Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
30. marts, 2015
Drukāt

Zinātnieki un uzņēmēji gaida valsts izstrādātos noteikumus un atbalstu inovāciju ieviešanai (1)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Bioekonomikas nozarēm ir liels potenciāls, tāpēc zinātnieku un uzņēmēju sadarbībai jākļūst vēl ciešākai. To piektdien notikušajā zinātnieku un uzņēmēju diskusijā uzsvēra Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) rektore Irina Pilvere. Diskusijas laikā uzņēmēji tika iepazīstināti ar LLU piedāvātajām iespējām sadarbībā un inovāciju radīšanā, kā arī valsts un Eiropas atbalsta iespējām jaunajā plānošanas periodā. Taču finansējums kavējas, jo joprojām nav izstrādāti nepieciešamie valdības noteikumi.

Pašu sausā pārtika karavīriem

LLU Tehnoloģiju un zināšanu pārneses nodaļas vadītāja Sandra Muižniece-Brasava atzina, ka LLU un uzņēmēju sadarbība var veidoties ļoti daudzpusīga, jo universitātē ir astoņas fakultātes un LLU pētījumus veic visos ķēdes posmos, sākot no selekcijas līdz veikalu plauktam. Viens no piemēriem ir sausās uzturdevas izstrāde Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vajadzībām. Ideja par to LLU pārstāvjiem radās 2009. gadā pēc LLU pārstāvēšanas konferencē “Defence Industry and Joint Industry Development Possibilities in the Baltic States”, kad tika noskaidrots – NBS nepieciešamo sauso pārtiku iepērk ārvalstīs, un tad arī radusies doma par tās ražošanu Latvijā.

Pēc tam jau tika uzsākta sadarbība ar vairākiem Latvijas uzņēmumiem, zinātnieki izstrādāja sabalansēta uztura ēdienkartes sausajām uzturdevām, piemeklēja attiecīgos iepakojumus un kopš 2011. gada NBS lieto pārtiku, kas tapusi LLU zinātnieku un Latvijas ražotāju ciešā sadarbībā.

Pēta, lai varētu eksportēt

Arī populārie dārzeņu biezeņi “Rūdolfs” tapuši sadarbībā ar LLU un Latvijas Valsts augļkopības institūta zinātniekiem, abu pušu sadarbībai norisinoties visos posmos – no idejas līdz gatavam saražotam un iepakotam produktam, kvalitātes testēšanu, nepieciešamo iekārtu komplektāciju un konsultēšanu tehnoloģiskā procesa nodrošinājumam. S. Muižniece-Brasava uzskata, ka pērn jaunuzbūvētā “Lat Eko Food” ražotne ir izcils rezultāts uzņēmēju un zinātnieku veiksmīgai sadarbībai, kas aizvien vēl turpinās. Arī SIA “Milzu!” ražotās graud­augu pārslas “Milzu!”, SIA “BioGraph” saldumi “Augļu kubi” un SIA “Felici” graudaugu pārslu maisījumi “Musli Graci” ir vēl daži no zinātnieku un uzņēmēju kopīgā veiksmes stāsta.

“Felici” īpašniece Alise Balgalve, pārstāvot Latvijas augstvērtīgas un veselīgas pārtikas klasteru, uzsvēra, ka pētniecība var kļūt par prioritāti, domājot tieši par pārtikas eksportu. Klasterā apvienojusies 31 organizācija, tās mērķis – ražot veselīgu un drošu pārtiku. Tieši zinātnieku un uzņēmēju sadarbība var kļūt par stūrakmeni ražotāju turpmākai attīstībai, īpaši jau domājot par eksportu.

Inovācijas arī būvniecībā

Inovācijas un jauni risinājumi tapuši ne tikai pārtikas jomā. Kā veiksmīgu piemēru LLU pārstāvji izceļ “Ceļu būvniecības sabiedrības Igate” un Lielās talkas pagalmu labiekārtošanas projektus, kur līdzdarbojās LLU Lauku inženieru fakultātes ainavu arhitektūras un plānošanas studenti un mācībspēki. Lai varētu pārbaudīt lielizmēra nesošo būvkonstrukciju nestspēju, LLU izveidota pētnieciskā laboratorija un daudzfunkcionāls stends – slogošanas iekārta, ko izmantojuši daudzi uzņēmumi. Jāmin arī Lauksaimniecības tehnikas zinātniskā institūta zinātnieku un SIA “Ulbroka” sadarbība, izveidojot un lietojot āra gaisa siltuma sūkni sivēnu novietnes apsildei.

Atbalsts kavējas

Jaunajā plānošanas periodā līdz 2020. gadam inovācijām un tehnoloģiju attīstībai būs pieejams daudzmiljonu finansējums. Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāvis Māris Ēlerts, iepazīstinot uzņēmējus un zinātniekus ar jaunumiem, gan atzina, ka lielu izmaiņu jaunajā plānošanas periodā salīdzinājumā ar iepriekšējo neesot. Tiesa, inovācijām un pētniecībai finansējums audzis no 69,4 miljoniem eiro iepriekšējā periodā līdz 103,8 miljoniem eiro jaunajā periodā. Par 18 miljoniem eiro palielināts finansējums biznesa inkubatoriem, taču teju trīsreiz audzis pieejamās naudas apjoms energoefektivitātes programmā, kas gan lielākoties paredzēts ēku siltināšanai. Vislabāk stratēģiskas sadarbības veidošanos starp uzņēmējiem un zinātniskajām institūcijām veicinās klastera programma, kam gan atvēlēti tikai 6,2 miljoni eiro, savukārt programmā “Jaunu produktu ieviešana ražošanā” paredzēti 60 miljoni eiro.

Skaidrs, ka uzņēmējiem un zinātniekiem jāsadarbojas aktīvāk, lai Latvija inovāciju jomā nebūtu pēdējā vietā Eiropā. M. Ēlerts arī atgādina, ka no EM programmām primārā lauksaimnieciskā ražošana netiek atbalstīta, tam domātas LAD programmas. Pagaidām gan ES atbalsts vēl kavējas, jo nav izstrādāti atbilstošie valdības noteikumi. Tie provizoriski var tapt tikai šā gada trešajā ceturksnī, kas gan neapmierina uzņēmējus. Joprojām arī nav skaidrības, vai Eiropas Komisija ļaus atbalstīt zinātnieku un uzņēmēju sadarbībai paredzēto pasākumu “Sadarbība”, kam plānoti 19,6 miljoni eiro. Tas ir viens no Lauku attīstības programmas pasākumiem, par ko notiek karstas diskusijas ar EK. Joprojām zinātnieki gaida iespēju tikt pie “Eureka” programmas finansējuma, kur maksimālais atbalsts vienam pretendentam paredzēts līdz 70 tūkstošiem eiro. Latvijas Valsts augļkopības institūta direktore Edīte Kaufmane neslēpa, ka nepieciešamos valdības noteikumus institūts gaida jau trīs gadus un tas aizkavējis vairāku projektu īstenošanu.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. UN kurš uzņemas atbildību, ja kaut kas nav izdarīts laikā un valstij no tā ir milzu zaudējumi, pētniekiem dīkstāve un vismaz īslaicīgi pārrāvums zinātnē?
    Ministri iet un mainās, “Vienotība” paliek, bet vai tāpēc par kaut ko jāatbild? Vainīgos laikam meklē tikai pēc varas partijas maiņas… 🙁

Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+