Uncategorized

Izsmidzināta ķīmija vēja varā; trāpa arī biosaimniekiem 16


“Šopavasar kaimiņš Valdis Zariņš savus laukus 12 dienas migloja – smaka bija tāda, ka es pat nesajutu, ka ievas jau noziedējušas,” savu pieredzi stāsta Vaidavas pagasta “Silkalnu” saimniece, ārstniecības augu audzētāja Zeltīte Kaviere. Visu šo laiku viņa jutusies ļoti slikti, nav varējusi gulēt. Pie robežas kaimiņa ziemāju laukam iestādījusi dievkociņus un topinambūrus – kamēr augi izskatās labi, ir cerība, ka ķīmija uz viņas lauka nav nonākusi, tiesa, analīzes nav taisītas, tā ka tas ir tikai pieņēmums. Z. Kavieres aicinājums konvencionālajiem zemniekiem – nestiept miglošanu garumā!
“Šopavasar kaimiņš Valdis Zariņš savus laukus 12 dienas migloja – smaka bija tāda, ka es pat nesajutu, ka ievas jau noziedējušas,” savu pieredzi stāsta Vaidavas pagasta “Silkalnu” saimniece, ārstniecības augu audzētāja Zeltīte Kaviere. Visu šo laiku viņa jutusies ļoti slikti, nav varējusi gulēt. Pie robežas kaimiņa ziemāju laukam iestādījusi dievkociņus un topinambūrus – kamēr augi izskatās labi, ir cerība, ka ķīmija uz viņas lauka nav nonākusi, tiesa, analīzes nav taisītas, tā ka tas ir tikai pieņēmums. Z. Kavieres aicinājums konvencionālajiem zemniekiem – nestiept miglošanu garumā!
Foto – Ilze Pētersone

Indīgie pārsteigumi

Tikai nupat bioloģiskās saimniecības īpašniece Zemgales pusē (vārdu lūdza nepubliskot) uzzināja, kādu sodu dabūjis kaimiņš par viņas pļavas indēšanu šajā pavasarī. Kā 12. aprīlī nolaidis pa saviem laukiem augšanas regulatoru, tā vējš uzcēlis tik pamatīgu miglas mākoni, ka atlicis vien sūtīt ziņu Vides SOS. Analīzes uzrādījušas, ka izsmidzinātā viela trāpījusi arī bioloģiskās saimniecības pļavai.

“Šādu gadījumu ir daudz,” apgalvo Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs un saimniecības “Salenieki” zemnieks Gustavs Norkārklis. Tikai ar vainīgā pieķeršanu pie rokas neesot tik vienkārši – ej nu novaktē konvencionāļa lauku miglošanas grafiku! Organizācija vēlas sniegt priekšlikumus likuma grozījumiem, lai pasargātu bioloģiskos zemniekus no indīgiem pārsteigumiem.

Nākamais solis – biosertifikāta atņemšana un bankrots

“Mani aizkaitināja, ka konvencionālie saimnieki tik stāsta, ka nekas slikts nenotiek, noteikumus viņi ievēro un pesticīdi paliek vienīgi viņu laukā,” savu lēmumu paziņot Vides SOS par kaimiņa sparīgo miglošanu paskaidro Zemgales saimniece. Pēdējos gados arī daudzi paziņas, kas nenodarbojas ar bioloģisko zemkopību, viņai zvanot un vaicājot – kā rīkoties – nāburgs miglo laukus, bet vējš visas indes pūš uz viņu māju. Neko daudz jau nevarot izdarīt – augu aizsardzības līdzekļu lietošanas noteikumi nosaka, ka sējumus un stādījumus drīkst apsmidzināt, ja vēja ātrums nepārsniedz četrus metrus sekundē. Miglot atļauts arī pūtienā līdz astoņiem metriem sekundē, ja smidzinātājs aprīkots ar rūpnieciski komplektētām palīgierīcēm, kas mazina tā ietekmi uz smidzinājumu, nodrošinot tā nokļūšanu tikai uz paredzētās apstrādājamās virsmas.

Pieredze parādījusi, ka Vides SOS aplikācija darbojas – nākamajā dienā pēc sūdzības nosūtīšanas Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) ļaudis bijuši klāt, ziņojuši, ka kaimiņš smidzinājis augšanas regulatoru, pārkāpumu ar vēja ātruma ievērošanu neesot, un paņēmuši augu paraugu no biozemnieces zālāja lauka. Par rezultātiem uzzinājusi nevis, kā pienāktos, no VAAD, bet pēc vairākām nedēļām – no bioloģiskās lauksaimniecības sertifikācijas institūcijas “Vides kvalitāte”. Laboratorisko testu rezultāti uzrādījuši augšanas regulatora “Cycocel 750” pēdas. Sekoja sankcijas – konkrētajam laukam atņemts bioloģiskās lauksaimniecības sertifikāts un noteikts pirmā pārejas gada statuss. Saimniece teic, ka nepatikšanas varēja būt vēl lielākas, ja laukā būtu produkcija, kuru “pa tiešo tirgotu”, taču tā sagadījies, ka pirmais pļāvums atstāts sapūšanai un govīm dots tikai nākamais ataudzējums. “Tagad jūtamies kā zem Dāmokla zobena – ja šāds gadījums atkārtosies, nākamais solis būs sertifikāta atņemšana visai saimniecībai un bankrots uz līdzenas vietas.” Kā nupat noskaidrojies, kaimiņam, kuru vietējie ļaudis saucot par dāni, VAAD uzlicis sodu – 150 eiro.

Kur draudi, tur – buferjoslas

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Bioloģisko lauksaimnieku asociācijas vadītājs zemnieks G. Norkārklis, līdzīgi kā daudzi viņa kolēģi, savā saimniecībā, kur tā robežojas ar konvencionāļu apdraudošām teritorijām, veido vairāku metru platas buferjoslas. “Graudus, kas izauguši šajā joslā, nokuļu pēdējos un atstāju nākamgad sēklas materiālam, jo risks ir pārāk liels. Ja produkciju sūtām, piemēram, uz Vāciju vai ASV, tur ir tik smalkas laboratorijas, ka atradīs jebkuru piesārņojumu,” viņš skaidro. Pagaidām tas ir vienkāršāk un drošāk nekā tiesāties ar kaimiņu par nodarīto skādi. Aicinājumi konvencionālajiem zemniekiem, apstrādājot laukus ar ķimikālijām, ievērot drošības joslas pašu teritorijā parasti beidzas ar jautājumu – kas mums segs zaudējumus?

Eiropas Savienība bioloģisko saimniecību pasargāšanu no kaimiņu indēm atstājusi katras dalībvalsts rokās. Tikai godīgi būtu, ja drošības joslas ievērotu konvencionālie zemnieki, taču Latvijā sanāk ačgārni – zaudējumus nākas ciest tiem, kas nepiesārņo vidi. Sarunās ar Zemkopības ministriju tā tāpat kā VAAD apgalvojot – kontrole rāda, ka problēmu nav. “Ja katrs sāks riktīgi sekot līdzi, ko kaimiņš dara ar viņa lauku, situācija būs cita,” spriež Norkārklis.

Biozemnieki nav karotāji – līdzšinējie asociācijas aicinājumi būt modriem un ziņot par pārkāpumiem lielu atsaucību nav guvuši. Tomēr vadība ir gatava aicināt likumdevēju veikt grozījumus Aizsargjoslu likumā un noteikt, ka augu aizsardzības un mēslošanas līdzekļus nedrīkst lietot līdzās bioloģiskajiem laukiem, arī sabiedriskām ēkām, skolām, bērnudārziem, privātmājām. “Var diskutēt par metriem un kā to īstenot, bet tas ir pirmais, kas būtu jādara,” norāda asociācijas vadītājs.

Pētījums

Bioloģiskās saimniecības ASV ražībā tuvojas konvencionālajām 

Pirms pāris gadiem publiskotais Kalifornijas universitātes Bērklijā pētījums atklāja, ka bioloģiskās lauksaimniecības raža ir par 19,2% mazāka nekā industriālās. Zinātnieki atzina, ka starpība nav tik liela, kā iepriekš domāts, un to vēl var samazināt, liekot lietā atbilstošas metodes. Viņi izcēla divas lauksaimniecības prakses – vairāku kultūraugu audzēšanu vienā laukā un kultūraugu maiņu, kas ražas starpību varētu sarucināt vēl par 8 vai 9%. Raža esot atkarīga arī no kultūrauga – nav būtiskas atšķirības ražas apjomā starp bioloģiski un industriāli audzētiem pākšaugiem – pupiņām, lēcām, zirņiem.

Saistītie raksti

Viena no pētījuma autorēm profesore Klēra Krēmena norādīja, ka bioloģiskajai saimniekošanai jāpievērš uzmanība vairāk, jo tā ir videi draudzīga. Turpretī ražas palielināšana ar sintētiskajiem mēslošanas līdzekļiem samazinās. “Lai izskaustu badu pasaulē, nepieciešams palielināt piekļuvi pārtikai, nevis tikai palielināt ražošanas apjomus,” zinātniece uzsvēra.

Latvijā bioloģisko saimniecību skaits pieaug – šogad līdz 1. maijam bioloģiskās sertifikācijas institūcijas “Vides kvalitāte” un “Sertifikācijas un testēšanas centrs” saņēmušas vairāk nekā 700 pieteikumus no lauksaimniekiem, kuri vēlas iegūt bioloģisko sertifikātu. Patlaban mūsu valstī reģistrētas 3500 bioloģiskās zemnieku saimniecības.

Izmantota Kalifornijas universitātes Bērklijā un www.biologiski.lv informācija

LA.lv