Kultūra
Kultūrpolitika

Biļešu elle paradīzes vietā 16


Dziesmu svētku fenomens: atceroties rūgto pieredzi ar biļešu iegādes iespējām internetā, daudzi jau piektdienas un dažs pat ceturtdienas naktī steidza ieņemt savu vietu rindā pie biļešu pārdošanas kasēm. Brigita un Andris Ābiķi tikuši pie kārotajām biļetēm uz Noslēguma koncertu “Zvaigžņu ceļā”.
Dziesmu svētku fenomens: atceroties rūgto pieredzi ar biļešu iegādes iespējām internetā, daudzi jau piektdienas un dažs pat ceturtdienas naktī steidza ieņemt savu vietu rindā pie biļešu pārdošanas kasēm. Brigita un Andris Ābiķi tikuši pie kārotajām biļetēm uz Noslēguma koncertu “Zvaigžņu ceļā”.
Foto – Timurs Subhankulovs

Milzīgs kauns svētku organizatoriem, ka pat Latvijas simtgades svētkos neprata biļetes ar godu iztirgot; svētku biļešu tirdzniecības sistēmā kopš skandāla 2013. gadā nekas nav uzlabojies. Šādi daudziem ir pirmie secinājumi pēc Dziesmu svētku biļešu tirdzniecības sākšanas sestdien.

Vakar līdz dienas beigām bija nopirktas 86 417 jeb 91% no publiskā tirdzniecībā esošajām biļetēm. Uz svētku centrālajiem pasākumiem oficiālajās tirdzniecības vietās tās bija izpirktas jau ap pulksten diviem pēcpusdienā. Svētdienas vakarā biļetes pieejamas tikai uz vokāli simfonisko koncertu “Arēnā Rīga” 5. jūlijā un Sadziedāšanās nakti Mežaparka estrādē 8. jūlijā.

Kultūras ministre Dace Melbārde norādījusi, ka “Dziesmu un deju svētku biļešu tirdzniecība ir ļoti sāpīgs process gan svētku rīkotājam, gan iedzīvotājiem. Lai kādu modeli svētku rīkotājs izvēlētos, tas nerisina lielā pieprasījuma jautājumu”.

“Salīdzinot ar Dziesmu svētku biļešu tirdzniecības rīkošanu raķetes palaišana kosmosā ir vien bērnu spēlīte,” trāpīgi šo procesu noraksturojis LTV žurnālists Imants Frederiks Ozols.

Kā liecina sašutuma caurstrāvoto komentāru sprādziens sociālajos tīklos vakar un aizvakar, ļoti daudziem Latvijas iedzīvotājiem un svešatnē dzīvojošajiem biļešu iegāde uz Latvijas simtgades Dziesmu svētkiem tomēr izvērsās ļoti nepatīkamas un sāpīgas emocijas rosinošā piedzīvojumā. Problēmas sarežģītību apliecina arī tas, ka kopējais biļešu pieprasījums ir ap vienu miljonu, bet pieejamais biļešu skaits uz visiem koncertiem – 94 000. Atceroties rūgto pieredzi ar biļešu iegādes iespējām internetā, daudzi jau piektdienas un dažs pat ceturtdienas naktī steidza ieņemt savu vietu reālajā rindā pie biļešu pārdošanas kasēm.

Pēc daudzu stundu stāvēšanas rindā sestdienas rītā nepatīkamu pārsteigumu nācās piedzīvot biļešu gribētājiem “Biļešu paradīzes” kasēs tirdzniecības centrā “Domina”, jo telpas bija jāpamet evakuācijas trauksmes dēļ. Prevalējot sašutuma pilnām emocijām, stāvēšanu rindās salīdzinot ar drūmāko padomju deficīta laika pieredzi, izskanēja arī pozitīvi vērojumi – ar tādu sociālajos tīklos dalījās, piemēram, Ilgvars Imša: “Mana māte ir pilnā sajūsmā par Dziesmu svētku biļešu pārdošanas organizāciju, jo Nacionālā opera savās kasēs noorganizējusi zemessargus, kuri pasnieguši biļešu tīkotājiem tēju un pīrādziņus, un ražotājs “Laima” – saldumus.” Savukārt Māris Luste bija novērojis: “Ar ko atšķiras rindas Latvijā un ASV? Latvijā cilvēki stāv rindā, lai iegūtu tiesības piedalīties nācijas pašapziņas celšanas seansā un iemantotu kopības sajūtu. ASV stāv pēc aifona.”

Sešas un vairāk stundu 25 minūšu vietā

Ar vislielākajiem tehniskajiem sarežģījumiem un neadekvāti lielu laika patēriņu biļešu iegādes procesā, kas daudzreiz tā arī nevainagojās panākumiem, lai gan atsevišķos gadījumos nauda no konta bija jau noskaitīta, saskārās pircēji, kas biļetes centās nopirkt “Biļešu paradīzes” virtuālajā platformā, kur, pēc Dziesmu un deju svētku preses sekretāres Ingas Vasiļjevas sniegtās informācijas, līdz vakarvakaram bija iegādāts 51% biļešu. Cilvēki bija sašutuši gan par ārkārtīgi lēnajiem biļešu tirgošanas tempiem, vairākkārtēji pārsniedzot sākotnēji noteikto 25 minūšu gaidīšanas laiku, gan par to, ka virtuālajā rindā bez iepriekšēja brīdinājuma bijis iespējams iestāties jau pirms vienpadsmitiem, turpretī dažiem lietotājiem tā nebija pienākusi arī piecos vakarā. Cilvēku dusmas raisīja arī komunikācijas neiespējamība ar biļešu pārdevēju un vietnes daudzās tehniskās problēmas. Tas viss rosinājis vaicāt: vai nākotnē nebūtu vērts domāt par starptautiska operatora piesaisti.

Pārdevējs pārkāpj līgumu

Dziesmu un deju svētku izpilddirektore Eva Juhņeviča atzīst, ka biļešu tiešsaistes sistēma gan kasēs, gan internetā ir bijusi ļoti lēna. Viņa arī norāda, ka biļešu tirgotājs “Biļešu paradīze” pārkāpis ar svētku rīkotājiem noslēgto līgumu, iekasējot atsevišķu komisijas maksu par katru internetā nopirkto biļeti – piemēram, ja par astoņām biļetēm tika samaksāti 200 eiro, par interneta veikala lietošanu “Biļešu paradīze” pieprasīja vēl 14,74 eiro. Turpretī iepirkuma nolikumā teikts, ka “pretendents nav tiesīgs pircējam, iegādājoties biļeti internetā vai kādā no tirdzniecības vietām, piemērot papildu biļešu tirdzniecības komisiju (apkalpošanas maksu)”. Līgums paredz, ka tirgotājs saņem komisijas maksu 0,75% apmērā no kopējā pārdotā biļešu skaita.

Savukārt “Biļešu paradīzes” īpašnieks Ēriks Naļivaiko Latvijas Radio taisnojies, ka papildmaksa neesot bijusi komisijas, bet gan interneta veikala lietošanas maksa. Pie iespējas tirgot Dziesmu un deju svētku biļetes “Biļešu paradīze” tika Latvijas Nacionālā kultūras centra rīkotā konkursa kārtībā. Iepirkumā bija trīs pretendenti, bet ar uzvarētāju pagājušā gada nogalē tika noslēgts līgums par 50 000 eiro. Tagad svētku izpilddirektore Eva Juhņeviča neizslēdz sankciju iespējamību pret operatoru.

Pēc Ingas Vasiļjevas sniegtās informācijas, svētku organizatori jau šodien tiksies ar “Biļešu paradīzi”, lai saņemtu skaidrojumus par pakalpojuma izpildi,  konstatētajām nepilnībām, kā arī iesūtītajām biļešu pircēju sūdzībām par iegādes procesu.

Nākotnē – izloze?

Simtgades Dziesmu svētku biļešu skandāls atkal aktualizējis diskusiju ap nepieciešamību mainīt to izplatīšanas modeli, daudziem kā optimālāko nosaucot nacionālās izlozes principu, kāds tiek lietots, piemēram, pirms pasaules futbola čempionātiem. “Iespējams, lai piesaistītu pakalpojumu sniedzēju, kurš vienlaikus var apkalpot vairākus simtus tūkstošu pieprasījumu un nepieciešamības gadījumā nodrošināt arī biļešu tirdzniecību kasēs, nākotnē mums jārīko starptautisks konkurss vai arī jāatgriežas pie scenārija – rīkot biļešu izlozi,” atzīst arī ministre Dace Melbārde.

Nav ieroču pret spekulantiem

“Biļešu paradīzes” īpašnieks Ē. Naļivaiko Latvijas Radio atklājis, ka vietnes darbības ātrumu ietekmējis ārējs uzbrukums, jo tikuši novēroti gandrīz miljons pakalpojuma pieprasījumu. To apstiprina arī Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija (Cert.lv), izvērstāku skaidrojumu solot šonedēļ. Tostarp sociālajos tīklos parādījušās personas, kas lielās ar biļešu tirdzniecības mājaslapas uzlaušanu, – viens “varonis” šādi ieguvis pat 48 biļetes. Tikmēr sludinājumu portālā “ss.com” jau sestdienas pēcpusdienā parādījās biļetes uz Dziesmu un deju svētku pasākumiem ar vairākkārtīgu uzcenojumu. Latvijas Televīzija bija novērojusi, ka arī reālajās rindās pirmie intervijām neatsaucīgie stāvētāji pirkuši maksimāli daudz biļešu uz visiem iespējamiem pasākumiem, atstājot vairāk nekā tūkstoš eiro katrs, turklāt “brangajiem pircējiem” bijis ļoti daudz brāļu un māsu. Pēc “LA” novērojumiem, piemēram, uz Deju lieluzveduma koncertu Daugavas stadionā 7. jūlijā “ss.com” var nopirkt astoņas biļetes vienā rindā, par katru maksājot 350 eiro.

Pēc pašu atzinuma, svētku organizatoru rokās gan nav juridisku ieroču cīņai ar šiem negodprātīgajiem cilvēkiem. “Mēs varam tikai aicināt neiegādāties biļetes no pārpircējiem. Ja pērkat biļetes ārpus tirdzniecības vietām, pastāv augsts risks nopirkt viltotas biļetes,” norāda Eva Juhņēviča.

“Monitorējot digitālo mediju telpu, esam novērojuši, ka biļetes uz svētkiem ir ievietotas ne tikai sludinājumu portālos, bet parādās arī kā balvas “Facebook” konkursos. Mēs kā rīkotājs neatbalstām tādas iniciatīvas un aicinām iedzīvotājus neiegādāties biļetes no negodprātīgajiem pārpircējiem, kā arī izvērtēt dalību šādos konkursos. Varam izteikt nožēlu par to, ka Dziesmu un deju svētku biļetes pakļautas šādām rīcībām,” viņa uzsver.

Ķekavas novada jauniešu deju kolektīva “Katlakalns” dibinātāja un vadītāja Vita Priede “Facebook” raksta: “Es šos uzpircējus parādītu saviem puišiem, kas dejo “Cīrulīti”… ar kokiem, – viņiem nebija iespēja nopirkt saviem vecākiem biļetes uz koncertu, jo gatavojamies svētkiem.”

Laikā, kad daudziem Dziesmu svētku biļešu iegāde pārvērtusies par savdabīgu “trendu” – ja kaimiņam ir, man arī vajag, būtu tikai cieņpilni, ja klātbūtne svētkos primāri būtu nodrošināta dalībnieku tuviniekiem. Kā raksta Eva Bisniece: “Galu galā tieši viņu ģimenes locekļi visvairāk to būtu pelnījuši. Dalība kolektīvā atņem ļoti daudz ģimenes laika. Un, ja vēl svētkos mammai/tētim/vīram/sievai tik pazemojoši jācīnās par iespēju kaut skatītāju rindās būt klāt, tas ir nožēlojami.”

Jau šīs nedēļas pirmajās dienās par biļešu skandāla problēmjautājumiem tikšot sniegts gan svētku rīkotāja, gan biļešu pārdevēja skaidrojums sabiedrībai. No 1. maija publiskā tirdzniecībā tiks nodotas iepriekšējā rezervācijā neizpirktās biļetes. Svētku izvērtēšanas konference notiks oktobrī.

Kā rīkoties pircējiem, kuri pēc apmaksas internetā nav saņēmuši biļetes

* Jāsazinās ar biļešu tirdzniecības pakalpojuma sniedzēju SIA “Biļešu paradīze”, rakstot e-pastu uz info@bilesuparadize.lv.

* Vēstulē svarīgi norādīt pircēja vārdu, uzvārdu un pirkuma rēķina numuru vai bankas maksājuma uzdevuma izdruku.

Galerijas nosaukums

Komponisti: Jābūt tautas svētkiem!

Komponists Andris Dzenītis: “Savulaik pie Vīnes “Musikverein” stāvēju septiņas stundas rindā pēc biļetes uz Seidži Ozavas diriģētu koncertu. Bija labi, bet ne septiņu stundu vērts, tikai nosalu. Laikam jau tā būtu utopija kādreiz sagaidīt, lai ļaudis stāvētu garās rindās uz Nacionālā simfoniskā orķestra, Radio­kora vai kora “Ave Sol” ierindas koncertiem, kuros vienmēr gana dvēseles, spēka un skaistuma. Tikpat utopiski, kā sagaidīt, ka Dziesmu svētki kādreiz tiešām kļūtu vienkārši par Tautas dziedāšanas un kopā būšanas svētkiem, bez milzu pompa, grandiozām izmaksām un visas tās supermašinērijas. Ar bezmaksas ieeju un vienkāršu sirsnību, kurā augt patiesā kopības sajūtā.”

Nacionālās operas direktors Zigmars Liepiņš: “Apmēram pirms piecpadsmit gadiem ierosināju mainīt Dziesmu svētku organizēšanas principus. Pirmkārt, atteikties no Kultūras ministrijas pārraudzības, atdodot organizāciju, kā pirms 1937. gada, Dziesmu svētku komitejai pie Latviešu biedrības. Otrs – rīkot tos klajā laukā (Spilve, Rumbula, citur), uzbūvējot vienreiz lietojamu estrādi – kā savulaik Esplanādē. Dziedāt bez skaņas pastiprinājuma – dabiski, kā korim jādzied. Koncertā neizmantot prožektorus, mākslīgo apgaismojumu un pabeigt to līdz ar saules rietu. Rīkot tos kā tautas svētkus un, protams, bez ieejas maksas. Bet skaidrs, ka šāda doma gan toreiz, gan šodien ir nepieņemama.”

LA.lv