Bijušajiem “Parex” īpašniekiem valsts procentos samaksājusi 12 miljonus 0
Kopš 2008.gada “Parex bankas” bijušajiem īpašniekiem un viņu radiniekiem valsts samaksājusi 12 miljonus latu, 14.aprīlī vēstīja TV3 raidījums “Nekā personīga” (NP), piebilstot – tā kā “Parex bankas” bijušajiem īpašniekiem ikmēneša procentu maksājumi ir apķīlāti, valsts viņiem maksā minimālo algu – 200 latu.
TV3 atgādina, ka pēc gandrīz trīs gadu ilgas izmeklēšanas prokuratūra secinājusi, ka nav iegūti pietiekoši pierādījumi, lai bijušos “Parex bankas” īpašniekus Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki vainotu apzinātā bankas novešanā līdz sabrukumam. Prokuratūra skaidro, ka abiem joprojām ir piemērots vien liecinieka statuss un izmeklēšana turpināsies vēl krietnu laiku.
NP arī norāda, ka savulaik “Parex bankas” glābšanā valsts ieguldīja vienu miljardu latu, bet no šīs summas šobrīd atgūti vien 300 miljoni latu, un prognozes liecina, ka valsts nesaņems atpakaļ pat pusi no savas naudas. Vienlaikus bijušie bankas īpašnieki par saviem noguldījumiem turpina saņemt dāsnus procentus – kopš 2008.gada par 36 miljoniem latu, kas ir ieguldīti arī “Parex” subordinētajā kapitālā, valsts viņiem pārskaitījusi jau 12 miljonus latu. Aptuveni 50 tūkstošus latu ik mēnesi saņem ne vien Kargins un Krasovickis, bet arī divi viņu radinieki. Tiesvedības dokumenti ļauj secināt, ka tie ir Kargina dēls Rems Kargins un Krasovicka bijusī sieva Ņina Kondratjeva.
NP arī atgādina, ka bijusī “Parex banka” (tagad “Reverta”) šobrīd vairākās tiesvedībās ir vērsusies pret bijušajiem īpašniekiem. “Reverta” uzskata, ka Kargins un Krasovickis apzināti bankai nodarījuši zaudējumus un “Parex” pārņemšanas brīdī maldinājuši valsti par bankas finanšu patieso stāvokli. Kopējā prasības summa pret bijušajiem baņķieriem ir 160 miljoni latu un šobrīd lietas atrodas tiesā.
Raidījums piebilst, ka pagaidām pirmās instances spriedums ir tikai vienā tiesvedībā. No prasītajiem 62 miljoniem tiesa no abiem solidāri piedzina vien 3,5 miljonus. Kādēļ tiesa atzina, ka abu vaina ir mērāma tieši šādas summas apmērā, nav zināms – tiesnesis pilno spriedumu raksta jau ceturto mēnesi. Tikmēr “Reverta” optimistiski cer, ka lielāko daļu no prasītās summas tālākajās tiesvedībās tomēr izdosies piedzīt. Bijušie īpašnieki gan cenšoties darīt visu, lai savu mantu un naudu no ieķīlāšanas glābtu, ziņo TV3.
NP informē, ka “Parex bankas” labajos gados bijušie īpašnieki publiski nekautrējās no sava miljonāru statusa, taču tagad izrādās, ka viņiem Latvijā tik pat kā nekas vairs nepieder – apķīlāt izdevies vien četrus īpašumus. Tāpat kā prasības nodrošinājums ir apķīlāts konts, uz kuru Karginam un Krasovickim valsts ik mēnesi pārskaita procentus par subordinēto aizdevumu. Tātad pagaidām viņi šo naudu nesaņem. Nekādi ierobežojumi gan neattiecas uz abiem viņu radiniekiem. Tā kā Kargina un Krasovicka aktīvi pagaidām ir iesaldēti, valsts pienākums ir abiem maksāt minimālo mēnešalgu – 200 latus. Un savulaik par Latvijas bagātākajiem cilvēkiem uzskatītie eksbaņķieri šo naudu no konta tiešām arī izņemot.
NP atgādina, ka ne vien “Reverta” tiesājas ar Karginu un Krasovicki, bet arī viņi iesaistījušies vairākās tiesvedības ar valsti, pieprasot 2008.gadā slēgtā ieguldījuma līguma izbeigšanu. Tāpat no “Revertas” savus miljonus vēlas atgūt Rems Kargins un Ņina Kondratjeva.
Raidījums piebilst, ka drīz sāks ritēt jau trešais gads, kopš prokuratūra pārbauda Kargina un Krasovicka rīcības likumību pirms “Parex” sabrukšanas. Uz ārvalstīm nosūtīti vairāki tiesiskās palīdzības lūgumi par viņu banku kontu kustībām. Vai saņemtas atbildes un kādas tās ir, prokuratūra neatklāj. Vien norāda, ka abiem ir liecinieka statuss un viņi ar prokuratūru sadarbojas.
Kargins un Krasovickis no komentāriem par 2008.gada notikumiem atturējās.
Jau vēstīts, ka ” Parex banka”, kas tobrīd bija otra lielākā Latvijas banka, 2008.gada rudenī vērsās pēc valdības palīdzības, lai izvairītos no finanšu problēmām, kuras bankai draudēja rasties pasaules finanšu krīzes dēļ. Lai atbalstītu banku, valdība 2008.gada 8.novembrī pieņēma lēmumu kļūt par ” Parex bankas” kontrolpaketes īpašnieci, iegūstot 51% bankas akciju. Savukārt 3.decembrī valdība ārkārtas sēdē jau nolēma pārņemt 84,83% ” Parex bankas” akciju, papildus jau iepriekš pārņemtajam 51% bankas akciju iegūstot arī bankas līdzšinējiem lielākajiem akcionāriem Valērijam Karginam un Viktoram Krasovickim atlikušos 34% akciju.
2010.gada 1.augustā beidzās ” Parex bankas” operacionālās sadalīšanas process. Atbilstoši restrukturizācijas modelim no ” Parex bankas” tika izdalīta daļa aktīvu un izveidota jauna banka ‒ “Citadele”.
” Parex banka” kopš 2010.gada augusta vairs nesniedz komercbankām raksturīgos pakalpojumus, tādēļ arī tika nolemts mainīt statusu, kā arī nosaukumu, turpinot darbu kā profesionālam problemātisko aktīvu pārvaldīšanas uzņēmumam, lai atgūtu valsts ieguldītos līdzekļus. Tagad tā strādā ar nosaukumu “Reverta”.
