Mobilā versija
+1.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
17. decembris, 2014
Drukāt

BIOR veicina akvakultūras attīstību

Foto-LETAFoto-LETA

Vimbu mazuļi.

Viens no lielākajiem “Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR”” (BIOR) ieguldījumiem akvakultūras un zivkopības attīstībā Latvijā ir zivju resursu mākslīgās atražošanas pamatnostādņu īstenošana zivju resursu atražošanai – zivju mazuļu audzēšana un ielaišana dabiskajās ūdenstilpēs.

BIOR Latvijas publiskajās ūdenstilpēs izlaiž vairāk nekā 80% no kopējā pamatnostādņu ietvaros atražoto zivju mazuļu un kāpuru skaita, skaidro BIOR komunikācijas speciāliste Ligita Brodiņa. Kopš 2014. gada tika piešķirti līdzekļi zivju resursu atražošanas efektivitātes izvērtējumam, kas tiek veikts BIOR ZRPD Akvakultūras un ihtiopatoloģijas nodaļā. Šā finansējuma ietvaros tiek veikts zivju fizioloģiskā stāvokļa izvērtējums, lai noteiktu piemērotāko izlaišanas laiku, tāpat ir sākti saldūdens zivju sugu migrācijas, izdzīvošanas un augšanas tempa pētījumi pēc to izlaišanas dabiskajās ūdenstilpēs. Turpinās arī anadromo zivju sugu migrācijas un augšanas pētījumi. BIOR sadarbojas ar privātajiem akvakultūras uzņēmumiem, veicot to pasūtītos pētījumus, kā arī strādā pie jaunu sugu ieviešanas akvakultūrā. BIOR akvakultūras un ihtiopatoloģijas nodaļā un zivaudzētavās strādā pētnieki un speciālisti ar vairāk nekā 30 gadu darba pieredzi, kuri ikdienā savu iespēju robežās sniedz konsultācijas ikvienam interesentam par tādiem jautājumiem kā, piemēram, ūdens ekoloģiskā kvalitāte, zivju slimības, to ārstēšana un zivju audzēšana.

BIOR pamatdarbība neparedz akvakultūras speciālistu sagatavošanu, tomēr sadarbībā ar Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) mūžizglītības centru BIOR nodrošina praktiskās apmācības interesentiem, kuri apgūst profesionālās pilnveides programmu “Akvakultūra”. Tāpat BIOR akvakultūras un ihtiopatoloģijas nodaļas pētnieki vada skolēnu un studentu zinātniskos darbus, kā arī bakalaura, maģistra un doktorantūras darbus, veicot pētījumus un popularizējot zivsaimniecību.

BIOR ir sācis projekta “”BIOR” zivaudzētavas “Tome” Zivju audzēšanas, pētniecības un izglītības centrs” īstenošanu. Zivju audzēšanas, pētniecības un izglītības centrs iecerēts kā zivju vaislas materiāla banka un akvakultūras pētniecības un izglītības centrs. Tas nodrošinās Latvijas zivju audzētājus ar kvalitatīvi audzētiem zivju mazuļiem, kuru ieguve Latvijā ir ierobežota un kalpos par akvakultūras izglītības centru, piedāvājot studentiem un nozares speciālistiem gūt praktisku pieredzi un zināšanas zivju audzēšanā un to tehnoloģijās un labajā praksē. Šobrīd šādas zināšanas iegūt ir sarežģīts uzdevums. Bet eksperimentāla laboratorija kalpotu kā bāze praksē lietojamiem zinātniskiem pētījumiem, kas ļautu sekmēt akvakultūras izaugsmi un palīdzētu risināt aktuālus nozares jautājumus, 
t. sk. jauno akvakultūras speciālistu sagatavošanu.

Zivkopības speciālistu skaita pakāpeniska sarukšana notika 90. gadu sākumā, skaidro Ligita Brodiņa. Pēc darba zaudēšanas kolhozos un sovhozos daudzi zivkopības speciālisti pārkvalificējās un sāka strādāt citās profesijās, taču jauni speciālisti netika gatavoti. 21. gs. sākuma gados, parādoties Eiropas Savienības finansējumam, sākās akvakultūras nozares izaugsme, tomēr 90. gadu vidū piedzīvotā plaisa nozares attīstībā ir galvenais iemesls, kādēļ vērojams zivju audzēšanas speciālistu trūkums. Šis jautājums gan aktīvi tiek risināts.

Topošajiem un praktizējošiem speciālistiem ir dota iespēja LLU mūžizglītības centrā apgūt profesionālās pilnveides programmu “Akvakultūra”, kuras pasniedzēji ir labākie speciālisti no BIOR, LLU, Latvijas Universitātes un privātām zivaudzētavām. Šīs programmas ietvaros speciālistiem ir iespēja divas nedēļas gūt prak­stiskas iemaņas BIOR zivaudzētavās. Nozares turpmākai attīstībai būtu noderīgi pieredzes apmaiņas braucieni, izglītojoši semināri un apmācības, kā arī kvalitatīva nozares literatūra un informatīvie materiāli. To sekmētu arī vienota informatīvā platforma, kurā zivju audzētāji varētu diskutēt par aktuālajiem jautājumiem, apmainīties viedokļiem un dalīties pieredzē.

Jāveido sistēma, lai jaunais cilvēks, pabeidzot pamatskolu, vidusskolu, varētu uzzināt par izglītības iespējām dažādās jomās, tai skaitā akvakultūras nozarē, varētu iegūt nepieciešamo darba praksi un pieredzi, gūstot zināšanas no pašreizējiem jomas speciālistiem, uzsver Ligita Brodiņa. Ir jāveicina zināšanu pārnese šajā jomā. Svarīga nozīme ir arī valsts lomai šīs nozares attīstības sekmēšanā, veicinot citu valstu pieredzes pārņemšanu un ieviešanu.

Pievienot komentāru

Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+