Bioloģisko kartupeļu lauku mēslos ar kartupeļiem 0
SIA “Aloja-Starkelsen” speciālisti sadarbībā ar zinātniekiem sāk bioloģisko mēslošanas un augu aizsardzības līdzekļu ražošanu no bioloģiski audzētu kartupeļu atliekām un biohumusa.
Patlaban ar Eiropas fondu atbalstīta projekta jaunas darbības attīstībai saņemtajiem 100 tūkstošiem eiro tiek rekonstruēta “Aloja-Starkelsen” teritorijā esoša ēka un meklētas iekārtas.
Uzņēmuma vadītājs Jānis Garančs pastāstīja, ka jaunais produkts tēlaini nosaucams par uztura bagātinātāju augiem: “Mēslojumu var deklarēt gan kā bioloģisku, jo to ražos tikai no bioloģiski audzētu kartupeļu atlikuma, gan kā no dabiskām izejvielām iegūtu, jo procesā tiek izmantots arī biohumuss, ko, apēdot kartupeļu gremzdus, saražo Kalifornijas sarkanās sliekas. Gremzdus tiešā veidā nevar pārstrādāt, bet šūnsulu apstrādās rūpnieciski. Slieku darbiņš jau ir uzkrāts diezgan lielā daudzumā, un biohumuss tiks atbilstoši fizikāli apstrādāts, lai mēslojumu var izmantot industriāli lielos apjomos bioloģiski sertificētos laukos.”
Bioloģisko kartupeļu audzētāji bieži ir uzsvēruši, ka tieši mēslošanas līdzekļi ir procesa dārgākais posms. Tagad problēma mazināsies, jo rūpnīca jau ieviesto ciklu – audzētāju nodrošināšanu ar kartupeļu sēklu un produkcijas realizāciju – papildinās ar mēslojuma piegādi.
“Mēs labi pārzinām gan zemnieku ieņēmumus, gan izdevumus, tādēļ pretimnākšana ir vajadzīga,” uzsvēra J. Garančs. “Arī rūpnīcas mērķis ir palielināt bioloģisko kartupeļu ražību, reizē nodrošinot zemniekiem lielākus ieņēmumus un rūpnīcai kā cietes ražotājai stabilākas un apjomīgākas piegādes. Mēs patlaban esam otrais lielākais bioloģiskās cietes ražotājs pasaulē, un tāda pozīcija ir jānotur.”
Tā kā bioloģisko augu aizsardzības un mēslošanas līdzekļu piedāvājums tirgū ir diezgan niecīgs, “Aloja-Starkelsen” apsvērta iespēja ar laiku produkciju piedāvāt arī mazdārziņu un nelielo siltumnīcu īpašniekiem. Nākotnē varētu izvērsties pat eksports. Interese par jauno produktu jau radusies cietes rūpnīcas mātes uzņēmumam “Lyckeby Culinar” Zviedrijā, tiek pētītas iespējas citās valstīs, un ir reālas prognozes, ka gada vai divu gadu laikā tur izveidosies stabils Latvijā ražotu bioloģisko mēslošanas līdzekļu tirgus.
