Biodegvielu asociācija: Piedāvājam videi draudzīgu eksportpreci 0
Latvijas biodegvielas ražotāji piedāvā eksportpreci, kas iegūta, neizcērtot Latvijas mežus, intervijā laikrakstam “Neatkarīgā” norāda Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācijas prezidents Daumants Znatnajs.
Lūgts komentēt, kādu lēmumu pieņemšana būs izšķirīga tuvākajā laikā, lai biodegvielas nozari saglabātu, Znatnajs informē, ka atbalsta likmes speciālistu līmenī ir saskaņotas, tās jāliek uz ekonomikas ministra galda un jāiekļauj valdības darba kārtībā.
“Ceru uz Ministru kabineta izpratni, ka alternatīvas nav: mums ir desmit rūpnīcas, kas gatavas saražot divreiz vairāk biodegvielas nekā Latvijai vajadzīgs,” akcentē asociācijas prezidents, skaidrojot, ka šī ir eksportprece.
Pašlaik ar Ekonomikas ministriju (EM) “puslīdz saskaņots” ir variants, ka valsts varētu piemaksāt vidēji 33 santīmus par litru biodegvielas. Iepriekšējā periodā piemaksas bija 50-60 santīmu robežās.
“Tagad EM bija izrēķinājusi, ka mums vajadzēšot 62 santīmus par litru, bet vajadzēs gandrīz uz pusi mazāk. Varētu piekrist “Bio-Ventas” aprēķiniem, ka tieši viņu gadījumā subsīdijām jābūt 41 santīmam par litru, jo viņu uzņēmums tika nodots ekspluatācijā 2008.gadā, kad visas izmaksas bija maksimālas. Mūsu izmaksas tiek rēķinātas, vadoties no graudu un rapša sēklu augstākajām cenām, zem kurām dažkārt izdodas palīst. Cik lielā mērā tas izdosies, par tik arī subsīdijas varēs samazināt, mēs neprasām naudu naudas dēļ, bet kompensāciju par faktiskajām ražošanas izmaksām,” skaidro Znatnajs.
Viņš atzīst, ka patlaban atklātas konfrontācijas ar EM vairs nav. Arī ministrija saprot, ka Latvijai būs jāpilda Eiropas Savienības (ES) direktīva par atjaunojamo energoresursu daļas palielināšanu valsts enerģētikas bilancē.
Kā apgalvo Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācijas vadītājs, biodegvielas ražošana, atšķirībā no mežsaimniecības, ir vidi saudzējošāka.
“Mēs pašlaik piesavināmies iepriekšējo paaudžu darbu, pretī nedodot gandrīz neko. Mums meži ir izcirsti tā, ka pēc pāris gadiem vairs nebūs ko cirst. Meži skaitās tikai pēc platības, bet koku tur palicis maz, ir sprunguļi, kurus tagad jau cērt koku vietā. Un tad man EM jādzird, ka Latvija ražošot otrās paaudzes biodegvielu no koksnes atkritumiem. Kur tad būs tie atkritumi, ja vairs nebūs koksnes?!” skaidro Znatnajs. “Samaksāsim pusmiljardu latu par šīm tehnoloģijām un pēc tam pirksim ārzemēs koksni, lai rūpnīca vispār varētu darboties. Tajā pašā laikā Latvijā jau ir biodegvielas rūpnīcas, kuru darbināšanai jāpiemaksā santīmi, salīdzinot ar jaunas rūpnīcas izmaksām, un kuru izejvielas izaug no jauna viena gada laikā.”
Kā norāda nozares pārstāvis, rapšu eļļa kā izejviela biodegvielai tiek ražota, lai varētu izpildīt ES direktīvu, ka līdz 2020.gadam biopiejaukumam degvielā jābūt 10%. ES mērogā tas nozīmē milzīgu eļļas daudzumu, kura iegūšanai daudzās ES dalībvalstīs brīvas zemes nav. Tiek meklētas iespējas biodegvielu nopirkt ārzemēs, bet lielāka interese ir par rapša sēklām, no kurām degvielu saražot katra valsts cenšas pati. Rapša sēklu cena pērn pieauga par 66%, bet biodīzeļa cena – tikai par 56%. Tas liecina par tirgus izkropļojumu.
“Visas valstis šo nozari dotē, tāpēc arī Latvijas biodegvielas ražotājiem vajag atbalstu, lai spētu nopirkt rapša sēklas visai pārstrādes sezonai, nevis trijiem mēnešiem. Pa to laiku ražotāji gan sāk saņemt naudu par saražoto degvielu, bet tad nav vairs pieejamas izejvielas. Vismaz vietējo rapša sēklu Latvijā tad vairs nav, bet ārzemēs to cenas var izrādīties nesamaksājamas,” akcentē Znatnajs. “Tā mēs varam dzīvot līdz kādam 2018.gadam un tad attapties, ka tūlīt vajadzēs papildu biodegvielu obligātā piejaukuma nodrošināšanai, bet vietējās ražošanas vairs nav. Tad pirksim biodegvielu ārzemēs par pilnu cenu, kas būs tikpat neatkarīga no Latvijas kā naftas un degvielas cenas pasaulē. Latvijā ražotās biodegvielas cenu turpretī valsts varētu ietekmēt, ja būtu ilgtermiņa plānošana, kas šādu ražošanu valstī nodrošina.”
