs cietumsods.

Kočarjans tika apcietināts pērn jūlijā, pēc tam uz neilgu laiku viņu atbrīvoja, bet decembrī atkal apcietināja. Kopš tā laika viņš atrodas pirmstiesas apcietinājumā.

“Es biju bezpartejisks prezidents, kurš rīkojās bez favorītisma vai aizspriedumiem,” uzsvēra bijušais Armēnijas prezidents.

Viņa advokāts Hajks Alumjans AFP sacīja, ka pašlaik galvenais mērķis ir panākt apsūdzētā atbrīvošanu no apcietinājuma, bet viņš pieļāva, ka pats tiesvedības process varētu turpināties “vairākus gadus”.

Kočarjans apgalvoja, ka pašreizējie Armēnijas līderi nevēlas noskaidrot patiesību par vardarbīgajiem protestiem, jo “baidās atklāt ārkārtīgi nevēlamus faktus par pašreizējo valdību”.

Viņš uzsvēra, ka pašreizējam premjeram Nikolam Pašinjanam ir “tieša motivācija pārrakstīt vēsturi, lai attaisnotu sevi un atbildību par 2008.gada notikumiem pārliktu uz citiem”.

Pašinjans pēc nākšanas pie varas pērn maijā sāka plaši vērsties pret korupciju bijušajā varas elitē.

Kritiķi apsūdz Kočarjanu par iedzīvošanos milzu bagātībā, izmantojot korupciju. Viņš gan tādas aizdomas noliedz.

Februārī prokuratūra apsūdzēja Kočarjana dēlu par nodokļu krāpniecību un naudas atmazgāšanu, izmantojot ģimenei piederošus uzņēmumus.

Kad Sargsjans tika pasludināts par 2008.gada februārī notikušo prezidenta vēlēšanu uzvarētāju, opozīcijas kandidāts Levons Ter-Petrosjans apstrīdēja vēlēšanu rezultātus un viņa piekritēji sarīkoja protestus Erevānā.

Vardarbīgās sadursmēs starp protestētājiem un īpašo uzdevumu policiju gāja bojā deviņi protestētāji un viens policists.

Pašinjans tika apcietināts par šo protestu organizēšanu un notiesāts uz septiņiem gadiem cietumā, bet 2011.gadā pēc amnestijas tika atbrīvots.

Sargsjans bija prezidents no 2008.gada aprīļa līdz pagājušā gada 9.aprīlim. Pēc tam viņš bija premjera amatā no 17. līdz 23.aprīlim, kad bija spiests atkāpties plašu protestu dēļ. Protestus vadīja Pašinjans.

Kočarjana prezidentūras laikā notika arī asiņainākais incidents Armēnijas pēcpadomju politiskajā vēsturē – teroristu uzbrukums parlamentam 1999.gadā.

Opozīcijas partijas ir apsūdzējušas Kočarjanu arī šī uzbrukuma organizēšanā, kura laikā pieci bruņoti uzbrucēji nogalināja viņa politiskos pretiniekus – premjerministru Vazgenu Sargsjanu un parlamenta spīkeru Karenu Demirčjanu.

LA.lv