Mobilā versija
+4.1°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
26. augusts, 2012
Drukāt

Bijušo Valsts prezidentu uzturēšana šogad izmaksās aptuveni 200 000 latu

Foto-LETAFoto-LETA

Visu trīs bijušo Latvijas Valsts prezidentu uzturēšana, nodrošinot likumā paredzētās garantijas, kopumā šī gada pirmajā pusgadā izmaksājusi 95 231 latu. Tā 26.augustā ziņoja LNT raidījums “Top 10”. Pieņemot, ka gada atlikušajos mēnešos izdevumi būs līdzīgi, vienā gadā trīs eksprezidenti valstij izmaksā ap 200 000 latu.

Saskaņā ar likumu bijušajiem prezidentiem tiek piešķirta ikmēneša pensija 50% apmērā no prezidenta algas, valsts apmaksāts dzīvoklis, automašīna, sekretārs un ir tiesības uz apsardzi.

Kā liecina prezidenta kancelejas un Aizsardzības ministrijas sniegtā informācija, gada pirmajos sešos mēnešos Vairas Vīķes-Freibergas uzturēšana valstij izmaksājusi 44 218 latus, garantiju nodrošināšanai Guntim Ulmanim izlietots 27 641 lats, bet Valdim Zatleram (RP) – 23 372 lati.

Kā norāda raidījums, izmaksu atšķirību lielā mērā veido dzīvokļa nomas maksa. Lai gan Guntis Ulmanis un Vaira Vīķe-Freiberga ir kaimiņi, no uzņēmuma “Valsts nekustamie īpašumi” Vīķes-Freibergas dzīvoklis tiek nomāts par septiņas reizes lielāku cenu – Ulmaņa dzīvokļa nomas maksa ir 541 lats mēnesī, bet Vīķes-Freibergas – 3947 lati mēnesī. Tas tiek skaidrots ar to, ka eksprezidentes dzīvokļa remonts izmaksāja krietni dārgāk, nekā Guntim Ulmanim. Tikmēr Zatlera pašreizējā dzīvokļa nomas maksa ir 820 lati.

Bez ikmēneša izdevumiem valsts papildus ir iztērējusi 150 000 latu, bijušajiem prezidentiem savulaik nopērkot automašīnas, bet nākamgad plānots iegādāties vēl vienu par 80 000 tūkstošiem.

Kā norāda raidījums, līdz šim ne reizi nav izticis bez skandāliem, kad prezidenti izmantojuši labumus, kas viņiem pienākas pēc pilnvaru beigām. Pārmetumus par izšķērdību izpelnījās Gunta Ulmaņa dzīvokļa remonts, kam deviņdesmito gadu beigās iztērēja ap 100 000 latu, bet Vairas Vīķes-Freibergas dzīvokļa remonts un iekārtošana ar dārgiem interjera priekšmetiem valstij izmaksāja četras reizes dārgāk – 450 000 latu. Neizpratni ir izraisījusi arī Valda Zatlera dzīvokļa meklēšanas un pirkšanas epopeja.

Vai bijušo prezidentu izmaksas ir samērīgas, vai arī ir nepieciešamas izmaiņas, Guntis Ulmanis nekomentē, Valdis Zatlers izvairīgi norāda, ka diskutēt par to var. “Es domāju, ka tāda diskusija, protams, ir vēlama. Kāds būs šīs diskusijas rezultāts, ir grūti prognozēt, jo sabiedrība jau nav tāda stagnējoša. Mēs attīstāmies, ejam uz priekšu. Tas, ko mēs uzskatām par labu vai par sliktu, vai par nepieciešamu, tas mainās,” sacīja Zatlers.

Savukārt Vaira Vīķe-Freiberga uzskata, esošais sociālo labumu kopums ir jāsaglabā, bet viņa neieslīgst detaļās, vai ir pamats ieviest izmaksu griestus. “Esmu jau atkārtoti publiski paudusi, ka eksprezidentiem likumā paredzēto sociālo nodrošinājumu uzskatu par pamatotu un adekvātu, kamdēļ neredzu vajadzību tajā kaut ko mainīt,” uzsvēra bijusī prezidente.

Gan Vaira Vīķe-Freiberga, gan Valdis Zatlers vērš uzmanību, ka iespējamās izmaiņas jebkurā gadījumā uz viņiem neattiektos, jo likumus nevar pieņemt ar atpakaļejošu spēku. “Elementāra tiesiskās paļāvības principa izpratne šādu jautājumu padara par lieku,” sacīja Vīķe-Freiberga.

Pašreizējais Valsts prezidents Andris Bērziņš apņēmies ieviest izmaiņas esošajā kārtībā, lai nākotnē bijušo prezidentu uzturēšana nodokļu maksātājiem būtu lētāka un precīzi tiktu noteikts, kādā apjomā eksprezidentiem pienākas sociālās garantijas.

Bērziņš ir norādījis, ka jaunās izmaiņas attiektos tikai uz viņu un nākamajiem prezidentiem. Savus priekšlikumus esošais prezidents apņēmies darīt zināmus nākamajā mēnesī. Kamēr tie top, precīzas detaļas netiek atklātas. “Primārais mērķis ir sakārtot šo jomu, lai, skaidri nosakot, cik kas izmaksā un kas bijušajiem prezidentiem pienākas, mēs skaidri zinātu, kā rīkoties, un arī paralēli tam, protams, samazinātu izdevumus,” sacīja prezidenta preses dienesta pārstāvis Oskars Volfs.

Bērziņš uzskata, ka bijušie prezidenti ir pelnījuši visus sociālos labumus, kādus jau patlaban nosaka likums, un nevienu no tiem viņš neplānojot ierosināt atņemt. Taču, viņaprāt, tēriņi ir jāsamazina, tāpēc būtu nosakāmi izdevumu griesti katrā no pozīcijām. Piemēram, ar cik dārgu automašīnu valsts var atļauties nodrošināt bijušo valsts vadītāju.

Prezidenta ierosināto izmaiņu dēļ, visticamāk, būs jāmaina likums, tāpēc galavārds būs jāsaka Saeimai. Gan parlamenta priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V), gan Juridiskās komisijas vadītāja Ilma Čepāne (V) uzskata, ka ir pamats precizēt, cik dāsna valsts var būt pret bijušajiem prezidentiem mūža garumā.

“Katrā reizē tad, kad Valsts prezidents iet projām, sākas visa tā nepatīkamā jezga ap viņa personību, par viņa mašīnu, par dzīvokļiem, par pensijām un tamlīdzīgi. Es domāju, ka sabiedrība arī to vēlas, jo es esmu diezgan daudz arī uzklausījusi cilvēkus, kuriem nav pieņemamas šādas te lietas, kā, piemēram, bijušajam Valsts prezidentam būtu varbūt tik ārkārtīgi augsta līmeņa automašīna, kura viņam būtu nepieciešama. Varbūt varētu mazlietiņ to latiņu palaist lejā,” sacīja Čepāne.

Kā norāda “Top 10”, Saeimas kuluāros runā, ka konkurējošās partijas izbauda epopeju, kas turpinās ar gandrīz pusmiljona latu vērtā Zatlera dzīvokļa iegādi, un izmanto šo situāciju, lai pazemotu bijušo prezidentu.

Bijušo prezidentu ieguldījums valsts labā Latvijā tiek novērtēts pienācīgi, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, kurās ir līdzīga valsts iekārta, vēsta raidījums.

Ārlietu ministrijas veiktais apkopojums par 12 valstīm liecina, ka dzīvoklis tiek apmaksāts tikai četrās – Igaunijā, Lietuvā, Somijā un Ungārijā. Savukārt ar automašīnu bijušos prezidentus nodrošina sešās valstīs – Čehijā, Igaunijā, Lietuvā, Portugālē, Ungārijā un Vācijā. Vēl trīs – Grieķija, Kipra un Slovēnija – apmaksā šoferi, bet ne automašīnu. Uz analizēto 12 valstu fona izceļas Austrija, kur bijušajam prezidentam pienākas tādas pašas sociālās garantijas kā jebkuram Austrijas pilsonim.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+