Biškopji: ZM jāveic aktīvāka cīņa ar “dīvāna zemniekiem” 0
Līdz šim Zemkopības ministrijas bezdarbība saistībā ar tā dēvētajiem dīvāna zemniekiem ir nosodāma, jo nav ne šīs kategorijas definīcijas, ne arī izstrādāti pasākumi, kā sodīt lauksaimniekus, kuri saņem dažādus atbalstus, bet nenodarbojas ar produkcijas ražošanu, biznesa portālu “Nozare.lv” informēja Latvijas Biškopības biedrības vadītājs Armands Krauze.
Viņš norādīja, ka biedrība šodien nosūtījusi vēstuli zemkopības ministrei Laimdotai Straujumai, kurā aicina skaidri definēt, kas ir “dīvāna zemnieks”, un noteikt efektīvus pasākumus “to ierobežošanai”.
“Ir jābeidz šī bezjēdzīgā cīņa ar mistisko melno bruņinieku – dīvāna zemnieku, skaidri jādefinē, kas ir dīvāna zemnieks, un jānosaka efektīvi pasākumi to ierobežošanai tā, lai neciestu biškopji un mazās lauku saimniecības. Jo īpaši sliktā situācijā ir profesionālie biškopji, kuriem nav citu ienākumu avotu kā tikai biškopība,” norādīja Krauze.
Viņš arī sacīja – ja biedrības iesniegtā prasība netiks ņemta vērā, nepārdomāta platību maksājumu maksāšana var radīt krīzi nozarē un veicināt lauku iztukšošanos, kā arī apdraudēt citas lauksaimniecības nozares.
“Visi līdz šim likumdošanā noteiktie ierobežojumi visvairāk ietekmēja nelielās lauku saimniecības ar platību līdz 50 hektāriem, un šajā kategorijā visbiežāk ir biškopji. Tikmēr īstie “dīvāna zemnieki” atrada risinājumus, kā apiet ierobežojumus,” norādīja Krauze.
Viņš arī atgādināja, ka lauksaimnieku organizācijas pašlaik neatlaidīgi cīnās, lai Latvijas zemnieki saņemtu godīgus, ar citām Eiropas Savienības valstīm līdzvērtīgus tiešos maksājumus 2014.-2020.gadam. Tomēr, panākot labvēlīgu rezultātu, ieguvēji būšot arī “dīvāna zemnieki”, kuriem pieder pat 900 hektārus lielas saimniecības.
“Šie zemnieki veicina sliktu saimniekošanu, imitē ražošanu, iegādājas lauksaimniecības dzīvniekus tikai tāpēc, lai saņemtu pēc iespējas lielākas subsīdijas no platību maksājumiem. Daži nopērk vienu govi uz pieciem hektāriem, daži imitē graudaugu audzēšanu, bet bieži tiek iegādātas arī bišu saimes. Jāvēršas ir pret šo kategoriju, nevis saimniecībām, kur saimnieko vienkāršie lauku iedzīvotāji, tostarp biškopji,” rezumēja biedrības vadītājs.
Latvijas Biškopības biedrība apvieno vairāk nekā 1850 biedrus – lauksaimniekus, kas nodarbojas ar biškopības produkcijas ražošanu -, kā arī pārstāv citas lauksaimniecības nozares. Atkarībā no laika apstākļiem gadā Latvijā tiek ievākts 700 līdz 2000 tonnu medus.
