Latvijā
Sabiedrība

Bijušie KNAB darbinieki – bīstami Kučinskim, Kalnmeieram un viņu domubiedriem? 16

Foto – Karīna Miezāja

Šorīt piketētāji pie Ģenerālprokuratūras pieprasīja ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera atkāpšanos un viņu vidū bija arī bijušie Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja(KNAB) darbinieki, kuri piedalījušies operatīvo darbību organizēšanā oligarhu lietā.

Bijušais KNAB operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs Juris Jurašs, tāpat kā viņa vietnieks Mārtiņš Lode un KNAB priekšnieka vietniece Juta Strīķe, biroja reorganizācijas dēļ, kuru lielā mērā atbalstīja ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, tika atbrīvots no amata. Viņu zināšanu bagāža joprojām nevienam nav vajadzīga.

J. Jurašs:”Visi tie, kas ir nostājušies pret Aivaru Lembergu – vai tas ir tiesnesis, kurš devis sankciju kratīšanai vai apcietinājuma pagarināšanai, vai prokurors, kurš uztur apsūdzību, vai KNAB darbinieki, kuri piedalījušies Lemberga aizturēšanā un lietu izmeklēšanā, viņiem šobrīd tiek liegta iespēja pilnvērtīgi izmantot savas profesionālās zināšanas. Tiek visādā veidā kavēta viņu karjera. Esmu pilnīgi pārliecināts, kas tas ir tādēļ, lai demonstrētu pārējiem, kas notiek ar tiem, kas iestājas pret oligarhiem. Pieminēšu savu bijušo cīņu biedru kolēģi Mārtiņu Lodi, ar kuru esam padsmit gadus kopā strādājuši.

Viņš ir profesionālis ar lielo burtu, goda vīrs. Pretlikumīgās KNAB reorganizācijas dēļ aiz durvīm tika izlikti vieni no profesionālākajiem darbiniekiem. Kalnmeiers nepalīdzēja bremzēt šo pretlikumīgo reorganizāciju, bet to sekmēja. Tiek darīts viss iespējamais, lai šiem cilvēkiem nebūtu iespēja atrast darbu valsts pārvaldē. Tas ir nožēlojami, ka tiem, kuriem ir profesionālās iemaņas, zināšanas, pieredze, erudīcija, ka viņi nevar tās izmantot valsts labā.

Galerijas nosaukums

Kad spiestā kārtā atstājām amatus, tā ceļamaize, kas mums tika dota, bija sekojoša: mēs paskatīsimies, kur jūs šajā valstī atradīsiet darbu! Vairāk vai mazāk esmu bijis viens no galvenajiem, kas ir konfliktējis un nav bijis spējīgs samierināties ar pastāvošo situāciju un tiek vainots no oligarhu puses kā cilvēks, kurš viņiem traucējis dzīvot. Tāpēc neesmu sevi apgrūtinājis ar savas darba pieredzes piedāvāšanu izsludinātajos konkursos valsts pārvaldē. Zinu, ka daži bijušie KNAB darbinieki ir mēģinājuši to darīt, zinu arī to, ka premjerministrs Māris Kučinskis devis neformālu uzstādījumu (runa savulaik gāja par vakancēm Valsts ieņēmumu dienestā un Finanšu policijā) nekādā gadījumā viņus neņemt darbā. Tad rodas jautājums: kādi ir patiesie Kučinska motīvi? Acīmredzot, viņš joprojām ir tikai un vienīgi Aivara Lemberga instruments. Vairākās intervijās Kučinskis ir norādījis, ka rīcībspējīga komanda KNAB nav jāveido, pieņemot no biroja aizgājušos cilvēkus.

Tādējādi viņš skaidri un nepārprotami liek saprast KNAB priekšniekam Jēkabam Straumem – tikai ne to! Jāatzīst, ka laiks rādīs, kas ir Jēkabs Straume. Vai viņš ir tikai tas, kurš lielā mērā aizņem vietu un neattaisno uz viņu liktās cerības cīnīties ar augstākā līmeņa korupciju. Tiklīdz būs nopietni darbi, un tie vienmēr tieši vai netieši ir saistīti ar politiku un politiķiem, tad redzēsim, kāds ir patiesais atbalsts birojam un Straumem. Līdz šim ir bijis tā, ka tik ilgi, kamēr nešķērso biroja vadošām amatpersonām ceļu, tikmēr visi ir gatavi tevi pieņemt, atbalstīt, slavēt. Bet tiklīdz padarīsi reālus darbus, kur kāds būs atrāvies un iespējams kādam būs jāsēž ieslodzījuma vietā, tad tā realitāte kļūst pilnīgi savādāka.”

LA.lv