Mobilā versija
+7.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
20. janvāris, 2015
Drukāt

Kā izaudzēt veselīgus kāpostaugus bez minerālmēslu lietošanas? (11)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

“Kā izaudzēt veselīgus kāpostaugus bez minerālmēslu lietošanas?” INGRĪDA

Vieta un augsne

Kāpostaugiem nepieciešama ūdenscaurlaidīga, mitra, labi mēslota augsne, jo tie patērē daudz barības vielu. Augsnes skābumam jābūt no pH 6 vieglās augsnēs līdz pH 7 smagās augsnēs. Skābā, slikti kultivētā zemē neveidojas kvalitatīvas galviņas, augi nīkuļo un slimo. Kāpostaugi ir mitrumprasīgi dārzeņi. Tomēr pārmērīgā augsnes mitrumā un ilgstošā sausumā to augšana apstājas un raža samazinās. Skābas augsnes jākaļķo, piemēram, ar dolomītmiltiem iepriekšējā gadā pirms augu stādīšanas. To var darīt arī īsi pirms stādīšanas, jo kāposti labi pacieš augsnes kaļķošanu.

Kāpostaugus nedrīkst audzēt vienā vietā vairākus gadus. Tajā pašā vietā var stādīt pēc 3–4 gadiem. Neievērojot augu seku, kultūraugi drīz vien var saslimt ar bīstamo slimību – sakņu augoņiem. Priekšaugiem der kartupeļi, pākšaugi, gurķi, sīpoli, selerijas, kaņepes. Nepiemēroti ir citi kāpostaugi un rapsis.

– Izmantojot kūtsmēslus, labāk, ja tos bagātīgi saņēmis priekšaugs. Tas nozīmē, ka organiskais mēslojums jāiestrādā vienu gadu pirms kāpostaugu stādīšanas, jo pakaišu daļiņas sekli ieraktajos svaigajos kūtsmēslos ir laba slēptuve spradžiem un citiem kāpostu kaitēkļiem, – pieredzē dalās Penkules pagasta zemnieku saimniecības “Vizbuļi” saimniece Laima Hercberga, kura gan kaitēkļu apkarošanā, gan ražības nodrošināšanā izmanto tikai bioloģiskās lauksaimniecības metodes un sentēvu gudrības. “Vizbuļi” ir viena no bioloģiskajām saimniecībām, kas savu produkciju piegādā ekoveikaliem, kafejnīcām, arī rīdziniekiem tiešās pirkšanas kustības pulciņos.

Dēstu audzēšana un stādīšana

Kāpostaugus ieteicams audzēt ar dēstiem kasetēs vai podiņos. No iesēšanas līdz stādīšanai laukā paiet aptuveni 60–80 dienas, tāpēc var sēt jau marta sākumā. Pēc uzdīgšanas jāraugās, lai substrāts allaž būtu mitrs (nevis slapjš!) un dēstiem nepietrūktu gaismas. Stādīt laukā var tad, kad kāpostiem izveidojušās vairākas lapiņas. Protams, tas atkarīgs no šķirnes, paredzētā ražas izmantošanas veida un laika apstākļiem. Visagrāk stāda agrīnās šķirnes zem agrotīkla seguma. Pēc agrajiem kāpostiem maijā izstāda visvēlīnāko šķirņu galviņu un rožu kāpostus. Tiem seko vidēji vēlīno šķirņu skābējamo galviņkāpostu, vasaras ziedkāpostu, brokoļu, kolrābju un citu kāpostu stādīšana. Pēdējos jūlijā izstāda rudens ziedkāpostus.

Laima Hercberga kāpostus parasti stāda lapu dienās, bet brokoļus, ziedkāpostus – ziedu dienās, jo ēdamā daļa ir ziedi, savukārt redīsus sēj sakņu dienās. Pirms kāpostaugu sējas vai stādīšanas viņa zemei uzber plānu kārtiņu pelnu.

Kāpostu kaimiņi un kaitēkļi

Bioloģiskā zemniece iesaka: – Lai izaudzētu pēc iespējas labāku ražu, kāpostaugus, pie kuriem pieder arī sinepes, redīsi, kāļi, kressalāti, nevajadzētu sēt vai stādīt blakusrindās, blakuslaukos. Starp kāpostu rindām var stādīt, piemēram, selerijas, lai nojauktu ceļu kāpostu kaitēkļiem. Slikti kaimiņi kāpostiem ir visi sīvie augi – sīpoli, ķiploki, puravi. Krustziežiem uzbrūk spradži, tie slimo ar bakteriālo puvi, kad izpūst kāposta kacens. Infekcija saglabājas augsnē vairākus gadus.

Bioloģiskajā dārzeņkopībā aizsardzībai pret kaitēkļiem der uzklāt agrotīklu gan agri stādītajiem kāpostiem, gan vēlākajiem stādījumiem. Tiesa, lielā laukā segmateriāls varētu būt par dārgu. Agrotīklu var uzlikt uzreiz pēc stādīšanas vai sēšanas un turēt līdz ražas novākšanai. Jāņem gan vērā, ka zem seguma labāk aug arī nezāles, tāpēc tas regulāri jānoņem un augi jāizravē, jāaprušina.

Visiem kāpostaugiem patīk mitrums, rušināšana. Tie jāravē laikus, kamēr nezāles vēl ir mazas. Bieži jāirdina, sevišķi pie paša kāposta kacena, jo tur dzīvo kaitēkļi (stublāja apakšējā daļā attīstās kāpostu mušas kāpuri, kas intensīvi barojas).

Cīņā ar spradžiem un citiem kaitēkļiem bioloģiskie lauksaimnieki izmanto dažādus bioloģiski aktīvos preparātus, piemēram, pelnu novārījumu: 300 gramu izsijātu koku pelnu katlā aplej ar verdošu ūdeni un vāra aptuveni pusstundu. Virumam ļauj nostāvēties, biezumus nokāš un pielej klāt ūdeni – līdz 10 litriem. Praksē gan dārzeņkope pārliecinājusies, ka perspektīvāki izrādījušies nevis dažādie novārījumi, bet gan pelni, ar kuriem augus apkaisa vakarā, kad ir mitrs, lai pelni pielīp.

Papildmēslošana

Saimniecībā “Vizbuļi” kāpostaugiem augšanas laikā nekādu papildmēslojumu nedod. Taču tie (piemēram, galviņkāposti) patērē daudz barības elementu, tāpēc var mēslot aptuveni ik pēc trim nedēļām ar vircu, kas atšķaidīta ar ūdeni (1 : 4), putnu mēsliem (1 : 10), vienam stādam atvēlot apmēram litru atšķaidītā šķidruma.

Ne visiem tīk bioloģiskā audzēšana

Audzētāja novērojusi, ka, audzējot ar bioloģiskajām metodēm, agrie kāposti vienmēr izdodas labi – tiem ir īss veģetācijas periods, galviņas izaug veselīgas, 1–2 kg smagas. Problēmaugi ir vēlie un skābējamie kāposti, arī ziedkāposti. Ar pārējiem dārzeņiem (sarkanie un baltie koniskie kāposti, pakčoi un citi) ir tā: dažos gados izaug labi, bet citos gados nav pat puses no paredzētās ražas.

– Vēlo galviņkāpostu galviņas atkarībā no šķirnes sasniedz vidēji 5–7 kg svaru. Diemžēl mums neizdodas tās izaudzēt labā kvalitātē un pietiekamā apjomā, jo kāpostiem bieži pietrūkst kalcija. Karstā, sausā laikā augiem novīst lapas, tāpēc tiek traucēta kalcija uzņemšana no augsnes. Tā deficīta apstākļos galviņas ļoti slikti glabājas, tāpēc mēs kāpostus piedāvājam tikai rudens pusē, līdz novembrim, – skaidro Laima Hercberga.

Arī ziedkāpostus grūti izaudzēt bioloģiski, jo, neveicot papildmēslošanu augšanas laikā, tiem parasti pietrūkst molibdēna, sēra, bora un citu elementu. Turklāt ziedkāposti ir ļoti jutīgi pret aukstumu, karstumu, sausumu. Sliktos augšanas apstākļos neveidojas kvalitatīvas ziedgalviņas vai tās ātri sapūst. Saimniecībā “Vizbuļi” visvairāk audzē brokoļus, jo tie ir mazāk prasīgi, labāk par ziedkāpostiem pacieš paaugstinātu gaisa temperatūru. Vienīgi svarīgi galviņas novākt laikus, pirms ziedpumpuru atvēršanās.

Pievienot komentāru

Komentāri (11)

  1. Nevajag rieties! Cilvēks taču saprotami paskaidro, ka tie kāposti NAV VIŅAS! Laima bioloģiskos kāpostus neaudzē pārdošanai !
    Es pati arī daudz nodarbojos ar dažādu dārzeņu un ogu audzēšanu , tāpēc zinu, cik grūti, pat neiespējami izaudzēt tos bioloģiskos produktus īpaši jau 2 pēdējās desmitgadēs un īpaši jau LIELOS DAUDZUMOS (lai varētu pārdot).
    Tāpēc NETICU un neticēšu tiem “bioloģiskajiem” produktiem, kamēr pati saimniecībā nebūšu viesojusies

  2. Varbūt vajadzētu paprātot, kāpēc dažos gados nav pat puse no paredzētās ražas? Iespējams, ka labajos gados bija citu augšanas faktoru labvēlīga sakritība? Ja augam ražas veidošanai vajadzīgs viss tas, ko jūs par ķīmiju lamājiet,tad mēģiniet piemēram,kāliju, kalciju magniju, slāpekli aizvietot ar kādu citu ,varbūt dievišķu elementu! Ja nopietni, tad augs nevar attīstīties bez visa tā sliktā, ko par ķīmiju lamā!!! No nekā nevar ražu izaudzēt! Ar vienu pašu Svēto Trīsvienību nepietiks! Vai gadījumā, ja trūkst pamatelementu, augs nemēģinās no augsnes paņemt kādu līdzvērtīgu , bet krietni kaitīgāku, radioaktīvu elementu? Vai pēc Černobiļas viss kadmijs, stroncijs no augsnes jau pilnībā pazudis? Pakustini prātiņu!

  3. Interesanti, ka komentāros tie lielākie kritiķi ir tie, kas šķiet, vispār kāpostus nav pat pamēģinājuši audzēt.
    Mana prakse arī liecina, ka bez ķīmijas kvalitatīvus vēlos kāpostus izaudzēt ir grūti. Ja sākumā spradžus ar pelniem kaut kā vēl var apkarot, tad vēlāk ar kāpostu balteni tikt galā ir ļoti grūti. Tas sadēj savas olas starp lapām, klāt tikt grūti, pilns ar kāpuriem un skata nekāda. Tāpēc šajā parasti lietoju kādu no ķīmiskajiem kāpuru apkarošanas līdzekļiem, kas saindē pašas lapas. Tā kā kāpostus parasti vācam oktobrī, kopš miglošanas ir pagājuši vairāki mēneši un domāju, ka lapās visa inde sen ir sadalījusies.
    Attiecībā uz sakņu slimībām – cenšos izmantot šķirnes, kuras ir neuzņēmīgas pret tām (clubroot).
    Lai izdodas kāposti un pietiek dūšas, Hercbergas kundze!

  4. Žēl,ka konsultē cilvēks,kas pati prātīgi kāpostus nemaz neaudzē

    • Man neviens neko nav jautājis ,avīze pati ielika rakstu,info paņemot no citām dažādām vietnēm,kas nav aizliegts….
      Jā, kāpostus audzēju maz un nekad man tie neizdodas smuki,pietiek tikai vasaras/rudens sezonai.Tos bioloģiski izaudzēt ir grūti,nepredentēju uz bioloģisko kāpostu audzētājas slavu.Daudz ko audzēju intereses pēc.
      Negatīvie komentāri mani iedvesmo,tāpēc šogad audzēšu vairāk ,pielietošu citu audzēšanas tehnoloģiju.Ar laiku pierādīšu,ka var izaudzēt labu kāpostu ražu bez ķimijas.Lai visiem veicas

  5. Daudzus gadus audzēju kāpostus,pelni neder,izmantoju Fastaku.Ja vasara ir karsta,grūti izaudzēt kāpostus.Bez kāpostu balteņa,tos ēd arī gliemeži.

  6. Pelnu,Nātru un kas tik vēl ne!Fuflo!

  7. Tā ir cilvēku muļķošana, pret kāpostu balteni nekādi pelni nelīdz, bildē redzamie kāposti 100% apstrādāti ar augu aizsardzības līdzekļiem un tas nav nekāds bio.

  8. Kapitāls sviests ar to bioloģisko tanti!

Draugiem Facebook Twitter Google+