Bijušajā “stūra mājā” plāno izveidot vairākas vēsturiskas ekspozīcijas 0
Pagājušajā nedēļā Esplanādē plašāka sabiedrība varēja iepazīties ar vienu no personiskākajiem “Rīga 2014” projektiem, kas paredz bijušajā čekas mājā izveidot vairākas ekspozīcijas, kas liecinās par rīdzinieku un latviešu pēdējā gadsimtā izdzīvotajiem likteņstāstiem.
Saglabājot vēsturisko vērtību
“Kad sākām domāt par Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas aktivitātēm, tikāmies ar iepriekšējo Francijas Kultūras centra direktoru Žanu Luī Lepretru, un viņš mums teica: “Bet jums taču Brīvības ielā stāv lielisks objekts – čekas māja!” Tā projekta aizsākumus atceras “Rīgas 2014” mākslinieciskās padomes loceklis, režisors, scenārists, žurnālists un politologs Gints Grūbe.
Gan viņam, gan arī pārējiem “Rīgas 2014” programmas veidotājiem ideja par “stūra māju” uzreiz šķitusi loģiski saskanam gan ar 2014. gada vēsturisko kontekstu, gan ar Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu. Jo tieši pēc diviem gadiem apritēs simt gadu kopš Pirmā pasaules kara sākuma, un tas ir visai piemērots atskaites punkts, lai palūkotos atpakaļ un pārdomātu, kas pagājušajā laikā noticis ar rīdziniekiem, Rīgu un Latviju.
“Ja aizdomājamies vien par Brīvības ielu ‒ ik reizi, mainoties politiskajai varai Latvijā, ir ticis mainīts tās nosaukums. Te bijis gan Aleksandra bulvāris, gan 1918. gada revolūcijas iela, gan Ļeņina iela,” piemēru varas izraisītām pilsētas galvenās ielas nosaukuma pārvērtībām min G. Grūbe.
Līdzīgi arī “stūra mājā” padomju okupācijas laikā pastrādāti asinis stindzinoši noziegumi un uzturējusies Valsts drošības komiteja (VDK), bet vēlāk tajā mitinājusies Valsts policija. “Mājai ir savs stāsts, un to nevajadzētu aizmirst,” pārliecināts G. Grūbe. Tieši tāpēc ēkas iekšpusi plānots atstāt tādu, kāda tā saglabājusies no VDK laikiem. “Šim objektam pašam par sevi jau piemīt vēsturiska vērtība, kuru nekādā veidā nedrīkst mākslīgi iznīcināt. Jau tāpat šobrīd Rīga pilna ar ēkām, par kurām neko nezinām un neuzzināsim, jo to vēsture apslēpta zem remontiem,” teic G. Grūbe.
Stāsti kā daļa no kultūras
Galvenais akcents aktivitātēs čekas mājā tomēr tiks likts ne tik daudz uz kailiem faktiem par notikumiem Rīgā un Latvijā pēdējos simt gados, bet gan uz cilvēku personisko pieredzi un stāstiem, piedzīvojot politiskās, sociālās un ekonomiskās pārmaiņas.
Cilvēku klātbūtni “stūra mājas” telpās plānots ienest ar sešām ekspozīcijām, nosauktām par Likteņa lietu muzeju. Piemēram, izstāde “Latviešu koferis” rādīs un stāstīs par lietām, kuras latvieši, dodoties dažādās emigrācijās, ņēmuši līdzi prombraukšanai vai atgriežoties no trimdas. Savukārt citā ēkas stāvā būs liecības par lietām, kas varas maiņu dēļ bez pēdām pazudušas pēdējo simt gadu laikā. Arī pati ēkas atvēršana plašākai publikai būs ievērības vērts notikums, jo apskatei bijusi slēgta kopš pagājušā gadsimta 40. gadiem. Interesenti varēs doties ekskursijā čekas pagrabos, kur Latvijas Okupācijas muzejs līdz 2014. gadam iekārtos izstādi, veltītu ēkas un VDK darbībai.
Veidos paši iedzīvotāji
“Iekārtojot dažādās ekspozīcijas “stūra mājā”, gribam, lai no baisā vēsturiskā aspekta nams iegūtu arī kaut ko noslēpumainu un gaišu,” saka režisore Ilona Brūvere, kura strādā pie čekas mājas centrālās aktivitātes ‒ Liktens lietu muzeja. Līdzīgi kā ekspozīcija par koferi un pazudušajām lietām, arī Liktens lietu muzejs būs izstāde, bet to radīs Latvijas iedzīvotāji paši.
Režisore stāsta, ka, sākot to iekārtot, ikviens būs aicināts nest un nodot publiskai apskatei tās svarīgās lietas, kas kardināli izmainījušas viņa un viņa ģimenes likteni. “Caur personīgajām lietām varēsim gūt arī kopīgu iespaidu par laiku, ko visi kopā un vienlaikus katrs individuāli esam izdzīvojuši,” teic I. Brūvere.
Tiesa, pašas lietas ir tikai neliela ieplānotās ekspozīcijas daļa. Izcila vieta tajā būs ierādīta videofilmās un grāmatās dokumentētajiem cilvēku stāstiem par atnestajiem priekšmetiem. Nepietikšot vien atnest zīmulīti un pateikt, kas tas par priekšmetu, skaidro I. Brūvere. Muzeja veidošanā iesaistītajam būs arī jāpastāsta lietas interesantais stāsts ‒ piemēram, ka zīmulītis palīdzējis atrast brāli vai arī atgūt dzimtas īpašumus.
Režisore piebilst, ka, izstrādājot Liktens lietu muzeja ideju, mērķis nav bijis piesaistīt uzmanību, lēti intriģējot. Gluži pretēji ‒ caur mūsdienīgiem, oriģināliem dizaina risinājumiem un personīgajiem stāstiem iecerēts radīt aicinošu vidi, kurā var sajust saikni ar pašreizējo dzīvi. I. Brūvere ir pārliecināta, ka tieši šāda izstāde būs saistoša arī gaidāmajiem Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas viesiem 2014. gadā.
“Cilvēciski stāsti, manuprāt, ir vienīgais, ar ko varam sevi prezentēt Eiropā. Cilvēciskie stāsti jau ir daļa no kultūras, ar kuru tā lepojamies, un turklāt tāda, kas vieno cilvēkus visā pasaulē,” saka režisore.
Vienlaikus ar čekas mājas izstāžu māksliniecisko koncepciju izstrādi nodibinājums “Rīga 2014” turpina risināt ar ēkas ekspluatāciju saistītos jautājumus. Plānots, ka reāls darbs ēkā varētu sākties nākamgad, kad publiski izsludinās arī aicinājumu Latvijas iedzīvotājiem iesaistīties Liktens lietu muzeja tapšanā. Pavisam drīz vairāk informācijas par projektu būs pieejams interneta vietnē www.riga2014.org.
Uzziņa Projekts “Likteņa lietu muzejs” bijušajā VDK ēkā ir daļa no “Rīgas 2014” jeb Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas “Force Majeure”. “Likteņa lietu muzejs” un tā ekspozīcijas tiks izvietotas bijušās čekas mājas pagrabtelpās, 1. stāvā, 5. un 6. stāvā un iekšpagalmos, kas būs atvērti apskatei apmeklētājiem. Pavisam te tiks izvietotas sešas tematiskās ekspozīcijas, pie kurām strādā Latvijas Naivās mākslas muzejs, SIA “Kinolats” un režisore Ilona Brūvere, Trimdas muzejs, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs, biedrība “Mākslas telpa” un Latvijas Okupācijas muzejs. |
