Mobilā versija
+1.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
18. augusts, 2016
Drukāt

Izsmidzināta ķīmija vēja varā; trāpa arī biosaimniekiem (10)

Foto - Ilze PētersoneFoto - Ilze Pētersone

Indīgie pārsteigumi

Tikai nupat bioloģiskās saimniecības īpašniece Zemgales pusē (vārdu lūdza nepubliskot) uzzināja, kādu sodu dabūjis kaimiņš par viņas pļavas indēšanu šajā pavasarī. Kā 12. aprīlī nolaidis pa saviem laukiem augšanas regulatoru, tā vējš uzcēlis tik pamatīgu miglas mākoni, ka atlicis vien sūtīt ziņu Vides SOS. Analīzes uzrādījušas, ka izsmidzinātā viela trāpījusi arī bioloģiskās saimniecības pļavai.

“Šādu gadījumu ir daudz,” apgalvo Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs un saimniecības “Salenieki” zemnieks Gustavs Norkārklis. Tikai ar vainīgā pieķeršanu pie rokas neesot tik vienkārši – ej nu novaktē konvencionāļa lauku miglošanas grafiku! Organizācija vēlas sniegt priekšlikumus likuma grozījumiem, lai pasargātu bioloģiskos zemniekus no indīgiem pārsteigumiem.

Nākamais solis – biosertifikāta atņemšana un bankrots

“Mani aizkaitināja, ka konvencionālie saimnieki tik stāsta, ka nekas slikts nenotiek, noteikumus viņi ievēro un pesticīdi paliek vienīgi viņu laukā,” savu lēmumu paziņot Vides SOS par kaimiņa sparīgo miglošanu paskaidro Zemgales saimniece. Pēdējos gados arī daudzi paziņas, kas nenodarbojas ar bioloģisko zemkopību, viņai zvanot un vaicājot – kā rīkoties – nāburgs miglo laukus, bet vējš visas indes pūš uz viņu māju. Neko daudz jau nevarot izdarīt – augu aizsardzības līdzekļu lietošanas noteikumi nosaka, ka sējumus un stādījumus drīkst apsmidzināt, ja vēja ātrums nepārsniedz četrus metrus sekundē. Miglot atļauts arī pūtienā līdz astoņiem metriem sekundē, ja smidzinātājs aprīkots ar rūpnieciski komplektētām palīgierīcēm, kas mazina tā ietekmi uz smidzinājumu, nodrošinot tā nokļūšanu tikai uz paredzētās apstrādājamās virsmas.

Pieredze parādījusi, ka Vides SOS aplikācija darbojas – nākamajā dienā pēc sūdzības nosūtīšanas Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) ļaudis bijuši klāt, ziņojuši, ka kaimiņš smidzinājis augšanas regulatoru, pārkāpumu ar vēja ātruma ievērošanu neesot, un paņēmuši augu paraugu no biozemnieces zālāja lauka. Par rezultātiem uzzinājusi nevis, kā pienāktos, no VAAD, bet pēc vairākām nedēļām – no bioloģiskās lauksaimniecības sertifikācijas institūcijas “Vides kvalitāte”. Laboratorisko testu rezultāti uzrādījuši augšanas regulatora “Cycocel 750” pēdas. Sekoja sankcijas – konkrētajam laukam atņemts bioloģiskās lauksaimniecības sertifikāts un noteikts pirmā pārejas gada statuss. Saimniece teic, ka nepatikšanas varēja būt vēl lielākas, ja laukā būtu produkcija, kuru “pa tiešo tirgotu”, taču tā sagadījies, ka pirmais pļāvums atstāts sapūšanai un govīm dots tikai nākamais ataudzējums. “Tagad jūtamies kā zem Dāmokla zobena – ja šāds gadījums atkārtosies, nākamais solis būs sertifikāta atņemšana visai saimniecībai un bankrots uz līdzenas vietas.” Kā nupat noskaidrojies, kaimiņam, kuru vietējie ļaudis saucot par dāni, VAAD uzlicis sodu – 150 eiro.

Pievienot komentāru

Komentāri (10)

  1. jābrauc pavērot, kā šī ravē………smieklīgi

  2. nu gan stāsta pasaciņas nez kā viņi varēja noteikt labaratorijā ka lietots tieši Cikocels 750 ja latvijā reģistrēti vairāki augšanas regulatori ar vienādu darbīgo vielu, lab pieņemsim ka varēja atšķirt saistībā ar to ka ka dažādiem ražotājiem varētu atšķirties saucamās balastvielu piejaukums, bet tad tieši kur ražo konkrēto preperātu rūpnīcā , fasē arī citu preperātu citam izplatītājam ar citu nosaukumu nomainot tikai etiķeti uz kannas….tādējādi sanāk ka kārtējais populisms….ka labaratorija noteica, patiesībā augu aizsardzības dienes pajautāju kāds preperāts ticis lietots un tādējādi uzzināja nosaukumu tik un labaratorijā noteica tikai darbīgās vielas nosaukumu.

    • Nav jau rakstīts ka laboratorija noteica, bet uzrādīja lietotā preparāta pēdas kaimiņa laukā. Bet lietoto preparātu noskaidroja pie paša saimnieka, kas migloja. Bet izteiksmes forma jau nemaina lietas būtību, ka katra saimnieka lietotie preparāti nedrīkst nonākt uz kaimiņa lauka.

      • Vai varētu lūdzu man, lauku pāķim paskaidrot, kādu skādi zālājam nodara augšanas regulators? Cik atceros, tad Cikocels/Stabilāns tiek izmantots graudaugu stiebru garuma regulēšanai, bet uz “bioloģiskajām” usnēm, vībotnēm, balandām utt viņš nedarbojas. Viņš nedarbojas arī uz rapsi, kas ir zvēres radinieks. Tad par ko ir šūmēšanās?

        • Tev ir paverņījusies dzīvē vienreizēja iespēja,
          šo savu pantiņu ieborēt tiem klerkiem, kuri
          nedod bioloģisko sertifikātu tāpēc, ka atrada
          šos tavus “nekaitīgos” preparātus produkcijā !
          \
          Tā kā nespamo te, bet uz priekšu, uz jaunām
          darba uzvarām, citādi tevi sauks par irsēju !

        • Pirmkārt lopbarībai paredzētā zālājā aug arī stiebrzāles, kuru augšanu samazina augu augšanas regulators. Tātad samazina ražu. Otrkārt palasi AAL lietošanas instrukcijas, vai pēc miglošanas pa to lauku var tūlīt ganīt govis. Kāpēc govīm jāēd pesticīda atliekas, kāpēc kaimiņam zemniekam jāpārtrauc lopu ganīšana dēļ kaimiņa miglošanas.

        • Pirmkārt lopbarībai paredzētā zālājā aug arī stiebrzāles, kuru augšanu samazina augu augšanas regulators. Tātad samazina ražu. Otrkārt palasi AAL lietošanas instrukcijas, vai pēc miglošanas pa to lauku var tūlīt ganīt govis. Kāpēc govīm jāēd pesticīda atliekas, kāpēc kaimiņam zemniekam jāpārtrauc lopu ganīšana dēļ kaimiņa miglošanas.

  3. Svoloči

  4. Pilnīga Paradīze Atbildēt

    Nauda regulē likumus ,mainās valdība mainās arī likumi

  5. Toties Latvijā piekļuve saindētajai partikai brīva: maize, milti, putraimi, piens no ar saindēto barību barotajām govīm, gaļa no ar saindēto barību barotajām cūkām, liellopiem, sīklopiem, putniem, olas no ar saindēto barību barotajām vistām, pīlēm, zosīm…
    Stum tik ar abām rokām aiz abiem vaigiem !!
    Lai Lejputrija liktos pilnīgāka, pārbaudes laboratorijās negādā ne smalkas ne rupjas iekārtas analīzēm, tik piereģistrē tevi, lai varētu sodīt par to, ka esi griezies pārbaudīt.
    Pilnīga Paradīze !!!

Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+