Karls Bilts, Zviedrijas ārlietu ministrs (2006 – 2014) un premjerministrs (1991 – 1994), ANO un ES īpašo uzdevumu vēstnieks
Karls Bilts, Zviedrijas ārlietu ministrs (2006 – 2014) un premjerministrs (1991 – 1994), ANO un ES īpašo uzdevumu vēstnieks
Foto: LETA

Bilts: Ja Baltijas valstis nākotnē grib sagaidīt solidaritāti, tām jāuzņemas daļa bēgļu nastas 43

Pazīstamais Zviedrijas politiķis Karls Bilts intervijā ziņu aģentūrai BNS uzsvēra, ka Baltijas valstīm, ja tās nākotnē vēlas sagaidīt solidāru attieksmi, ir jāuzņemas daļa no bēgļu nastas, ar ko saskaras Dienvideiropas valstis.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai
Lasīt citas ziņas

“Domāju, ka mums ir jābūt gataviem dalīt nastu. Baltijas valstīm ir jāsaprot, ka nākotnē tās var nonākt situācijā, kad būs jālūdz Dienvideiropa būt solidārai – tad tām var tikt atgādināts, kā tās atbildēja pašreizējā situācijā,” teica bijušais Zviedrijas premjerministrs un ārlietu ministrs.

Viņš arī paziņoja, ka pašlaik nesaskata Krievijas radītus draudus Latvijai, Lietuvai un Igaunijai, tomēr uzsvēra, ka Rietumvalstīm ir jāturpina izdarīt spiedienu uz Maskavu un jāgatavojas “neskaidrajai nākotnei”.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Nākotne vienmēr ir neskaidra, bet es domāju, ka visām trim valstīm ir svarīgi sevi aizsargāt un attīstīt savu sociālo un politisko sadarbību, vienlaikus nostiprinot sakarus ar NATO un citiem draugiem,” teica Bilts.

Uz jautājumu, vai Rietumvalstis dara pietiekami, lai palīdzētu atrisināt Ukrainas krīzi, Zviedrijas politiķis, kurš plaši pazīstams arī starptautiskajā arēnā, teica, ka “galvenais, lai Eiropas Savienība un ASV stingri pieturētos pie saviem principiem un uzņemtā kursa. Mūsu prasības pret Krieviju bija ļoti precīzas, un tās nevajag pārvērtēt vai atteikties no tām. Ja tā notiktu, tad mēs varētu piedzīvot smagas sekas”.

Viņš pauda nožēlu, ka “ļoti maz Eiropas Savienības dalībvalstu valdības ir gatavas sniegt jebkāda apmēra finansiālu palīdzību” Ukrainai.

Politiķis norādīja, ka militārie sakari starp Baltijas un Ziemeļvalstīm ir jāstiprina, bet tie nevar sacensties ar NATO sniegtajām drošības garantijām.

Bilts arī pieļāva, ka jaunā drošības vide var novest pie Zviedrijas dalības NATO, lai gan tas būtu ilgs process. Viņš uzsvēra, ka iespējamā Zviedrijas dalība NATO noteikti tiktu koordinēta ar Somiju, kas arī nav alianses sastāvā.

Bilts bija Zviedrijas premjerministrs 1991.-1994. gadā. 2006.-2014. gadā viņš bija šīs valsts ārlietu ministrs. Viņš ir viens no Eiropas Savienības Austrumu politikas veidotājiem.