Latvijā
Kriminālziņas

Bijušo Centrāltirgus vadītāju apsūdz arī kukuļu izspiešanā 16

Bijušais “Rīgas Centrāltirgus” (RCT) valdes priekšsēdētājs Anatolijs Abramovs apsūdzēts par regulāru kukuļa izspiešanu no kāda tirgus nomnieka – par to, lai līgums netiktu lauzts pirms laika, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.

Raidījumam zināms, ka aizdomās par līdzīgiem pārkāpumiem Valsts policija janvārī sākusi kriminālprocess arī pret bijušo RCT Tirdzniecības organizēšanas nodaļas vadītāju Aivo Bruģi, kurš amatā nonāca tieši Abramova darbības sākumā.

Tirgotāju aprindās par Bruģi kā “jumtu” tiekot runāts jau kādu laiku, un to nenoliedz arī iepriekšējais RCT vadītājs, tagad Saeimas deputāts Andris Morozovs (“Saskaņa”). Aizdomas par tirdzniecības nodaļas vadītāju bijušas, bet trūcis faktu. Pēc Morozova teiktā, tirgotāji gadu laikā vai nu bijuši iebiedēti vai arī tā pieraduši, ka nav ticējuši jaunās RCT vadības godīgai rīcībai, tāpēc nav informējuši par nelikumībām.

Bruģis nav valsts amatpersona, tāpēc lietu izmeklē Valsts policija, un aizdomas ir nevis par kukuli, bet prettiesisku labuma pieprasīšanu un pieņemšanu, vēsta “de facto”.

Abramovam un vairākiem citiem tirgus darbiniekiem patlaban izvirzītas apsūdzības jau kopumā trīs lietās. Viena lieta ir par uzņēmuma “Dezinfa” uzvaru RCT rīkotajā dezinsekcijas un deratizācijas iepirkumā, otra – par naudas piesavināšanos par tirdzniecības vietām nakts tirgū, bet šonedēļ Abramovs uz apsūdzēto sola sēdies par kukuļa pieņemšanu pēc tā izspiešanas, par ko Krimināllikums paredz cietumsodu no trim līdz 11 gadiem. “de facto” noskaidrojis, ka ar abiem iepriekšējiem Abramova kriminālprocesiem trešā lieta nav saistīta.

Saskaņā ar apsūdzību Abramovs izspiedis kukuļus no tirgus nomnieka – SIA “Cerebriti” valdes locekļa un īpašnieka Mārtiņa Vadža. Maksājums esot bijis fiksēts – 1100 eiro mēnesī. Kopumā četros piegājienos – divreiz tirgus administrācijas telpās, divreiz kafejnīcās sakņu paviljona tuvumā – Abramovs esot saņēmis 8800 eiro.

Šīs izmeklēšanas ietvaros 2016.gada vasarā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) Abramovu aizturēja ar skaidru naudu Centrāltirgus teritorijā.

Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurore Viktorija Šumska raidījuma skaidroja, ka kukuļi izspiesti par to, lai uzņēmējam “nebūtu nepatikšanas”, jo pēc līguma noteikumiem RCT bija tiesīgs šo līgumu salīdzinoši vienkārši lauzt. “Piemēram, pieķeroties klāt kaut kādiem sīkumiem, kā jau parasti tas notiek,” teica prokurore.

Lai šādu iespēju RCT neizmantotu, “par mieru un par iespēju turpināt darbību” pieprasīta jeb faktiski izspiesta nauda un arī saņemta, apsūdzības būtību skaidrojusi Šumska.

Abramovs savu vainu pilnībā noliedz, taču raidījumam “de facto” nav sīkāk paskaidrojis, kāpēc vismaz pēdējā reizē pie sakņu paviljona no Vadža saņēma skaidru naudu.

“Tie ir apstākļi un apsvērumi, un argumenti un liecības, un paskaidrojumi, kas ir lietas materiālos,” raidījumam teica Abramovs, uzsverot, ka viņš ticis “pavilkts” uz konkrētu rīcību. Tomēr aizstāvības argumentus viņš nevēlas atklāt.

Savukārt prokurore Šumska raidījumam atklājusi, kā situāciju pratināšanā skaidrojis Abramovs: viņš nemaz neesot zinājis, ka Vadzis viņam dod naudu, bet gan domājis, ka tas ir kāds dokuments, un iebāzis to kabatā nepaskatoties.

Visās trīs krimināllietās Abramovs sevi aizstāvot pats, tāpēc viņam vēl neesot izdevies iepazīties ar visiem lietas materiāliem. Tieši ar šo apstākli viņš pirmajā tiesas sēdē pamatojis to, kāpēc vēl nav gatavs uzklausīt lieciniekus. Līdz ar to cietušais Vadzis liecības tiesā sniegs tikai maijā. Pirms liecināšanas viņš raidījumam atteica sniegt interviju.

Nerunīgs bijis arī RCT Tirdzniecības organizēšanas nodaļas vadītājs Vitālijs Litvins, kurš šajā lietā ir liecinieks, bet nakts tirgus lietā kopā ar Abramovu un vēl vairākiem tirgus darbiniekiem ir apsūdzētā statusā.

LETA jau ziņoja, ka Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa 27.martā skatīs krimināllietu pret piecām RCT amatpersonām un darbiniekiem – Abramovu, Litvinu, Jāni Verneru, Jāni Zuševicu un Romānu Fjodorovu – par piesavināšanos un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.

Saistītie raksti

Apsūdzība izvirzīta pēc Krimināllikuma 318.panta trešās daļas par valsts amatpersonas izdarītām tīšām darbībām, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, ja šīs darbības izraisījušas smagas sekas, par ko draud brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai piespiedu darbs, vai naudas sods, atņemot tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem. Kā arī pēc Krimināllikuma 179.panta trešās daļas par piesavināšanos, ja tā izdarīta lielā apmērā, par ko soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.

Apsūdzētajām personām inkriminētie noziedzīgi nodarījumi veikti no 2014.gada aprīļa līdz 2015.gada jūlijam.

Lietu pirms nodošanas prokuratūrā kriminālvajāšanai izmeklēja KNAB, kas paziņojumā presei rakstīja, ka trīs tirgus darbinieki piesavinājās kapitālsabiedrības naudas līdzekļus lielos apmēros, kas viņu rīcībā nonāca, veicot savus darba pienākumus. LTV ziņo, ka nelikumīgās darbības notikušas tā sauktajā nakts tirgū, un bija saistīts ar maksu par tirdzniecības vietām, kas iekasēta bez čeka izdošanas.

LA.lv