Bijušais EP prezidents: Latvija ievēro Eiropas normas krievvalodīgo jautājumā 0
Latvija ievēro Eiropas normas krievvalodīgo jautājumā, piedaloties Strasbūrā notiekošajā konferencē “Kāpēc latviešu valodai jāpaliek vienīgajai oficiālajai valodai Latvijā?”, atzinis bijušais Eiropas Parlamenta (EP) prezidents Ježijs Buzeks (attēlā).
Buzeks akcentējis, ka Latviju var minēt kā piemēru šajā jomā, turklāt krievvalodīgo minoritāte nemaz neatbilst kritērijiem un definīcijai, kas iekļauta 1992.gada jūnijā Eiropas Padomes pieņemtajā Eiropas reģionālo vai minoritāšu valodu hartā.
EP deputāte Inese Vaidere (V), kura bija konferences rīkošanas iniciatore, savā uzrunā norādīja, ka Latvija ir piedzīvojusi pusgadsimtu ilgu padomju okupāciju un rusifikācijas politiku, kā rezultātā latviešu īpatsvars ir samazinājies līdz 60%. Krievu valodas nozīme sadzīvē jau patlaban ir liela, piemēram, ir grūti iegūt darbu bez šīs valodas zināšanām.
Valsts valodas statusa piešķiršana krievu valodai radītu starpnacionālu spriedzi Latvijā un apdraudētu latviešu valodas un kultūras pozīcijas.
“Tikai uz latviešu valodas bāzes ir iespējams veidot vienotu sabiedrību Latvijā,” sacīja Vaidere.
Vaidere arī atzīmēja, ka krievu valodas statusa kontekstā bieži minēts arī Latvijas nepilsoņu statuss un tas, ka Latvijas nepilsoņiem nav tiesību piedalīties pašvaldību vēlēšanās Latvijā. Latvija vēlas atrisināt situāciju, kad ievērojama daļa tās iedzīvotāju ir nepilsoņi un jau vairāk nekā 10 gadus valsts aicina nepilsoņus naturalizēties, tomēr atsaucība līdz šim bijusi maza. Iespējams tādēļ, ka nepilsoņa statusam ir virkne privilēģiju. Piemēram, Latvijas nepilsonis bez vīzas var ceļot, gan Eiropas Savienībā, gan Krievijā. Šāda pārvietošanās brīvība pa visu Eirāzijas kontinentu no Atlantijas līdz Klusajam okeānam nav nedz Latvijas, nedz citu valstu pilsoņiem. Latvijas nepilsonim tāda ir, skaidroja Vaidere.
Viņa piebilda: lai kļūtu par Latvijas pilsoni, ir nepieciešams iemācīties latviski, bet daudzi to negrib darīt. Tā vietā nepilsoņi sākuši parakstu vākšanu, lai Latvijā ieviestu savu dzimto valodu kā otru oficiālo un piespiestu latviešus runāt un atbildēt šajā valodā, uzskata Vaidere.
Eiropas Tautas partijas frakcijas prezidents Jozefs Dauls akcentēja, ka valsts nozīmē ne tikai tiesības, bet arī pienākumus. Viens no pienākumiem – iemācīties tās valsts valodu, kurā pilsonis dzīvo.
“Latvija ir vienīgā vieta pasaulē, kur latviešu valoda un kultūra var izdzīvot un attīstīties,” sacīja politiķis, norādot, ka referendums par krievu valodas statusu netiek rīkots diskriminācijas dēļ. Neviens neprasa krievu minoritātei pagriezt muguru savai identitātei.
Diskusija ir plaši apmeklēta, un cilvēki to klausās, pat stāvot kājās, aģentūru LETA informēja Eiropas Tautas partijas grupas Latvijas preses un komunikācijas padomnieks Ģirts Salmgriezis.
Kā ziņots, Vaiderei nav bažu par, iespējams, negatīvo Krievijas reakciju saistībā ar šodien Strasbūrā notiekošo konferenci par latviešu valodu, kā arī par sestdien gaidāmā valodas referenduma rezultātiem.
Vaidere “Rietumu Radio” atzina, ka “valodas jautājumu likumiskais risinājums ir katras valsts kompetencē”.
“Ja Krievijas reakcija par Latvijas centieniem nostiprināt savu valstiskumu un valodu būs negatīva, tad tas būtu vairāk nekā dīvaini, ņemot vērā [Vladimira] Putina pēdējos paziņojumus saistībā ar nacionālajiem jautājumiem, kuros viņš aicina stiprināt krievu valodu Krievijā, kas ir daudznacionāla valsts, un aicinot ieviest valodas pārbaudes. Tad tas būtu tik klajš dubultstandartu pielietojums, ka tas būtu jau uzjautrinoši,” sacīja Vaidere.
Viņa uzsver, ka valodas jautājumu likumiskais risinājums ir katras valsts kompetencē, un prognozē, ka diez vai kādi īpaši paziņojumi būtu sagaidāmi no Martina Šulca. Kā atzīst Vaidere, viņa, vairāk nekā septiņus gadus strādājot EP, ir pieradusi pie visdažādākajiem, arī kurioziem, paziņojumiem un komentāriem. Piemēram, Vaideres kolēģis EP deputāts Aleksandrs Mirskis esot vairākkārt apgalvojis, ka vairākas reizes ir ticies un runājis ar Šulcu. “Man gribētos zināt, kādā valodā viņi sarunājās, jo, cik man ir zināms, Mirska kungs runā tikai krievu valodā, savukārt Šulcs krievu valodu nepārvalda,” sacīja Vaidere.
EP deputāte informēja, ka pēc šodienas konferences taps preses paziņojums, kurā būs atspoguļoti galvenie konferences secinājumi. Šis paziņojums būs pieejams visā EP.
Jau ziņots, ka šodien Strasbūrā pēc EP deputātes Vaideres iniciatīvas notiek starptautiska konference par latviešu kā vienīgo valsts valodu Latvijā.
Konferenci “Kāpēc latviešu valodai jāpaliek vienīgajai oficiālajai valodai Latvijā?” atklāja Vaidere. Sekoja vairāku valstu EP deputātu un Latvijas ekspertu analīze par situāciju Latvijā saistībā ar gaidāmo referendumu par krievu kā otru valsts valodu.
