Pasaulē
Eiropa

Bīskapu samits Vatikānā0


Čīles katoļu baznīcas priesteru seksuālās varmācības upuris Huans Karloss Kruss uzrunā žurnālistus Vatikānā, kur šodien sākas bīskapu samits pret seksuālo varmācību pret bērniem, ko pieļāvuši katoļu priesteri un piesegušas baznīcas amatpersonas.
Čīles katoļu baznīcas priesteru seksuālās varmācības upuris Huans Karloss Kruss uzrunā žurnālistus Vatikānā, kur šodien sākas bīskapu samits pret seksuālo varmācību pret bērniem, ko pieļāvuši katoļu priesteri un piesegušas baznīcas amatpersonas.
Foto: Vincenzo Pinto/AFP/SCANPIX/LETA

Pāvests Francisks uzaicinājis garīdzniekus no vairāk nekā simt bīskapu konferencēm pasaulē uz ārkārtas saietu Vatikānā, lai apspriestu, kā novērst seksuālo varmācību pret bērniem, ko pieļāvuši katoļu priesteri un piesegušas baznīcas amatpersonas.

Priesteriem jāizprot upuru ciešanas

Pasaules mediji atzīmē, ka bīskapu ārkārtas apspriedi, kas sākas šodien un ilgs četras dienas, pāvests Francisks ir sasaucis ar novēlošanos, jo katoļu priesteru pastrādātā seksuālā varmācība pret bērniem kļuvusi par globālu skandālu, ko vairs nevar noklusēt. Bīskapu samits pret seksuālo varmācību pret bērniem katoļu baznīcā liecina, ka Vatikāns beidzot ir atzinis šīs problēmas globālo apjomu, atzīmē ASV žurnāls “The Atlantic”.

Apsūdzības par katoļu priesteru seksuālo varmācību pret bērniem izteiktas Austrālijā, Īrijā, ASV, Čīlē, Vācijā un citviet, daudziem upuriem tikai pēc gadu desmitiem saņemoties publiski atzīt viņiem jaunībā nodarītās pārestības, kas atstājušas nedziedināmas psihiskas traumas.

Pagājušā gada decembrī pāvests Francisks lūdza katoļu bīskapu konferenču vadītājus katrā valstī personīgi tikties ar priesteru seksuālās varmācības upuriem, pirms doties uz februāra apspriedi Vatikānā. Viņaprāt, šīs personīgās tikšanās ir ļoti svarīgas, lai bīskapi pienācīgi izprastu upuru ciešanas un dziļo krīzi, ko baznīcā radījusi priesteru seksuālā varmācība pret bērniem.

Pirms bīskapu ārkārtas samita izziņošanas Vatikānā notika vairākas Kardinālu padomes, kas dod padomus pāvestam par baznīcas iekšējām reformām, apspriedes par priesteru seksuālo varmācību. Pēc skandālu virknes vairākās valstīs pret pāvestu pieauga spiediens izlēmīgi risināt šo problēmu. Pagājušā gada augustā zvērināto tiesa ASV Pensilvānijas štatā secināja, ka ASV katoļu baznīca ir noklusējusi 301 priestera pastrādāto seksuālo varmācību 70 gadu laikposmā.

Pāvests atzīst baznīcas klusēšanu

Pēc šīs informācijas publiskošanas pāvests Francisks retā vēstījumā 1,3 miljardiem pasaules katoļu atzina, ka baznīca ir “ilgi ignorējusi, noklusējusi vai apklusinājusi” varmācīgo priesteru upurus. Pērn jūlijā kardināla tituls tika atņemts Vašingtonas arhibīskapam Teodoram Makarikam, kurš tika atmaskots regulārā seksuālā varmācībā pret jaunajiem priesteriem un semināristiem. Pēc šī skandāla ASV bīskapu konference solīja veikt virkni iekšēju reformu un aicināja Vatikānu sākt oficiālu izmeklēšanu par notiekošo ASV katoļu baznīcā.

Šodien Vatikānā katoļu bīskapu globālā samita ietvaros paredzēta ASV bīskapu konferences vadītāja kardināla Daniela Dinardo un kardināla Šona O’Mollija, kas vada Vatikāna darba grupu pret seksuālo varmācību pret bērniem, tikšanās ar pāvestu Francisku. Arhibīskaps Georgs Gensvains, kurš ir pāvesta Franciska palīgs un bija padomdevējs arī iepriekšējam pāvestam Benediktam XVI, raksturojot situāciju ASV katoļu baznīcā, izteicies, ka tā pārdzīvo pati savu “11. septembri” (2001. gada terorakti ASV) saistībā ar seksuālās varmācības skandāliem.

Pērn bijušais Vatikāna vēstnieks ASV arhibīskaps Karlo Vigano izteica pāvestam Franciskam bezprecedenta aicinājumu atkāpties, apgalvojot, ka pāvests esot aktīvi centies pasargāt Makariku no soda. Arhibīskaps Vigano neuzrādīja pierādījumus savai prasībai pret pāvestu Francisku, tāpēc vairāki analītiķi uzskata viņa izteikumus kā daļu no konservatīvās garīdzniecības vēršanās pret pāvestu un viņa rosinātajām reformām, atzīmē aģentūra DPA.

Bīskapu nesodāmībai pienācis gals

ASV aktīvistu grupa, kas apkopo datus par katoļu priesteru seksuālo varmācību pret bērniem un baznīcas amatpersonu cenšanos to noslēpt, uzskata, ka pāvesta Franciska ierosme izskatīt šos skandālus bīskapu samitā Vatikānā ir “maznozīmīga un nāk pārāk vēlu”. Viņuprāt, pāvesta vārdi par nepieciešamību apturēt katoļu priesteru seksuālo varmācību pret bērniem neatbilst viņa darbiem.

Līdz šim Vatikāns ir atteicies iesniegt Čīles prokuratūrai tās pieprasītos dokumentus par bīskapa Karlosa Skiklunas darbībām, lai izvirzītu oficiālu apsūdzību. Pāvests Francisks piešķīra kardinālam Luisam Fereram diplomātisko imunitāti, lai viņam nebūtu jāuzklausa apsūdzības kardināla Filipa Barbarina prāvā Francijā.

Nevalstiskā organizācija “Bīskapu atbildība” piedalās priesteru varmācības upuru samitā, kas tiek rīkots vienlaikus ar saietu Vatikānā. Kā intervijā aģentūrai AFP izteikusies organizācijas pārstāve Anna Bareta-Doila, “bīskapu nesodāmībai ir pienācis gals, jo to pieprasa sabiedrība, tiesa, mediji, likumdevēji un valdības”.

Viņa uzskata, ka eksperti, kuri būtu jāuzklausa, lai rastu risinājumu seksuālās varmācības krīzei katoļu baznīcā, ir tās upuri, nevis bīskapi. Bareta-Doila, atzīstot Vatikāna klēra stūrgalvību un baznīcas apdraudējuma neizpratni, ir pārliecināta, ka galu galā katoļu baznīcai nāksies īstenot reformas, bet tas notiks tikai pēc pilsoniskās sabiedrības spiediena.

LA.lv