Mobilā versija
+8.4°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
6. marts, 2013
Drukāt

Biogāzes stacija Bēnes iedzīvotājus pārsteidz nesagatavotus


Foto - Ilze Rūtenberga-BērziņaFoto - Ilze Rūtenberga-Bērziņa

Vēlme dzīvojamo namu apkurē izmantot videi aizvien draudzīgākas tehnoloģijas, piemēram, biogāzes koģenerācijas staciju veidolā, šķiet, ļoti pozitīva. Tomēr brīdī, kad tikai 200 metrus no istabas logiem slejas milzīgas tvertnes un gaisā ik pa laikam uzvirmo vircas smaka, domas mainās.


 

Likuma burts ievērots

“Mēs neviens nezinājām, kas īsti tur tiek celts. Domājām – jauna katlumāja, jo ar veco bija problēmas. Taču redzot, ka ļoti intensīvi celtniecības darbi notika pat naktī un arī objekta pamatu apmēri neatbilst katlu mājas lielumam, sākām interesēties, kas tur notiek. Izrādījās, ka ceļ biogāzes staciju,” skaidro Auces novada Bēnes iedzīvotājs Oļegs Demidovičs.

Ne tikai viņš, bet vēl astoņu daudzdzīvokļu namu iemītnieki ir sašutuši, ka biogāzes stacijas celtniecība notikusi bez iedzīvotāju uzklausīšanas sabiedriskajā apspriešanā. Neviens nav izskaidrojis, kādēļ tās celtniecībai izvēlēta tieši šī vieta, kas atrodas vien 250 metru attālumā no viņu dzīvokļu logiem un 180 metru attālumā no bērnudārza.

“Nesen tur ieveda kaut kādu “ieraugu” un tagad ik pa laikam dīvaina smaka jau ir jūtama,” novērojis O. Demidovičs. “Turklāt vasarā tā noteikti būs vēl izteiktāka, jo biogāzes stacija atrodas šeit valdošo – rietumu vēju pusē,” uzsver bēnenieks.

Saskaņā ar Bēnes pagasta teritorijas plānojumu biogāzes stacijai atļauts darboties tehniskās apbūves teritorijā, norāda VARAM sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Kristīne Barševska. Šādas teritorijas paredzētas industriāla rakstura objektiem, kuru primārā funkcija nav rūpnieciskā ražošana – arī šādas biogāzes koģenerācijas stacijas būvēšanai.

 

Varēja, bet nerīkoja
Bene_biogaze_IRB_7

Tomēr, kā skaidro VARAM, pieņemot lēmumu par šāda objekta celtniecību, pašvaldībai bija jāizvērtē virkne lietu, kuras tā šajā gadījumā ir klaji ignorējusi. Nu, piemēram. Saskaņā ar Būvniecības likuma 12. pantu pašvaldībai bija jānodrošina publiska apspriešana, ja būve būtiski “.. pasliktina iedzīvotāju sadzīves apstākļus; samazina nekustamā īpašuma vērtību; ietekmē vidi”.

Uzņēmuma SIA “Zemgales enerģijas parks” (ZEP) pilnvarotais pārstāvis Ģirts Folmanis norāda – sabiedriskās apspriešanas rīkošana ir pašvaldības prerogatīva, un, ja būtu lemts to rīkot, viņi visu izskaidrotu.

Ģirts Folmanis: “Mūsu izvēlētās biogāzes un koģenerācijas tehnoloģijas projektējuši Latvijas speciālisti, kuriem viens no galvenajiem uzdevumiem bija nepieļaut ārvalstu prototipu kļūdas, tostarp – arī attiecībā uz smaku. Esošais ražošanas process ir hermētiski slēgts. Skābbarības glabātava ir pārklāta ar speciālu pārklāju, kas nepieļauj iespēju rasties smakām, bet sulas notek speciālā hermētiski slēgtā drenāžas sistēmā un tiek nogādātas līdz fermentatoram. Bet lagūnu, kurā tiks novadīts izstrādātais substrāts, klās dabīgs, apmēram metru biezs vāks, ko veido substrāta cietā frakcija. No esošās pieredzes – mūsu objekti Nīcā un Cesvainē ir izvietoti aptuveni 50 līdz 300 metru attālumā no dzīvojamajām mājām un mēs spējam lieliski sadzīvot ar kaimiņiem, neradot nepatīkamas smakas un arī skaņas.”

Ģ. Folmanis arī norāda, ka stacijai nepieciešamās izejvielas tiks pirktas no saimniecībām, kas atrodas 50 kilometru rādiusā ap Bēni. Tā tikšot veicināta arī lauksaimnieku interese, jo izejvielu iegādei uzņēmums plāno tērēt aptuveni 600 000 latu gadā. Vienošanās ar zemniekiem jau esot panāktas, un tādējādi radīšoties arī jaunas darba vietas. Jāpiebilst, ka aptuveni sešas jaunas darba vietas radīsies arī jaunajā koģenerācijas stacijā.

 

Sakāpinātās emocijas

Bēnes pagasta pārvaldes vadītājs Algerds Miksis uzskata, ka iedzīvotāji pārlieku emocionāli uztver notiekošo, jo koģenerācijas stacijas būvniecība notiekot atbilstoši likumam un iedzīvotāju interesēs.

Algerds Miksis: “2011. gadā no ierindas izgāja katlumājas vienīgais, 40 gadus vecais apkures katls.
Tā kā SIA “Bēnes nami” finanses neļauj iegādāties jaunu apkures katlu, kas maksātu vismaz 60 tūkstošus latu, bija jādomā kas cits. Tad mēs atradām ZEP, kas bija gatavs uzbūvēt šo staciju un pārstrādes rezultātā iegūto siltumu piegādāt iedzīvotājiem.”

Lēmumu par zemes iznomāšanu biogāzes stacijas celtniecībai Auces novada dome pieņēma aizvadītā gada augusta vidū. Tiesa gan, sapulcē, kuru organizēja Bēnes iedzīvotāji, izrādījās, ka novada domes deputāti īsti neesot zinājuši, par ko šī zemes gabala sakarā balso. “Mūsu māju pagalmā tiek uzcelta teju vai “atombumba”, bet neviens neko nezina, ne par ko neatbild un arī iedzīvotājiem nav nekādas teikšanas?” sašutis bija mājas vecākais Atis Blumfelds un vairākums sapulces klātesošo.

Minētajā sapulcē bēnenieki uzzināja vēl daudz jauna. Gan to, ka zeme stacijas būvēšanai nomā dota bez atlīdzības, ka apbūvējamā objekta īpašumtiesības nu pieder ZEP, nevis “Bēnes namiem”.

Jāpiezīmē arī, ka Auces novada domes priekšsēdētājs Gints Kaminskis, kuru iedzīvotāji nesagaidīja savā sapulcē, arī “Latvijas Avīzei” sākotnēji solīto skaidrojumu divu nedēļu laikā tā arī nespēja sniegt. Pašvaldības viedokli īsi pirms raksta publicēšanas tomēr pauda domes izpilddirektors.

Aldis Lerhs: “Koģenerācijas stacija Bēnē nebūt nav uzbūvēta namu pagalmos – tā atrodas rūpnieciskajā teritorijā, kas izveidojusies jau vēsturiski. Ja minētā kompānija nebūtu piekritusi celt šo staciju, iedzīvotāji šoziem saltu savos dzīvokļos. Runājot par iedzīvotāju neapmierinātību – tas ir viens cilvēks, kurš uzkurina šīs kaislības.

Varbūt vēl vairāki viņu atbalsta. Turklāt nevajadzētu aizmirst, ka tuvojas 1. jūnijs – pašvaldību vēlēšanas. Tas daudz ko izskaidro.”

Ne jau visās pašvaldībās iedzīvotāju vēlmju uzklausīšana notiek tik formāli, līdz galam tā īsti neko neizskaidrojot. Piemēram, Krustpils pagastā nupat beidzās mēnesi ilgā SIA “Krustpils AER” biomasas koģenerācijas stacijas būvniecības ieceres publiskā apspriešana, kurā iedzīvotāji to atbal-stījuši.

 

Fakti

Projekts “Biogāzes koģenerācijas elektrostacijas celšana – atjaunojamo energoresursu izmantošana SEG emisiju samazināšanai”.

Projekta īstenošanas laiks – 2011. gada 23. septembris – 2012. gada 31. oktobris.

Projekta kopējās izmaksas – 2 500 000 LVL

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+