Foto – LETA

Bilingvālā izglītība Latvijā mazākumtautību skolās nav sasniegusi cerēto mērķi, tādēļ Latvijā skolās mācībām vajadzētu notikt tikai vienā – latviešu – valodā, šodien atzina konferencē “Izglītība, kas vieno”.

Lasītākie

“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa,” plāno aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri 69

RAKSTA REDAKTORS

“Šis nav pirmais signāls, ka mūsu valstī kaut kas nav kārtībā” – Horens Stalbe atklāti par sajūtām pēc piedzīvotā uzbrukuma benzīntankā 80

Kokteilis

Mākslīgais intelekts nosauc 5 vārdu īpašniekus, kuri kā magnēti pievelk pretējā dzimuma pārstāvjus 27

Lasīt citas ziņas

Kā norādīja sociolingviste un Saeimas deputāte Vineta Poriņa (VL-TB/LNNK), lai arī daži politiķi un valodnieki cildina bilingvālo izglītību, tā tomēr nav sasniegusi iecerētos mērķus, jo izglītības uzdevums ir ne tikai tas, lai skolēns apgūtu valodu un citas zinības, bet arī sagatavotu Latvijai lojālus cilvēkus.

Par to, ka mazākumtautību skolās neizaug Latvijai lojāli cilvēki, liecina 9.maija notikumi pie Uzvaras pieminekļa, kur ar katru gadu pieaug jaunās paaudzes pārstāvju skaits, kas piedalās Uzvaras dienu pasākumos. Šādi jaunieši neidentificē sevi ar Latviju un šīs valsts pamatvērtībām, jo viņi saista sevi ar citu valsti, norādīja Poriņa.

TESTS. Kāds testu pildītājs tu esi?

VIDEO. Urbānais ceļotājs ielauzies Fukušimas sarkanajā zonā un parāda, kā izskatās pamestās spēkstacijas vadības telpas

RAKSTA REDAKTORS

Ātri un klusi tiek iznīcināts vēl viens Latvijas pagasts. Viļķenē tiek plānota skolas un Vitrupes bibliotēkas slēgšana

Konferences dalībnieki rosina Latvijas skolās veidot vienotu mācību sistēmu vēsturē un sociālajās zinībās, jo patlaban krievu skolās tiekot sagrozīti fakti.

Pedagoģe un publiciste Ludmila Sočņeva pauda, ka mazākumtautību skolās bērni aug atsvešināti un bilingvālā izglītība ražo divvalodīgu vidi, lai arī Latvijā ir jābūt vienai valodai – latviešu.

Latvijā dzīvo ap 170 dažādu etnisko grupu pārstāvji, kuri pārstāv 129 valstis. Šādus cilvēkus var vienot tikai latviešu valoda, taču uzspiest nevienam neko nevar, norādīja Sočņeva. Viņa akcentēja, ka skola sākas ģimenē un tur sākas arī visa bērnu audzināšana, tādēļ būtu jāizglīto arī vecāki.

“Mums ir divas informatīvās telpas, un galvenā problēma ir krievu informatīvajā telpā. Risinājums šajā lietā ir ciešāka sadarbība ar krievu medijiem. Var un vajag sadarboties ar medijiem, veidojot izpratni un attieksmi par Latviju un latviešiem Latvijas vēsturē. Ļoti labi ar vēstures skaidrošanu nodarbojas Latvijas Okupācijas muzejs, kas veic ļoti svētīgu darbu par traģiskajiem brīžiem Latvijas vēsturē stāstot saistošā krievu un citās valodās,” sacīja Sočņeva.

Jau ziņots, ka šodien Rīgā notiek konference “Izglītība, kas vieno”, kurā profesionāļi sākuši diskusiju par vienotas un dalītas izglītības sistēmas ietekmi uz sabiedrības saliedētību nacionālā valstī.

Pēc šā gada 18.februārī notikušā referenduma par krievu valodu kā otru valsts valodu valstī vairs nebija ilūziju par integrācijas procesa neveiksmīgo gaitu. Aktualizējās jautājums par to, vai izglītība Latvijā ir izpildījusi savu uzdevumu – veicināt sabiedrības integrāciju un veidot tolerantu, sadarboties spējīgu sabiedrību.

Konferencē piedalās dažādu zinātnes nozaru pārstāvji, vadošie viedokļa līderi – Latvijas Universitātes profesore doktore Ruta Ināra Kaņepēja, Austrumeiropas politikas pētījumu centra izpilddirektors Andis Kudors, komunikācijas eksperte Rita Našeniece, jurists Dmitrijs Trofimovs un citi.

{source}
<iframe src=”http://cdn.tiesraides.lv/640×360/klienti/monika_floor” width=”640″ height=”460″ scrolling=”no” frameborder=”0″ style=”border: 0px none transparent;” allowfullscreen></iframe>
{/source}