Mobilā versija
+6.9°C
Velta, Velda
Piektdiena, 24. novembris, 2017
15. oktobris, 2017
Drukāt

Bijušais NATO ģenerālsekretāra vietnieks: Krievija baidās no Rietumiem, tāpēc pati cenšas iebiedēt

Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

Militāro manevru “Zapad” vēriens liecina, ka Maskava nepārprotami ļoti baidās no Rietumu vērtībām, tāpēc cīnās pret tām un ļoti vēlas demonstrēt savu spēju sekmīgi iesaistīties pilna apmēra karā ar NATO, intervijā aģentūrai LETA uzsvēra bijušais NATO ģenerālsekretāra vietnieks Aleksandrs Veršbovs.

Pēc viņa domām, nebija pamata bailēm Krievijas un Baltkrievijas militārajām mācībām “Zapad”, kaut arī pastāvēja daži scenāriji, kas varēja tikt īstenoti, piemēram, karaspēka pastāvīga atstāšana Baltkrievijā. Viņš uzskata, ka lielā publicitāte un prasības Krievijai nodrošināt lielāku caurskatāmību varēja spēt atturēt krievus pat no šādu scenāriju apsvēršanas.

“Kaut pilna analīze vēl tikai top, es domāju, ka “Zapad 2017” mēs redzējām Krievijas bruņoto spēku un stratēģijas attīstības turpinājumu, ja salīdzinām šos manevrus ar “Zapad 2013″. Klāt nākusi spēja mobilizēt lielu skaitu karavīru, turklāt viņi demonstrēja daudz lielāku prasmi izmantot šos spēkus ļoti konkrētos veidos,” ir pārliecināts bijušais vietnieks.

Veršbovs minēja piemēru ar A2/AD jeb pretinieka atturēšanu, padarot uzbrukuma iespējamību pārāk sarežģītu un bīstamu prasmes, lai likvidētu vai kavētu ienaidnieka spēju piesaistīt papildspēkus. Tāpat mācībās novērotas daudz prasmīgākas dažādu spēku kopīgas operācijas un redzēts, kā krievi izliekas, ka gatavojas cīņai pret terorismu, kaut patiesībā viņi izmantoja šīs mācības, lai demonstrētu Krievijas spējas karot un uzvarēt pilna apmēra karā ar NATO.

“Mums no tā ir jāizdara daži secinājumi. Iespējams, mums pašiem jāpaplašina savas mācības, jāpaaugstina savas spējas neitralizēt šos A2/AD operāciju draudus, jāturpina spiediens uz Krieviju, lai tā īstenotu caurskatāmāku politiku. Ir pilnīgi skaidrs, ka “Zapad” piedalījās vairāk nekā 12 700 karavīru, tāpēc mums ir jātur krievi pie Vīnes dokumenta vienošanās par konvencionālajiem bruņotajiem spēkiem Eiropā un citu vienošanos burta,” uzsvēra Veršbovs.

Viņaprāt, Baltijas valstīs un Polijā izvietotie bataljoni bija pietiekami efektīvs atturēšanas līdzeklis pret jebkādām provokācijām pat tad, ja skaitliski šie spēki ir relatīvi nelieli. Šāda taktika Krievijai liek pavisam skaidri saprast, ka jebkāda scenārija gadījumā tā iesaistītos konfliktā ar visu NATO, nevis tikai ar Latvijas vai Igaunijas aizsardzības spēkiem, skaidroja eksperts.

“NATO pieņemtā stratēģija ir ļoti atkarīga no papildspēku piesaistīšanas. Ja sāktos krīze un mēs redzētu, ka tiek mobilizēti tādi spēki, kādus redzējām “Zapad” laikā, tad mums būtu jāaktivizē daļa šo papildspēku un jāpārvieto tie no dislokācijas vietām, lai tie atrastos Rietumeiropā vai ASV,” skaidroja bijušais NATO ģenerālsekretāra vietnieks.

Tāpat svarīgi ir veikt mācības, lai pilnveidotu savas spējas to izdarīt, domā Veršbovs, un, lai parādītu krieviem, ka situācija tiek uztverta nopietni. NATO mācībām jātiek jūtami paplašinātām, lai demonstrētu spēju īstenot stratēģiju dzīvē, ieskaitot liela apjoma papildspēku piesaistīšanu, ir pārliecināts eksperts.

Viņš uzskata, ka NATO sistēma strādā labi, tomēr līdz februārim NATO aizsardzības ministriem būtu jāvienojas par izmaiņām militārajā komandstruktūrā, kas nepieciešamas, lai pilnībā sagatavotu aliansi pilna apmēra kara iespējai ar Krieviju. Tāpat eksperts ir domā, ka NATO ir jāpaātrina lēmumu pieņemšanas temps, proti, alianses rīcība krīzes apstākļos.

“Es runāju par hibrīdkaru un tādu neskaidru situāciju iespēju, kurā iesaistīti šie neuniformētie karavīri, tā saucamie “mazie zaļie cilvēciņi”, vai kiberuzbrukumiem, kad nav iespējams noteikt, no kuras valsts tie nāk, civilie nemieri, kurus, iespējams, izprovocē “piektā kolonna”. Visi šie paņēmieni var radīt potenciālu agresijai, pirms mums vispār ir skaidrs, kas īsti notiek,” teica Veršbovs.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+