×
Mobilā versija
Brīdinājums +19°C
Janīna, Linda
Otrdiena, 21. augusts, 2018
13. decembris, 2017
Drukāt

Bijusī tiesnese: “Lai visi redz, kāda gan es esmu noziedzniece!” (12)

Aija Orniņa. Foto - LETAAija Orniņa. Foto - LETA

Par neizpaužamu ziņu izpaušanu apsūdzētā no amata atstādinātā Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas priekšsēdētāja Aija Orniņa uzskata, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), nespējot panākt apsūdzību par korupciju, nolēma inkriminēt viņai lietu par informācijas izpaušanu žurnālistam. Vidzemes priekšpilsētas tiesa trešdien sāka izskatīt šo krimināllietu.

Sabiedrības uzmanības lokā šī tiesnese nonāca pērn, kad KNAB pret tiesnesi sāka kriminālprocesu par kukuļa piedāvājuma pieņemšanu, un mediji ziņoja, ka šis process saistīts ar uzņēmēju Jūliju Krūmiņu. Prokuratūra vēlāk gan secināja, ka šajā lietā nav bijis pietiekams pamats tiesneses saukšanai pie kriminālatbildības un ka par to jāturpina izmeklēšana.

Taču līdz tiesai nonākusi lieta par citu A. Orniņas it kā veikto nodarījumu: par neizpaužamu ziņu izpaušanu plašsaziņas līdzekļa pārstāvim – “Latvijas Avīzes” žurnālistam Artim Drēziņam. Pēc trešdienas tiesas sēdes A. Orniņa žurnālistiem pauda, ka KNAB darbinieki nespēja panākt viņas vainošanu korupcijā, tāpēc noklausītajās sarunās konstatēja saziņu ar žurnālistu un nolēma viņai inkriminēt neizpaužamu ziņu izpaušanu. “Svarīgi, lai pēc tādas lielas brēkas vismaz kaut kas būtu pret mani,” teica A. Orniņa.

Noklausījās tiesneses un žurnālista sarunu

Pagājušā gada vasarā pie A. Orniņas vērsās “LA” žurnālists Artis Drēziņš, kurš minētajā krimināllietā figurē kā liecinieks. A. Drēziņš tobrīd strādāja pie raksta par kādu iespējamu krāpnieku. Vairākas personas bija vērsušās policijā, biznesa konsultantu, uzņēmuma vadītāju apsūdzot naudas izkrāpšanā.

Raksta tapšanas laikā A. Drēziņš vēlējās noskaidrot, vai šis konsultants iepriekš bijis tiesāts. Tā kā Latvijā ir ļoti ierobežotas iespējas iegūt šādu informāciju un policija nesniedza attiecīgas ziņas, A. Drēziņš meklēja citus veidus, kā gūt nepieciešamo informāciju. Viņš telefoniski sazinājās ar A. Orniņu, ar ko bija ticies iepriekš, aprakstot kādu tiesvedību. Tiesnese tālruņa īsziņās atbildēja, ka minētais biznesa konsultants notiesāts par tiesiskās aizsardzības procesa pārkāpšanu, kā arī darīja zināmu laiku, kad spriedums stājies spēkā.

Kā vēlāk izrādījās, jau šajā laikā KNAB noklausījās A. Orniņas mobilo tālruni un sekoja viņas sarakstei (visdrīzāk – vācot pierādījumus par iespējamo kukuļņemšanu), tāpēc tiesneses un žurnālista saziņa tika piefiksēta. Tika ierosināta krimināllieta, pamatojoties uz Krimināllikuma 329. pantu. Tas paredz sodu par neizpaužamu ziņu, kas nav valsts noslēpums, izpaušanu, ja to izdarījusi valsts amatpersona, kas par ziņu neizpaušanu bijusi brīdināta vai kas saskaņā ar likumu ir atbildīga par ziņu glabāšanu. Sods var būt brīvības atņemšana uz laiku līdz vienam gadam vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai piespiedu darbs, vai naudas sods.

A. Orniņa šajā apsūdzībā vainu nav atzinusi. Viņa gan nenoliedz, ka informāciju žurnālistam sniegusi, taču neuzskata šīs ziņas par neizpaužamām, jo tās bijušas publiski pieejamas. “Ja vien mācētu meklēt šo informāciju tiesu kalendāros un spriedumu datu bāzēs, tobrīd jebkurš to būtu varējis atrast,” apgalvo A. Orniņa. “Lieta bija iztiesāta atklātā tiesas sēdē un spriedums bija publiski pieejams,” uzsver apsūdzētā. Jāpiebilst gan, ka Latvijas tiesu portāla “manas.tiesas.lv” sadaļā “Tiesu kalendāri” redzēt jau notikušu tiesas sēžu datus varēja tikai līdz 2016. gada 21. decembrim. Pēc tam, pamatojoties uz nepieciešamību vēl vairāk aizsargāt fizisko personu datus, tiesu kalendāru vēsturisko datu publiskošana pārtraukta. A. Orniņa ir saņēmusi apliecinājumu no Tiesu administrācijas par to, ka vēsturiskie tiesu kalendāra dati pērn vasarā bija publiski pieejami. Neskaidrības par to, vai tiešām tas tā bija, ir galvenais iemesls, kāpēc prokurors Māris Leja trešdien lūdza tiesu pārtraukt lietas izskatīšanu. Viņam esot jāievāc papildu informācija. Tiesā tika izsludināts pārtraukums līdz 9. februārim.

Šaubas par procesa pamatotību

Laiks un papīrs šai krimināllietā krietni tērēts: izmeklēšana ilgusi vairāk nekā gadu, lietā ir pāris simti lappušu. Jāpiebilst, ka prokurors pirmstiesas izmeklēšanas laikā pieļāvis, ka varētu šo lietu uz tiesu nesūtīt, bet izbeigt maznozīmīguma dēļ. Taču to iespējams izdarīt tikai tad, ja apsūdzētais atzīst savu vainu. A. Orniņa vainu atzīt negrasās un tieši vēlējusies, lai lieta nonāk tiesā, “lai visi redz, kāda gan es esmu noziedzniece”.

Apsūdzētās aizstāvis Dagnis Zacmanis pauda cerību, ka tiesas sēdes pārtraukumā prokurors apdomās “apsūdzības uzturēšanas pamatotību”. Pats prokurors pēc sēdes uz žurnālistu jautājumiem par procesa pamatotību un to, vai tas tiešām notiek sabiedrības interesēs, atbildēja izvairīgi. Cita starpā viņš norādīja: pat tad, ja žurnālists būtu varējis pats atrast tīmeklī informāciju par personas sodāmību, tas vienalga neattaisnojot A. Orniņas rīcību.

Trešdien notikušajā tiesas sēdē klāt bija arī uzņēmējs, par kura sodāmību A. Orniņa bija atklājusi ziņas. Viņš apliecināja, ka nav zinājis, ka informācija par viņu izpausta, kamēr nav aicināts liecināt. Raksta varonis procesā nav atzīts par cietušo, viņš ir liecinieks. A. Orniņa viņam atvainojās, tostarp prokurora vietā, jo uzņēmējs lieku reizi spiests nākt uz tiesu.

A. Orniņa gan tiesas sēdē apgalvoja, ka kungs sodīts ne vienu reizi vien, taču žurnālistam viņa informāciju atklājusi tikai par to sodāmību, kas tāpat bija publiski pieejama. Atstādinātā tiesnese arī pauda uzskatu, ka tiesas spriedumu anonimizācija ir smieklīga un bieži vien arī formāla, jo pat tad, ja no tā izņemts sodītās personas vārds, pēc citiem minētiem apstākļiem tāpat to iespējams atpazīt.

Kaut gan prokurors apgalvo, ka, uzturot apsūdzību, rīkojas sabiedrības interesēs, acīmredzami, ka šī tiesas prāva atklāj jaunas detaļas par cilvēku, kura datu aizsardzības vārdā prokurors it kā rīkojies. M. Leja gan aicināja preses pārstāvjus, atspoguļojot tiesas procesu, neminēt šīs personas vārdu. Arī tiesnese Zita Studente pievienojās šim aicinājumam, tāpēc šajā rakstā vārds nav minēts, kaut arī visi tiesā klātesošie klausītāji un žurnālisti to, protams, zina.

A. Drēziņš tiesā uzsvēra, ka nav tiesnesi aicinājis veikt nelikumīgas darbības. Ja vien KNAB rīcībā jau nebūtu bijusi viņa un tiesneses sarakste, A. Drēziņš arī nebūtu nodevis savu ziņu avotu. Viņš norādīja, ka atšķirībā no daudziem citiem tiesnešiem A. Orniņa līdz šim gana aktīvi komunicējusi ar presi.

M. Leja, vaicāts, vai ziņas par personu sodāmību netiek pārlieku slēptas, atbildēja: “Cilvēciski es jums varētu piekrist, tomēr likums šīs ziņas ir padarījis par neizpaužamām.”

Pievienot komentāru

Komentāri (12)

  1. Si ir korumpantu un banditu valsts.visi tiesnesi un pat advokati ir perkami un parperkamimuz savas adas izbaudiju.

  2. Visi 100 % tiesneši ņem kukuļus zeltā ,dimantos ,mākslas darbos un naudā .Šjā valstī taisnību neredzēt !!!! Pretīga komunistu korumpantu valsts visos līmeņos .

  3. Esmu bijis kā liecinieks civiltiesās un kriminālprocesos. Par visām tiesām datus ar uzvārdiem , kas pret ko, varēja atrast pie tiesu zālēm un internetā. Nu vismaz 2 gadus atpakaļ tā bija.

  4. Vai slepeni noklausītas sarunas / īsziņas tagad te skaitās pierādījums?!
    Apsūdzētajai kopā ar liecinieku vajadzētu teikt, ka vnk. neatceras neko un lai tiesa tad interpretē kā grib.

  5. Vakar noskatoties sižetu pa TV,tiesnese jau sevi par vainīgu neuzskatīja,bet vainīgs redz ir tas neprofesionālias žurnālists.Kā jau visi mūsu tiesu un aizsardzības sistēmā,nekad un nekur nebūs vainīgi,tikai tie visi pārējie!

  6. ja mafija saka, ka ESI noziedzniece, tad tā arī ir !

  7. Iespējams, ka tiesnese nepadevās tiesu procesos naudas iekārojumiem, kukuļiem, tādēļ pret viņu organizēja procesu, meklēja kā atriebties.

    Apšaubu Māra Lejas, prokurora kompetenci. Laiks viņa tīties pensijā. Arī oligarhu lietu diez vai izbeidza pamatoti, kā te stāsta Judins no Saeimas komisijas tribīnes.

    • Tieši tā: ,,Atriebība,, tā raksturo varaskāros un ar hibris sindromu slimos ierēdņus un prokurorus ,
      atriebjās ar varu viņi par visu, par izteikumiem, par citādu domāšanu, uzvedību, respektīvi par to,ka esi personība!
      Tātad šie ,pie varas esošie indivīdi ir uz samērā zema, Darvinisma attīstības zara.

  8. Un šitā mafija svinēs Latvijas simtgadi plati smaidot !

Draugiem Facebook Twitter Google+