Biologs brīdina: Latvija tomēr nav zaļa 0
“Lai cik bieži mēs ikdienā dzirdētu frāzes par to, cik Latvija ir zaļa, jāatzīst, ka tā nav zaļa dabas daudzveidības ziņā un strauji zaudē izcilākās dabas vērtības,” uzskata biologs un Latvijas Dabas fonda (LDF) pārstāvis Viesturs Lārmanis.
LDF publicētajā ziņojumā Eiropas Komisijai par dabas stāvokli Latvijā konstatēts, ka no kopumā 57 īpaši aizsargājamām dzīvotnēm 49 (86%) atrodas nelabvēlīgā stāvoklī un 47% stāvoklis turpina pasliktināties, kā arī reģistrēta viena izmirusi dzīvnieku suga. Pirmo reizi oficiālos dokumentos fiksēts, ka Latvijā pilnībā izmirusi lidvāveres populācija.
“Lidvāverei vajag meža masīvu ar aptuveni 80 gadu veciem apšu kokiem, kuros ir dobumi. Latvijā apses ciršanas vecums komerciālajos mežos ir aptuveni 40 gadi,” norāda V. Lārmanis, piebilstot, ka Latvija ir starp tām Eiropas valstīm, kurās pēdējos gados meži tiek izcirsti visstraujāk.
Jaunākais LDF ziņojums sastādīts ar precīzākām metodēm nekā 2007. gadā tapušais un vēsta, ka situācija ir ievērojami sliktāka, nekā gaidīts. Sliktākais stāvoklis ir meža dzīvotnēm, bet labākais iežu atsegumiem – klintīm, alām, jūras stāvkrastiem. Ap 60% īpaši aizsargājamo sugu stāvoklis ir vērtējams kā slikts, ļoti apdraudēti dabiskie zālāji (pļavas un ganības), kas pirms nepilna gadsimta aizņēma ap 30% Latvijas teritorijas.
2007. gada ziņojuma brīdī tie bija zināmi vairs tikai 0,3% apmērā, un tagad 60 – 80% jau tā niecīgā zālāju apjoma ir izzušanas stadijā. Lārmanis pārliecināts – ja mūsu paaudze tuvāko 10 – 20 gadu laikā šo vērtību nenosargās, tā izzudīs. Tomēr LDF priecājas, ka pirmo reizi valsts pārvalde publiski atzīst, ka situācija ir slikta.
Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) direktore Sandra Bērziņa norāda, ka vispirms jāanalizē rezultāti. Viņa arī uzsver sabiedrības izglītošanas un līdzdalības lomu. Galvenais uzdevums esot salāgot lauksaimniecības, uzņēmējdarbības un vides intereses.
Viedokļi
Tomass Kotovičs, “Latvijas Valsts meži” (“LVM”) pārstāvis: “Valsts mežos kopš LVM dibināšanas katru gadu koksnes krājas apjoms ir pieaudzis, un tas nav tikai mūsu pašu viedoklis, bet arī zinātnieku izpētīts. Aptuveni piektā daļa no valsts mežiem tiek apsaimniekota ar galveno mērķi aizsargāt un vairot bioloģisko daudzveidību.”
Arnis Muižnieks, Mežu īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs: “Latvijas mežu platības kopš pagājušā gadsimta ir dubultojušās. Ja salīdzinām mūsu likumdošanu par to, ko drīkst vai nedrīkst darīt mežā, ar citām Eiropas valstīm, vairākas lietas, kas citviet ir brīvprātīga apņemšanās, mums iestrādātas likumā kā obligāta prasība.”
Juris Lazdiņš, Zemnieku Saeimas priekšsēdētājs: “Gribētos redzēt zinātnisko pamatojumu LDF sniegtajiem faktiem. Nedomāju, ka lauksaimnieki vai mežkopji dara ko sliktu Latvijas dabai. Latvija ir zaļa. Tās kopējā platība ir vairāk nekā seši miljoni ha, no kuriem 1,6 miljoni apstrādāti, divi miljoni – potenciāli lauksaimniecībā izmantojamā zeme. Bet četri miljoni, no kuriem vairāk nekā puse ir meži, paliek neskarti. Pēdējo gadu laikā konstatējam, ka vairākas zivju un dzīvnieku sugas atgriezušās vietās, kur tās padomju laikā bija iznīcinātas.”
