Mobilā versija
-0.8°C
Meta, Sniedze
Piektdiena, 2. decembris, 2016
29. jūnijs, 2016
Drukāt

Biotopi – cinītis zem liela vezuma (3)

Foto - Andris EglītisFoto - Andris Eglītis

Biotopu inventarizācijas trūkums privātajos mežos ir kā izkapts, kas karājas virs meža nozares un visas Latvijas ekonomikas.

Visā pasaulē enerģētiskās koksnes patēriņš aug, jo cilvēki vēlas izmantot videi draudzīgus risinājumus – pāriet no fosilā kurināmā uz atjaunojamo. Tāpēc šķeldas ražotājiem ir liels potenciāls, jo šķelda ir lētākā izejviela industriāla apjoma enerģijas ražošanā. Tie, kas to ir sapratuši pirmie, iekaro tirgu, noslēdz liela apjoma izdevīgus piegādes līgumus.

Taču cilvēki vēlas pārliecināties, cik atjaunojami ir enerģētiskās koksnes resursi. Vai šī koksne iegūta ilgtspējīgā veidā, vai viss ir kārtībā ar tās piegādi, vai meži tiek apsaimniekoti ilgtspējīgi. Tāpēc uzņēmumi, kas patērē lielus enerģētiskās koksnes apjomus, jau gadiem meklē ceļu, kā šo ilgtspēju garantēt un pierādīt. Pagājušā gada pavasarī lielākie šķeldas uzpircēji nāca klajā ar gala versiju SBP (Ilgtspējīgas biomasas partnerības) standartam. Šis standarts ir milzīga problēma Latvijai, jo pieprasa, lai mežos būtu veikta biotopu inventarizācija un tie tiktu apsaimniekoti tā, kā to prasa likums. Valsts mežos tas ir izdarīts jau sen. Taču privātajos mežos šis darbs ir atlikts, jo tam vienmēr pietrūcis naudas. Didzis Palejs, Latvijas Biomasas asociācijas vadītājs, secina: “Mēs esam strupceļā, jo neatbilstam standartam, ko granulu ražotājiem pieprasa jau no pagājušā gada un tagad sāk prasīt arī šķeldas ražotājiem. Mēs varam mēģināt ieviest pagaidu risinājumus un pie tiem strādājam, taču tas neatrisina problēmu. Biotopu inventarizācija vajadzīga ļoti steidzami.”

D. Palejs uzsver, ka vilcināšanās šajā situācijā apdraud kokapstrādes konkurētspēju pasaules tirgos un līdz ar to visas Latvijas ekonomiku. D. Palejs: “Mēs esam pēdējais vagons vilcienā, jo strādājam ar ražošanas atlikumiem, tāpēc arī mums bija tik grūti iekustināt visu nozari. Bet jaunajā FSC sertifikāta standartā, ko izmanto ļoti daudzi kokapstrādes uzņēmumi, jau tuvākajā laikā šīs prasības būs iekšā. Tad šī izkapts karāsies virs galvas visai nozarei.”

Pēc meža datubāzes skenēšanas Latvijā privātajos mežos biotopi varētu aizņemt 8% teritorijas, bet pēc citu valstu pieredzes reāli tie ir kādi 2%.

D. Palejs: “Skaidrs, ka biotopi ir jāsargā, taču, pirms to sākt darīt, ir jābūt skaidram, pēc kādiem kritērijiem tie tiek meklēti. Ja cilvēkiem, kas tos dabā meklēs, nebūs skaidri noteikti kritēriji, tad parādās potenciāla iespēja korupcijai. Kritēriju skaidrība, pirms šis darbs tiek uzsākts – tas ir vitāli svarīgi. Un noteikti jādefinē, kas tiks vai netiks darīts ar to, kas tiks atrasts. Likumdošanas bāze būtu jāsakārto pirms tam. Jo tas tiešā veidā ietekmē Latvijas ekonomiku, tas ietekmē Latvijas dabu, tas ir valstiski svarīgs jautājums.”

Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode sola, ka iepirkumu inventarizācijas veicējiem izsludinās augustā, taču pie Eiropas finansējuma šiem darbiem varēs tikt tikai tad, kad arī Zemkopības ministrija akceptēs principus un metodiku, pēc kādas biotopi tiks meklēti. G. Strode uzsver, ka biotopu inventarizācija, kas notiks visā Latvijā, ir ļoti svarīga un to gaida ne tikai mežsaimnieki, bet arī lauksaimnieki, kūdras ieguvēji u. c., tāpēc meža īpašniekiem šajā rindā priekšrokas nebūšot. Biotopu meklēšana notiks visā Latvijā vienlaicīgi.

Tomēr D. Palejs brīdina: “Ja šis rezultāts tiks sapurgāts vai aizvilkts par tālu, nozare, tautsaimniecība zaudēs simtiem miljonu.”

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Vispirms vajag kārtību DAP mežos, Siguldā senlejā cērt visu laiku.

  2. Sakiet jau atklāti:
    vajag par ko nokāst naudu, tad nu muhļī visādus ieganstus.
    Vieglākais ir aplaupīt mazos privātīpašniekus, jo tie ir nostādīti beztiesiskā stāvoklī ar dažādajiem likumiem, noteikumiem, pavēlēm…
    Tūkstošhektārniekiem ir naudas lieliem kukuļiem, tie parasti tiek sveikā.

  3. Pašlaik Latvijā uzsākta kampaņa pret aizsargājamām dabas vētībām.
    Kokrūpnieku nekaunība, visatļautība un nesodāmība. Viņuprāt -putni jau nodokļus nemaksā.

Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr (5)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Pasaulē
Vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku. Vietējam maksā minimālo, viesim – vidējo algu! (22)Jau šobrīd vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku – šoferu, IT speciālistu, pārdevēju, pavāru
Draugiem Facebook Twitter Google+