Mobilā versija
Brīdinājums -1.4°C
Alma, Annemarija
Sestdiena, 25. februāris, 2017
3. marts, 2016
Drukāt

Monika Zīle: Bīstamā blakne (3)

Foto-LETA/AFPFoto-LETA/AFP

Vācijā kancleri Angelu Merkeli atbalstošie politiķi nepārtrauc apgalvot, ka viņu valstij bēgļi nozīmē darbaspēka resursu, bet pie mums šādu saulainu prognozi pagaidām neatļaujas pat kvēlākie “velkamisti”. Lai gan atsevišķās nozarēs Latvijā vērojams darbaspēka trūkums, daudzi apstākļi, valodas apgūšanu ieskaitot, liedz risinājumu saskatīt patvēruma meklētājos. Turklāt dažās jomās mūsu valstī tik zems atalgojums, ka vērojams paradokss, nodarbināto ģimenēm pavisam likumīgi iekļaujoties trūcīgo pulkā. Vārdu sakot, trūkst iemesla optimismam, ka patvēruma meklētāji Latvijā sekmēs strauju ekonomisko uzplaukumu arī tad, ja šeit ieradīsies vien kvalificētie un strādātgribošie, kas visnotaļ nereāli. Ticību straujai svešinieku integrācijai mazina daudzi cauri politkorektuma žogam izlauzušies fakti par vēlmi uztiept savu kārtību mītnes zemē un citu negāciju izpausmes. Atbildīgie par bēgļu uzņemšanu Latvijā gan cenšas radīt iespaidu, ka procesus kontrolē un sabiedrības uztraukumam nav pamata. Tomēr Drošības policijas (DP) pēdējā laika, teiksim tā, stipri piesardzīgās atgādnes iedzīvotājiem uzmanīties no savādas uzvedības indivīdiem liek domāt par jau skaidri redzamām patvēruma meklētāju straumes radītajām blaknēm.

Pirmajā vietā, protams, ir musulmaņu radikāļu terorisms. Lai gan tā sētās briesmas, paldies Dievam, līdz šim Latviju nav skārušas, pilnīgas drošības sajūta acīmredzot pieder pagātnei. Kaut arī sabiedrībā visnotaļ cienījami ļaudis apgalvo, ka daži simti svešzemnieku Latviju neapdraud, pagājušās nedēļas izskaņā notikušais patvēruma meklētāju atbalstītāju gājiens uzrādīja kādu ar bēgļu integrāciju saistītu valstij bīstamu un pagaidām skaļi nenosauktu blakni. Proti, radikālā aktīvista Aleksandra Giļmana klātbūtne šajā pasākumā nebija nejauša. Kaismīgais neatkarīgās Latvijas nīdējs un publisks pulgotājs pat negrasījās slēpt, ka bēgļos saskata resursu krievvalodīgo kopienas papildinājumam. Domāju, gluži tukšā vietā šīs cerības viņš neaudzē un, pilnīgi iespējams, Giļmana un domubiedru rīcībā jau ir stratēģija patvēruma meklētāju “pieradināšanai”. Neba dzejnieka Puškina daiļrades dzīlēs ielūkoties viņus aicinās vai pasaulslavenus krievu mākslas šedevrus rādīs… No saknēm atrautie un apjukušie Giļmana kunga mazliet panīkušajai un retoties sākušajai draudzei ir ļoti kārdinošs kumoss. Ar ļaudīm, kam no dzimtenes līdzi nāk izglītības trūkums un zems likuma bijāšanas slieksnis, viegli manipulēt, izprovocējot nekārtības un pašiem kūdītājiem turoties ēnā. Paveras plašas iespējas stipri nobružātajai krievvalodīgo tiesību aizstāvēšanas kārtij pievienot Latvijai starptautiski adresētus pārmetumus rasismā un tamlīdzīgi.

Gribētos ticēt, ka DP uzmana “Nepilsoņu kongresa” un citu līdzīgu organizāciju aktivitātes patvēruma meklētāju virzienā. Bet valsts drošības pamatu sargiem vieniem pašiem tomēr jaudas pamaz, lai šeit sakņoties izlēmušo bēgļu prātus pa taisno neatdotu Giļmana&Co rokās iegrozīšanai Latvijai nelojālo saimē. Tur šie cilvēki nenonāks vienīgi tad, ja bēgļu programmu īstenotāji un uzraugi darbosies kā īsteni valsts patrioti.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Zīles kundzei taisnība! Lai kā tas nepatiktu dažam labam tautu dēlam, bet ar sievietēm Latvijai ir laimējies! Un ne jau vienā mazā rakstiņā visu var ietvert! Apšaubi, bet arī ierosini, pliks noliegums ir neauglīgs.

  2. Skaidri un precīzi Atbildēt

    Tas vis nav vienkārši “Rainis arī bija bēglis” bērnudārza līmenī,kā mums to cenšas pasniegt,verdziski izdabājot EK!

  3. Mēs, Krievijas ķeizars teiksim tā…
    Mēs,Artis Pabriks teiksim tā…
    Mēs,Monika Zīle teiksim tā…

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Meteņdienas tirdziņš

Šīs nedēļas nogalē daudzviet tiek svinēti Meteņi un rīkoti Meteņdienas tirdziņi. Meteņi ir seni latviešu pavasara gaidīšanas svētki. Līvu apdzīvotajos novados un Rīgā šie svētki tika saukti par vastlāvjiem. Lietuvieši to sauc par “užgavenes”, igauņi par “vastlapäev”. Krieviem un citām ortodoksās kristietības tautām šie svētki pazīstami kā masļeņica. Citur Eiropā un Amerikā šie svētki sakrīt ar karnevālu laiku un tiek dēvēti par “trekno otrdienu” vai “pankūku dienu”. Tradicionālie svētku ēdieni Meteņos bija cūkas galva un plāceņi. Apaļie plāceņi un pankūkas daudzām tautām ir kā saules simbols, jo šajos svētkos cilvēki sveic sauli pēc ziemas.

Kā jūs rīkotos, ja Latvija piedzīvotu militāru uzbrukumu?
Gunārs Nāgels: Matemātika vai Математика (9)Latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda Latvijā. To pārliecinoši apliecinājām ar referendumu 2012. gadā. Mūsu valodas “izredzēto vietu” apliecina šī gada sākuma ažiotāža
Draugiem Facebook Twitter Google+