Biogāzes ražošana veicina Latvijas ekonomisko izaugsmi 0
Augstās naftas cenas ļoti labi parāda, ka Eiropa kļūst arvien vairāk atkarīga no importējamiem energoresursiem. WEO (“World Energy Outlook 2011”) izstrādātie attīstības scenāriji rāda, ka katra kavēšanās globālās sasilšanas apturēšanai ir nesaprātīga.
Katram ASV dolāram, ko neieguldīs atjaunojamo energoresursu attīstībā līdz 2020. gadam, pēc šā termiņa būs jāpievieno vēl 4,3 dolāri, lai kompensētu emisijas.
Eiropas Komisija ir izstrādājusi rīcības plānu biomasas izmantošanai, kam salīdzinājumā ar tradicionālajiem enerģijas avotiem ir samērā zemas izmaksas, mazāka atkarība no laika apstākļu izmaiņām, un kas veicina reģionālas ekonomikas struktūras un nodrošina papildu ienākumu avotu lauksaimniekiem. Arī Latvijas plānos ir aprakstīti centieni izmantot biomasu enerģijas ražošanā. Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijai pat tika uzburta vīzija: “Latvija 2030. gadā ir pilnībā atteikusies no fosilo energoresursu izmantošanas.”
Biomasa jāiegūst neapstrādātajās platībās
Jaunas biomasas koģenerācijas stacijas ar elektrisko jaudu 1–2 MW un siltuma jaudu līdz 10 MW varētu uzbūvēt daudzās Latvijas pilsētās, piemēram, Tukumā, Talsos, Valkā, Limbažos, Madonā, Kuldīgā, Gulbenē un Alūksnē. To kopējā elektriskā jauda vērtējama līdz 15 MW. Dažās pilsētās ir sākta atbilstošu projektu realizācija. Lielākajās pilsētās – Daugavpilī, Ventspilī, Liepājā, Jelgavā, Jūrmalā, Rīgā, Daugavas kreisajā krastā – uzstādītā elektriskā jauda varētu būt lielāka.
Tomēr enerģijas ieguves iespējas Latvijā no viena hektāra gadā parāda, ka tieši uz lauka var izaudzēt enerģijas kultūras, kas dod vislielāko enerģijas ieguvumu. To jau ir sapratušas daudzas Eiropas valstis. Piemēram, Vācijā jau darbojas vairāk nekā 7000 biogāzes ražotņu. To būtu vēl vairāk, bet ierobežo zemes platības, kas ir nepieciešamas pārtikas un citu enerģijas resursu ražošanai.
Latvijā zemes netrūkst, jo ir neizmantoti 369 000 hektāru. Tos vai vismaz daļu no platības varētu izmantot enerģijas augu audzēšanai, kas radītu darba vietas laukos, lai cilvēki nebrauktu prom. Vajadzētu tikai ar pareizu atbalstošu politiku panākt, lai tiktu būvētas biogāzes ražotnes. To kopējā jauda varētu sasniegt 300 MWel un aptuveni tikpat MWth. Rīcības plānā gan paredzēts pieaugums tikai līdz 92 MWel.
Lauksaimniecības biogāzes ražotņu priekšrocības
Biogāzes tehnoloģiju ieviešanas pretinieki norāda, ka daudzām no strādājošajām biogāzes ražotnēm ir vai bijušas problēmas. Tās galvenokārt saistītas ar to, ka iekārtu piegādātājas firmas neņēma vērā Latvijas apstākļus un zemnieki pārāk tām uzticējās. Tie, kuri veica paši savus aprēķinus un ņēma vērā iepriekšējo pieredzi, strādā sekmīgi.
Biogāzes tehnoloģija ir mazāk siltumnīcas efektu izraisošu gāzu, piemēram, metāna, slāpekļa oksīdu un oglekļa dioksīda emisijas. Piemēram, oglekļa dioksīda daudzums, ko izmanto biogāzes ražošanā, ir vienāds ar to pašu CO2 daudzumu, kas agrāk tika uzkrāts augos.
Anaerobā apstrāde uzlabo kūtsmēslu kvalitāti. Smakas emisijas samazinās, jo vielas ar spēcīgu smaku, piemēram, gaistošo taukskābju vai fenolu, ir efektīvi sadalītas. No tā paša viedokļa biogāzes tehnoloģija ir ideāls piemērs pārstrādes atlikumu utilizācijai. Tāpēc lauksaimnieki var izpildīt pilnīgi jaunu funkciju – pārstrādāt organiskos atkritumus no pilsētām un ciemiem.
Vajadzīgs mazāk mēslojuma un pesticīdu. Raudzētie kūtsmēsli ir efektīvs minerālmēslu aizstājējs un samazina dzeramā ūdens piesārņojumu. Fermentētos kūtsmēslus var lietot, tieši mēslojot kultūru augšanas fāzē. Fermentācija samazina patogēno mikroorganismu skaitu un nezāļu sēklu dīgtspēju.
Enerģija un siltums tiek ģenerēti kombinētā procesā. Siltumu var izmantot apkurei atsevišķām ēkām vai rūpnieciskās apkures sistēmās. Īpašnieks par saražoto elektroenerģiju nopelna vismaz 0,10 eiro/kWh biogāzes koģenerācijas iekārtās ar jaudu virs 500 kW (Vācijā). Biogāze der arī kā degviela transportlīdzekļos.
Lielākais kopējais labums no biogāzes ražošanas ir tas, ka visi procesā iesaistītie finanšu līdzekļi apgrozās tepat Latvijā un veicina tās ekonomisko izaugsmi. Nav jāizdod milzīgi līdzekļi par gāzes un elektrības importu.
