Bioloģisko medu vedīs pasaulē. Ciemos pie biteniekiem Mētrienas “Priežukalnā” 3
Bioloģiskās z/s “Priežukalns” saimnieks Andrejs Briedis savu saimniecību Mētrienas pagastā izveidojis pirms astoņiem gadiem, kad iegādājies zemi Teiču rezervāta apkārtnē. Andrejs ir dzimis rīdzinieks, pabeidzis Ogres Meža tehnikumu, ieguvis ekonomista izglītību Latvijas Lauksaimniecības universitātē. Pāris vasaras palīdzējis vienam latviešu biškopim ASV, gūstot pasaules elpu un iepazīstot industriālo biškopību.
Savā saimniecībā sācis ar sešām bišu saimēm, tās visas labi pārziemojušas un pamazām saimju skaits audzis. Lai gan sākotnēji plāni bija straujāk palielināt to daudzumu, dzīve ieviesa korekcijas, jo “kad sāk no nulles, tabulās viss izskatās rožaināk, bet dzīvē tā nenotiek”. Biškopība apgūta pašmācības ceļā kā hobijs, bet ar domu, ka tas ar laiku varētu kļūt par galveno ienākumu avotu un tagad jau vairākus gadus tas ir izdevies. Andrejs nenoliedz, ka svarīgs ir arī Eiropas atbalsts, kas veido aptuveni 25 – 30% no kopējiem ieņēmumiem. Ja tā nebūtu, saimniekot būtu grūtāk.
Šobrīd saimniecībā ir 80 ražojošās saimes un ap 20 rezerves saimītes, ja kāda pa ziemu aiziet bojā, lai var likt vietā. Bites varot savairot diezgan ātri, bet jāskatās, kā tas iet kopā ar medus ražošanu. Ir bijuši gadi, kad ziemas laikā nokrīt vairāk nekā puse saimju, un tad nākamajā sezonā saražotā medus daudzums ir neliels.
Ar saules paneļiem
Vai ar bitēm var nopelnīt iztikai? Vai ir rentabli nodarboties ar medus ražošanu? “Ar jaunu džipu apkārt nebraukāju, dzīvojam samērā pieticīgi, bet mums pietiek,” tā biškopis.
Saimniecībā nav “valsts” elektrības, bet ierīkoti saules paneļi. “No pavasara līdz rudenim mums enerģijas pietiek un pat paliek pāri. Saražotās saules enerģijas mums pietiek sadzīves vajadzībām un visam ražošanas procesam – putekšņu kaltēšanai, medus sviedes darbināšanai, inventāra remontdarbiem. Sākumā bija četri saules paneļi, tagad jau ir 12. Kopā sistēmas jauda ir 1,2 kW. Optimālos apstākļos – saulainā vasaras – dienā var saražot 7 kWh enerģijas,” stāsta Andrejs. Ja kādu dienu saule slēpusies aiz mākoņiem, tad gan ir jādomā, ko un cik daudz var lietot.
Izvērtējot izmaksu pozīcijas, redzams, ka “Priežukalnā” vislielākie ir transporta izdevumi. Divas bišu dravas atrodas uz robežas ar Teiču rezervātu, vēl pāris Beļavas pusē Ļaudonas pagastā, tāpēc daudz jāizmanto transports un vidēji degvielai gada laikā saimniecībai ir jātērē aptuveni divi tūkstoši eiro. Veterināro izmaksu saimniecībā praktiski nav, jo Latvijas Biškopības biedrība piešķir bišu ērču apstrādes līdzekļus bez maksas. Tas ir preparāts no dabiskām vielām, ko var izmantot bioloģiskajā lauksaimniecībā. Bišu mātes saimnieks audzē pats, tikai reizēm iepērkot kādu īpašāku ģenētisko materiālu. Dārgāka ir bišu piebarošana, jo bioloģiskajā saimniekošanā sīrups un cukurs ir trīs reizes dārgāks. Vidēji piebarošana vienai saimei izmanto 5 – 6 kg cukura.
Bioloģiskajā saimniecībā drīkst izmantot savā ražotnē iegūto vasku vai – ja tā pietrūkst – jāiepērk bioloģiski ražots vasks, kas veikalā var būt pat divas reizes dārgāks par parasto. “Priežukalna” saimnieks vasku nepārdod, bet tas viss tiek jaunajām saimēm un ražošanas vajadzībām. Ziedputekšņi tiek vākti tikai no saimēm, kas atrodas pie dravas mājas, jo šis darbs jāveic katru dienu. Iespējams, ka ziedputekšņu vākšana tiks paplašināta, jo pieprasījums pēc tiem ir samērā labs. Propolisu un bišu maizi Andrejs gan pārdod lielākoties saviem tiešajiem klientiem.
Biškopība ir rentabla, bet ne pirmajos saimniekošanas gados, rezumē bitenieks. Salīdzinājumā, piemēram, ar piena lopkopību izmaksas un sākotnējie ieguldījumi nav tik lieli, bet jārēķinās, ka noteikts finansējums būs vajadzīgs. Bišu strops varētu maksāt līdz 100 eiro, arī medus iegūšanai nepieciešams inventārs.
