Latvijā
Sabiedrība

Bijušais prokurors: “Daudziem būtu jāsēž.” 20


Aldis Pundurs vēl prokurora amatā 2007. gadā.
Aldis Pundurs vēl prokurora amatā 2007. gadā.
Foto – Ieva Čīka/LETA

“Daudziem būtu jāsēž,” tā intervijā žurnālam “Klubs” saka bijušais prokurors Aldis Pundurs, kura uzraudzībā bijušas daudzas skaļas korupcijas krimināllietas.

Kopš vasaras viņš ir zvērināts advokāts, iepriekš bijis Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors. A. Pundurs intervijā runā par savu agrāko darbu, par skaļām korupcijas lietām, daudz kas netiek gan līdz galam pateikts, paliek tikai nojaušams. Intervējamais pauž uzskatu, ka, viņaprāt, tā sauktā oligarhu lietas izmeklēšana bijusi nekvalitatīva, tādēļ neizdevās kādu notiesāt. “99 procentus lietu var izmeklēt un aizvest līdz tiesai, ja visu izdara profesionāli. [..] Oligarhu lietu varēja nosūtīt uz tiesu, ja viss būtu izdarīts kvalitatīvi. [..]. Mēģina vainot Kalnmeieru (ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers. – Red.), bet patiesībā KNAB nenoveda lietu līdz galam savas augstprātības un iedomības dēl. Kāpēc vainot Kalnmeieru, Leju (Māris Leja, Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors. – Red.), ja paši nesavāca visus pierādījumus. Sieviete (acīmredzot domāta bijusī KNAB darbiniece Jurta Strīķe. – Red.) savā augstprātībā bija izdomājusi, ka prokurori ir tādi paši noziedznieki kā tie, kuri viņu lietas izmeklē, un nedeva prokuroriem lietas materiālus. Prokuroram vajadzētu izmeklēšanai palīdzēt, bet viņš to nevar, ja no viņa slēpj dokumentus. Un tagad tas vairs nav noslēpjams, viņi tiešām bija atlasījuši, ko grib, to dod, ko negrib, to nedod,” intervijā saka A. Pundurs.

Uz jautājumu, vai vēlētos, lai valsts nozagšanā vainīgie tiktu notiesāti, bijušais prokurors atbild: “Daudziem būtu jāsēž. Lielāko daļu lietu var atklāt, tikai vajadzīgs milzīgs darbs, zināšanas, pacietība. Bet izskatās, ka cīņa ar korupciju ir dažu cilvēku personīgā publiskā kampaņa, nevis reāla cīņa.” Viņš uzskata, ka “par noziegumiem, kas ir tajā lietā, noteikti neviens nesēdēs”. Pundurs tomēr pozitīvi vērtē faktu, ka oligarhu sarunas nākušas atklātībā un sabiedrība “zina savus varoņus”.

Par čekas ietekmi

“Zatleram cepuri nost par to, ka viņš toreiz nebaidījās pieņemt izšķirīgu lēmumu par Saeimas atlaišanu. Bet Vīķe-Freiberga ļoti uzstājās pret čekas maisu atvēršanu, par to es viņu nemīlu. Kas bija pirmais, ko Vācija darīja pēc apvienošanas? Notika lustrācija! Visi, kas bijuši drošības dienestos, visi prokurori, tiesneši, kas taisījuši politiskus spriedumus, visi tika izmesti no darba. Polijā notika tas pats. Tāpēc tur šodien nav korupcijas – tieši lustrācijas dēļ. Bet mums daudzi tagad, izmantojot savu čekas ietekmi, ir pie naudas un varas. Jo mūsu valstī nebija lustrācijas! Tāpēc arī mūsu valsts ir nozagta. Un nedrīkstēja VDK aģentus pārvervēt Latvijas labā. Jo – nav bijušo čekistu,” intervijā arī piebilst A. Pundurs.

Brīvajā laikā meklēja, kur palikuši trīs miljoni

“Klubs” iztaujā bijušo prokuroru arī par tā saukto Latvenergo pazudušo trīs miljonu lietu. 2013. gada sākumā prokuratūra vēlreiz izbeidza daļu no šīs krimināllietas. “Tā trīs miljonu lieta, ko iedeva man, nebija par Koemeca (bijušais “Latvenergo” prezidents Gunārs Koemecs, kurš gadu pēc tam, kad tika parakstīts “Latvenergo” galvojums, 46 gadu vecumā mira ar infarktu. – Red.) un citu nāvi. Tā bija par darījumu, kas jau bija noslēgts. Lietā [..] tā saucamos streločņikus aizsūtīja uz tiesu, bet galvenās personas domāja, ka tās nekad neatradīs, nekad nesavāks pierādījumus. Izmeklēšanas grupu likvidēja un lietu atdeva man – faktiski nogrūda izbeigšanai. [..] To izmeklēju viens, nekādas palīdzības nebija. Sūtīju tiesiskās palīdzības lūgumus uz Lihtenšteinu, Ameriku. Ieguvu pierādījumus. Tad tur arī parādījās Aivars Lembergs, parādījās Grūtups (bijušais advokāts Andris Grūtups. – Red.). [..] Neviens negaidīja, ka vēl atradīšu ko tādu, ka varēs kaut ko pierādīt. Bez operatīvām darbībām, bez palīdzības – sēž kaut kāds tur prokurors un brīvajā laikā meklē, kur palikuši trīs miljoni. [..] Ir cilvēki, kuriem tas ļoti, loti nepatika.”

Pundurs stāsta, ka CIP aģenti viņa uzdevumā nopratinājuši bijušo bankas “Baltija” likvidatoru saistībā ar “Latvenergo” trim miljoniem. “To, ko Latvijā nebija stāstījis, to viņš izstāstīja CIP aģentiem! Patiesības noskaidrošanai tas bija neatsverami,” saka A. Pundurs.

Uz jautājumu, kāpēc tad Grūtups nesēdēja, A. Pundurs atbild: “Jo bija jau iestājies noilgums. Bija divas epizodes – viena “Latvenergo”, otra – “Ventspils nafta”. Uztaisīja ekspertīzi un konstatēja, ka diviem darījumiem ir pilnīgi vienādi cesijas līgumi, tātad viens avots. Jau sākotnēji, sadalot lietu, tas bija tur iekšā. Atnāca kāds cilvēks, atnesa dokumentus, pastāstīja, ka būtu notikusi cesija “Venstpils naftai”. Un tur patiesā labuma guvējs jeb tā persona, kas tālāk dotu pavēles, kā rīkoties ar naudu, būtu pazīstamais Ventspils oligarhs. Daudziem tas nepatika. Viņi sūdzējās. Centās mani pazemot. Tāpēc ka trīs miljonu lietu izmeklēju godīgi.”

A. Grūtups tika atrasts nošāvies savā dzīvoklī 2014. gada 15. jūnijā. Tagad intervijā A. Pundurs saka: “Grūtupa kabinetā esot bijis mans lēmums par lietas pret viņu izbeigšanu trīs miljonu lietā. Paziņojums, ka lieta izbeigta uz nereabilitējošiem apstākļiem, tāpēc ka iestājies noilgums. [..] Nošāvies tāpēc, ka es esot pieņēmis nereabilitējošu lēmumu. Ja sabiedrība uzzinātu, ko viņš īstenībā izdarījis, tad… Bet tāda versija droši vien nav patiesa, jo īstā, visticamāk, bija smagā slimība.”

Ārpus “sistēmas” stāvošs prokurors

“Aldis Pundurs prokuratūras sistēmā ilgus gadus ir bijis zināms kā ārpus “sistēmas” stāvošs prokurors ar brīžam netradicionālu skatu uz dažādiem faktiem, kuru turklāt nav bijis iespējams ietekmēt augstākstāvošiem prokuroriem,” tā prokuroru savulaik raksturoja rakstā “Bez “nevajadzīga trokšņa”” (“LA”, 2016. g. 14. jūlijs) Lato Lapsa un Kristīne Jančevska.

Runājot par “Latvenergo” trīs miljonu lietas izbeigšanu 2013. gadā, “LA” publikācijā arī bija minēts, ka Ē. Kalnmeiera vadītā Ģenerālprokuratūra savulaik bija nākusi pretī no Ventspils mēra pienākumu pildīšanas atstādinātajam A. Lembergam un atcēlusi savu (A. Pundura pieņemtu) lēmumu par lietas izbeigšanu. Politiķim nebija paticis pamatojums, ar kādu krimināllieta bija izbeigta daļā pret viņu: prokuroram A. Punduram vispār neesot bijis nekādu tiesību lēmuma aprakstošā daļā attiecībā uz Lembergu izklāstīt jebkādus jaunus faktus. Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors Arvīds Kalniņš arī faktiski piekrita A. Lemberga argumentam, turklāt mēģināja “parūpēties” arī par A. Grūtupa labo vārdu. Taču A. Pundurs tomēr nebija vēlējies saprast šo “mājienu”, un pensionētais advokāts arī jaunajā lēmumā palika starp personām, kuras saistībā ar šo kriminālprocesu no atbildības izbēgušas tikai sakarā ar kriminālatbildības noilguma iestāšanos.

LA.lv