Mobilā versija
Brīdinājums +2.0°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Trešdiena, 7. decembris, 2016
30. janvāris, 2012
Drukāt

Biodegvielas jomai Latvijā draud iznīcība

Foto- LETAFoto- LETA

Biodegvielas jomai Latvijā draud iznīcība, pirmdien raksta laikraksts “Dienas Bizness”. Atsaucoties uz Latvijas biodegvielas ražotāju secinājumiem, iepazīstoties ar Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādāto enerģētikas stratēģiju līdz 2030.gadam, laikraksts norāda, ka deviņas esošās ražotnes Latvija gatava iznīcināt, lai ieguldītu miljardu nezināmā nākotnē.

Laikraksts atzīmē, ka enerģētikas stratēģija līdz 2030.gadam paredz turpmāk valsts atbalstu koncentrēt uz ilgtspējības kritērijiem atbilstošu biodegvielu, ar to saprotot otro biodegvielas paaudzi (2G), ko ražotu, piemēram, no koksnes vai salmiem. Latvijas biodegvielas ražotnes pagaidām strādā ar pirmo biodegvielas paaudzi (1G), ko ražo no rapšiem un graudiem. Ražotāji nenoliedz, ka nākotne pieder 2G, bet pagaidām tās vēl ir daļēji neizpētītas un ļoti dārgas tehnoloģijas, kur investīcijas mērāmas vismaz ar deviņciparu skaitli.

“Latvijā ir biodegvielas ražotnes, kas ražo ne tikai biodegvielu, bet arī eksportspējīgus blakusproduktus ar milzīgu potenciālu, taču ministrijas ierēdņiem  nav laika izvērtēt nozares devumu tautsaimniecībai. Tracina tas, ka ilgstoši netiek pieņemti lēmumi. Vismaz parādiet uzņēmumiem, kur virzīties. Varbūt Latvijā ražošana nav vajadzīga un augsni gatavo kaut kam citam – tikai tirdzniecībai un patēriņam. Ja tas tā ir, tad vēlamies, lai to mums skaidri un gaiši pasaka,” laikrakstam sacījis bioetanola ražotnes “Jaunpagasts plus” valdes priekšsēdētājs Donats Vaitaitis, norādot uz neesošo dialogu ar EM šajā jautājumā. Viņš uzsvēris, ka nav pret 2G, bet pagaidām daudzo neatrisināto problēmu dēļ uztver to zinātniskās fantastikas līmenī, turklāt arī 2G vieglāk attīstīt jau uz esošu tehnoloģiju bāzes, nevis tagad ļaut nozarei nomirt un tad mēģināt sākt kaut ko tukšā vietā. “Pazaudējot savas ražotnes, mēs biodegvielas tirgu vairs neatgūsim nekad,” sacījis Vaitaitis.

“EM stratēģijā mēs, pēc dažādiem scenārijiem, redzam, ka Latvijas transporta sektorā paredzēts līdz pat 20% liels biodegvielas īpatsvars, bet nav skaidrs, no kurienes tas radīsies. Mēs to importēsim? Izvēloties dārgāko 2G biodegvielu, jārēķinās ar 20-30% degvielas cenu pieaugumu. Vai Latvijas patērētāji ir tam gatavi? Apstākļos, kad Eiropas Savienība (ES) subsidē šo nozari un turpinās to darīt vismaz līdz 2014.gadam, mēs bez atbalsta tirgū izturēt nevaram. Ja valsts nevar dot tiešās subsīdijas, mūs var atbalstīt arī citādāk, taču tas ir mūsu izdzīvošanas jautājums,” sacījis lielākā biodīzeļa ražotāja Latvijā “Bio Venta” valdes priekšsēdētājs Arnis Janvars.

To, ka biodegvielnieku atbalstā runa nav tikai par nepārtrauktām finansiālām piešpricēm, uzsver arī cits biodegvielas ražotājs. “Pašlaik tāpat kā lielākā daļa citu biodegvielas ražotāju Latvijā strādājam ar pārtraukumiem. Mums ir gan jaudas, gan visiem standartiem atbilstoša degviela, nepieciešama tikai skaidra rīcība no valsts puses. Pirmkārt, jāpaceļ obligātais biodegvielas piejaukums līdz 7% un jāatļauj B30 degvielas jaukšana ar plūsmas metodi, kas efektīvāk ļautu izmantot esošās tehnoloģijas un dotu mums otro elpu,” sacījis kompānijas “Mežrozīte” ražošanas vadītājs Dainis Laugalis, piebilstot, ka biodegvielas nozare pašlaik lielā ārējā spiediena dēļ tuvojas Latvijas cukurfabriku liktenim. “Mani uztrauc ārzemju ražotāju spiediens, piemēram, no “Neste” puses, sākt Latvijā ievest 2G biodīzeli, lai gan viņu produkts tāpat tiek ražots no augu eļļas, lai arī ar citu metodi. Manā izpratnē par 2G var runāt, ja to ražo no krūmiem, kārkliem vai šķeldas, pilnvērtīgi izmantojot visas augu daļas, bet pašlaik 2G degviela ir divreiz dārgāka nekā mūsējā,” sacījis Laugalis.

“Ja biodegvielu neražosim paši, tā būs jāimportē. Biodegvielas ražotājiem valsts atbalsts nav vairs nepieciešams visu laiku. Piemēram, pērn rapšiem cena auga par 67%, biodīzelim – tikai par 56%, līdzīga situācija bija ar graudiem. Šādos brīžos ražotājus vajadzētu pabalstīt. Mums ir zeme un iespējas biodegvielu audzēt, ražot un pelnīt. Otrā paaudze vēl ir bērna autiņos, taču mēs, papildinot tehnoloģisko bāzi, līdz 2G varam aiziet. Latvijas apstākļos, kur mums ir 370 tūkstoši neizmantotu lauksaimniecības zemju hektāri, popularizēt ES mītu par biodegvielas konkurenci ar pārtiku ir vienkārši smieklīgi,” sacījis Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācijas prezidents Daumants Znatnajs.

“Vidējā termiņā EM par perspektīvu uzskata otro paaudzi, jo no 2017.gada pirmās paaudzes biodegvielas ražotājiem būs ierobežotas spējas izpildīt ES ilgtspējības kritērijus, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvā par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu. Paredzams, ka otrās paaudzes biodegvielai vidējā termiņā ir arī citas priekšrocības, piemēram, paredzamas zemākas ražošanas izmaksas un nav nepieciešamības īpaši pielāgot transportlīdzekļu dzinējus,” laikrakstu informējusi ekonomikas ministra Daniela Pavļuta preses sekretāre Daiga Grūbe. Viņa piebildusi, ka tas, vai atvērt ražotnes vai tās slēgt, ir pašu uzņēmēju lēmums, vadoties pēc tirgus situācijas, biznesa ilgtspējas un saimnieciskā izdevīguma.

EM gan saprotot, ka šīs nozares dzīvotspējai acīmredzot ir nepieciešams valsts atbalsts, tāpēc patlaban EM strādā pie situācijas izvērtējuma, lai piedāvātu risinājumu turpmākajam periodam. Tas gan tiks samērots ar valsts budžeta iespējām un skaņots ar Eiropas Komisiju.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+