Bioloģiskie kartupeļi cietes ražošanai 0
Tirgus niša bioloģiskai kartupeļu cietei ir atrasta, tagad vajag nodrošināt stabilus izejvielas apjomus. Tam nepieciešamas gan zināšanas, gan piemērotas šķirnes. Lai to nodrošinātu, šogad tika veikts šķirņu salīdzinājums industriālos apstākļos.
Gan pasaulē, gan Latvijā pieaug interese par bioloģiski audzētu pārtiku. Bioloģiski audzēti produkti arvien vairāk tiek arī pārstrādāti, tādējādi radot pievienoto vērtību. Viens no pārstrādes veidiem ir kartupeļu cietes ražošana no bioloģiski audzētiem kartupeļiem.
Bioloģiskais ražošanas process ir pilnībā atdalīts no konvencionālās ražošanas, tādējādi nodrošinot arī galaproduktu ar bioloģisku sertifikātu. Kartupeļu cietei ir divi bioloģiski sertifikāti – ES un USDA. Tirgus niša produktam ir atrasta, vajadzīgi stabili izejvielas apjomi. Tam nepieciešamas gan zināšanas, gan piemērotas šķirnes. Lai to nodrošinātu, SIA Aloja–Starkelsen un biedrība Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienība projekta Baltic Potato for the World Market ietvaros pasūtīja SIA Ekotri šķirņu salīdzinājumu industriālos apstākļos.
Izmēģinājums tika veikts ar trīs izplatītākajām cietes kartupeļu šķirnēm, ko izmanto bioloģiskie lauksaimnieki. Kopējā platība 2,8 ha. Visam stādmateriālam tika veikta bumbuļu iedzīvināšana, lietota vienota agrotehnika. Katra šķirne stādīta četros variantos: sēklas materiāls apstrādāts ar mikroorganismu šķīdumu, ar šķidro trihodermīnu, ar vermikomposta šķīdumu un kontrole bez apstrādes. Atsevišķi stādīja šķirņu salīdzinājumu ar 20 šķirnēm, 50 bumbuļus no katras šķirnes, ‘Kuras’ stādīja divas sēklu frakcijas: līdz 35 mm un 35–55 mm.
Industriālajā izmēģinājumā stādīja ‘Maret’ (Jegeva, Igaunija), ‘Zuzanna’ (Europlant, Vācija), ‘Kuras’ (Agrico, Nīderlande).
Izturība pret lakstu puvi
Vasarā reizi nedēļā vagoja un ecēja, kamēr tas bija iespējams. Tā kā priekšaugs bija zāliens, vasaras otrajā pusē parādījās vārpata. Lauks atradās meža ielokā un tāpēc gar meža malu bija labvēlīgs mikroklimats lakstu puves attīstībai. Tādējādi varēja redzēt šķirņu rezistenci pret kartupeļu lakstu puvi. Visieņēmīgākā ir agrā šķirne ‘Maret’, visizturīgākā ‘Kuras’.
Cietes raža visaugstākā ir šķirnei ‘Kuras’. Lai gan ‘Maret’ ir agra šķirne, pēc rezultātiem var secināt, ka gan ražas, gan cietes daudzumu ir samazinājusi lakstu puves infekcija.
Analizējot iegūtos rezultātus, nevar secināt, ka kāds no sēklas apstrādes variantiem būtu devis īpašu efektu. Nebija novērota ilgāka noturība pret lakstu puvi, un arī analīžu rezultāti neuzrāda būtiskas izmaiņas ne ražas, ne cietes daudzuma rādītājos. Vērtējot gan šķirņu salīdzinājumus, gan industriālo izmēģinājumu, vislielāko cietes ražu dod ‘Kuras’, ‘Zuzanna’ un ‘Magnat’.
Kura šķirne labāka?
Šķirņu salīdzināšanas izmēģinājumos salīdzināja gan jau ražošanas stādījumos lietotās, gan jaunas šķirnes no Priekuļu Laukaugu selekcijas institūta, Jegevas augu selekcijas institūta (Igaunija), Europlant, Agriko, Norikas (Vācija).
Viss izmēģinājums stādīts 19. maijā un novākts 9. septembrī.
Vairākām šķirnēm bija ļoti maza raža, ko būtiski ietekmējis agrofons (piekalnītē sausuma ietekmē laksti novīta, augšana apstājās un tāpēc arī ražas tikpat kā nebija).
Nākamajā gadā turpināsim izmēģinājumus, lai salīdzinātu un vērtētu perspektīvākas šķirnes vietējos apstākļos, kā arī dažādu bioloģisku mēslošanas un augu aizsardzības līdzekļu ietekmi uz ražu un augu veselību.
Raksts publicēts žurnālā ” Agro Tops”.
