Mobilā versija
+0.2°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
23. septembris, 2014
Drukāt

“Latvenergo” bijušajam prezidentam Miķelsonam būs jāmaksā 8025 eiro atlaišanas pabalsts

mikelsons_karlis1005

Stājas spēkā Rīgas apgabaltiesas spriedums, ar kuru 14.maijā tika apmierināta bijušā AS “Latvenergo” prezidenta Kārļa Miķelsona prasība pret uzņēmumu – “Latvenergo” Miķelsonam būs jāizmaksā atlaišanas pabalsts 8025 eiro apmērā.

Kā informēja Augstākās tiesas (AT) preses sekretāre Baiba Kataja, 22.septembrī AT Civillietu departaments rīcības sēdē izskatīja “Latvenergo” pārstāves kasācijas sūdzību par apgabaltiesas 14.maija spriedumu Miķelsona prasībā pret “Latvenergo” ar trešo personu Ekonomikas ministriju par atlaišanas pabalsta piedziņu.

AT tiesnešu kolēģijai neradās šaubas par apelācijas instances tiesas sprieduma tiesiskumu, un tika secināts, ka izskatāmajai lietai nav nozīmes judikatūras veidošanā. Līdz ar to tiesnešu kolēģija nolēma atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību sakarā ar “Latvenergo” pārstāves kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas 14.maija spriedumu.

Lēmums nav pārsūdzams. Tādā veidā stājas spēkā Rīgas apgabaltiesas 14.maija spriedums.

Kā norādīja apgabaltiesas preses sekretāre Inta Šaboha, Rīgas apgabaltiesa nosprieda piedzīt no “Latvenergo” par labu prasītājam atlaišanas pabalstu 8025 eiro apmērā un arī tiesas izdevumus 401,25 eiro apmērā. Tiesa arī nosprieda piedzīt no atbildētāja par labu valstij valsts nodevu 370,29 eiro apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 14,77 eiro apmērā.

Saskaņā ar 2008.gada novembrī noslēgto darba līgumu pirmstermiņa uzteikšanas gadījumā Miķelsonam bija jāsaņem pabalsts sešu mēnešalgu apmērā. “Latvenergo” pabalstu Miķelsonam tā arī neizmaksāja, tādēļ viņš to lūdza piedzīt tiesas ceļā. Miķelsons “Latvenergo” vadīja no 2000.gada līdz 2010.gada vasarai. 2010.gada jūnijā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aizturēja viņu saistībā ar “Latvenergo” amatpersonu iespējamām pretlikumīgām darbībām. Augustā viņš tika atbrīvots no apcietinājuma pret 50 000 latu (71 144 eiro) drošības naudu.

Iepriekš ziņots, ka Ģenerālprokuratūra cēlusi apsūdzības piecām iesaistītajām personām tā dēvētajā uzņēmuma “Latvenergo” amatpersonu kukuļošanas lietā. Šīs personas sauktas pie kriminālatbildības par vairāku noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu saistībā ar “Latvenergo” rīkoto Rīgas otrās termoelektrocentrāles otrās kārtas rekonstrukcijas iepirkuma konkursu.

Trīs personām apsūdzība celta par dienesta pilnvaru pārsniegšanu mantkārīgā nolūkā un par kukuļņemšanu lielā apmērā personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās. Viena persona apsūdzēta par dienesta pilnvaru pārsniegšanas mantkārīgā nolūkā atbalstīšanu, kukuļdošanu lielā apmērā un par tirgošanos ar ietekmi. Savukārt vēl vienai personai apsūdzība celta par tirgošanās ar ietekmi atbalstīšanu.

Prokuratūra apsūdzēto vārdus neatklāj, bet advokāts Egons Rusanovs aģentūrai LETA apstiprināja, ka apsūdzība celta viņa klientam, bijušajam “Latvenergo” prezidentam Miķelsonam. Par ko tieši Miķelsons apsūdzēts, advokāts nevarot atklāt, jo parakstījies par ziņu neizpaušanu.

2013.gada 18.jūnijā Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors izskatīšanai Rīgas rajona tiesā nodeva lietu, kas tika izdalīta no tā dēvētā “Latvenergo” kriminālprocesa. Izdalītajā lietā apsūdzības celtas trim personām par kukuļošanu saistībā ar “Latvenergo” rīkoto konkursu “Pļaviņu hidroelektrostacijas hidroagregāta Nr.4, 5, 7 rekonstrukcija”. Vienai personai apsūdzība celta par kukuļdošanu pēc Krimināllikuma (KL) 323.panta 2.daļas, bet divām personām – par kukuļņemšanu pēc KL 320.panta 3.daļas.

Saskaņā ar celto apsūdzību kukuļošana notikusi laika periodā no 2007.gada 1.augusta līdz 2010.gada 15.jūnijam. Kukulis dots par to, lai AS “Latvenergo” rīkotajā konkursā “Pļaviņu hidroelektrostacijas hidroagregātu Nr.4, 5, 7 rekonstrukcija – iekārtu iegāde” uzņēmuma “Alstom Power Sweden AB” piedāvājums tiktu atzīts par izdevīgāko un lai ar šo uzņēmumu tiktu noslēgts valsts pasūtījuma līgums.

Tāpat kukulis dots par to, lai minētā līguma izpildes laikā no “Latvenergo” amatpersonu puses būtu labvēlīga attieksme pret darbu izpildītāju un lai tiktu pieņemti šim uzņēmumam labvēlīgi lēmumi. Kopējais kukuļa apmērs bijis 627 100 eiro jeb 440 728 lati, liecina apsūdzība. Šajā lietā uz apsūdzēto sola sēdās kādreizējais “Latvenergo” viceprezidents Aigars Meļko, uzņēmuma ražošanas tehniskais direktors Gunārs Cvetkovs un biznesa konsultants Andrejs Livanovičs.

KNAB arī līdz ar lietas nodošanu prokuratūrai atklāja līdz šim publiski nezināmās kukuļu summas, proti, kopumā kukuļos nodoti apmēram astoņi miljoni eiro (5,6 miljoni latu), bet vēl aptuveni 11 miljoni eiro (7,7 miljoni latu) netika nodoti, jo KNAB vairākas personas aizturēja.

Pievienot komentāru

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (3)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kā valsts atbalstīs ģimenes 2017. gadā?Infografiks: 2017.gada valsts budžetā jauniekļautie demogrāfijas pasākumi INFOGRAFIKA ARĪ PIEVIENOTĀ FAILĀ
Draugiem Facebook Twitter Google+